Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) veica izvērtējumu par patieso labuma guvēju reģistra pieejamības ikvienai personai tiesisko regulējumu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas. TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi, informē TM.
Latvijā patieso labuma guvēju pieejamības juridisko pamatu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (Sankciju likums). Brīva pieeja informācijai par patiesajiem labuma guvējiem Latvijā tiek nodrošināta, lai sasniegtu plašāku leģitīmo mērķu klāstu, nekā tas ticis vērtēts EST spriedumā. Līdz ar to spriedumā paustās atziņas neaptver pilnībā Latvijas tiesisko situāciju. Turklāt UR savus publiskos reģistrus atvēra jau pirms Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas 5.direktīvas pieņemšanas, kuras normu par patieso labuma guvēju datu vispārpieejamu piekļuvi EST atzina par spēkā neesošu.
Ērtā piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem rada drošu darījumu vidi Latvijā, kā arī ir nepieciešama Sankciju likumā noteikto prasību izpildei, kur likumdevējs ir paredzējis pienākumu pārliecināties par pretendenta patieso labuma guvēju.
Sankciju likumā paredzēts, ka ikvienam ir pienākums pārliecināties, vai esošajam vai iecerētajam darījuma partnerim – attiecīgajai fiziskai vai juridiskai personai (vai to faktiskajiem īpašniekiem) – nav piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Līdz ar to ikvienai personai ir jāveic savu potenciālo darījumu partneru pārbaude, kas nozīmē, ka informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir jāpiekļūst ļoti plašai sabiedrības daļai, kura ietver ikvienu sabiedrības locekli. Tas attiecas arī uz kapitāla daļu atsavināšanas darījumiem un sankcijām personu tiesībām dibināt juridiskās personas un reģistrēt darījuma attiecības.
Līdz ar to ikviena sabiedrības locekļa piekļuvei informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas sankcijas. Ņemot vērā, ka sankcijas ir ārpolitisks instruments, ko valstis un starptautiskās organizācijas izmanto, lai vērstos pret starptautiskā miera, drošības un tiesiskuma apdraudējumu, secināms, ka Sankciju likuma prasību izpilde un Latvijai saistošo nacionālo un starptautisko sankciju ievērošana ir nepieciešama, lai novērstu draudus arī Latvijas drošībai.
Gadījumā, ja ziņu par patieso labuma guvēju nepieejamības dēļ ir notikusi sankciju apiešana vai pārkāpšana, tad sekas tiek radītas ne tikai tiesiskā darījuma dalībniekam, bet arī sabiedrībai kopumā, tā kā faktiski tiek radīta labvēlīga situācija sankcijām pakļautajai personai, kura citādi, iespējams, nesaņemtu attiecīgos finanšu līdzekļus, preces vai pakalpojumus.
Arī naudas atmazgāšana, korupcija un krāpšana bieži vien ir saistīta ar sarežģītām un nepārskatāmām korporatīvo īpašumtiesību struktūrām, un to nolūks ir trešajām personām sarežģīt naudas plūsmu izsekošanu, slēpt personas, kas gūst labumu no šādas struktūras, kā arī slēpt patieso darījuma vai juridiskās personas izveidošanas mērķi. No vienas puses, patieso labuma guvēju identifikācijas mērķis ir pārliecināties, ka persona zina, ar ko patiesībā tiek nodibinātas darījuma attiecības, tādā veidā mazinot biznesa riskus, savukārt, no otras puses, tas ir līdzeklis, lai veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem, finanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā, tādējādi aizsargājot citu personu tiesības. Tādēļ patiesai informācijai par patieso labuma guvēju, kuru UR pirms reģistrācijas ir pārbaudījis, ir būtiska nozīme atklātas biznesa vides nodrošināšanai.
Izvērtējot kaitējumu, kas informācijas par patiesajiem labuma guvējiem publicēšanas gadījumā tiek radīts fiziskajām personām, TM secinājusi, ka iesaistīšanās komercdarbībā pati par sevi nav uzskatāma par tik būtiski aizsargājamu privātās dzīves sastāvdaļu. Personas, iesaistoties atklātā saimnieciskā darbībā, reģistrējot komersantu, nevar cerēt un paļauties, ka šīs ir ziņas, kuras netiek izpaustas citām personām vai nedrīkst nonākt citu personu rīcībā. Tāpat, ja vispārpieejamā reģistrā tiek atklāti dalībnieku dati, tad nav īpaši tiesiski aizsargājama patieso labuma guvēju interese nebūt norādītam patieso labuma guvēju reģistrā. Interese neatklāt savu identitāti varētu drīzāk liecināt par juridiskas personas izmantošanu prettiesiskiem mērķiem.
Attiecīgi UR prakse nemainās – informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, t.i., UR informācijas tīmekļvietnē Info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), un tiek nodota UR informācijas atkalizmantotājiem.
