22.martā Eiropas Komisija (EK) ierosināja kopīgus kritērijus, ko izmantot pret zaļmaldināšanu un maldinošām norādēm par ekoloģiskumu Šodienas priekšlikums patērētājiem sniegs vairāk skaidrības, pārliecības, ka tad, ja preci pārdod kā “zaļu”, tā tiešām ir “zaļa”, un kvalitatīvāku informāciju, ar kuras palīdzību izraudzīties videi draudzīgus produktus un pakalpojumus. Ieguvēji būs arī uzņēmumi, jo patērētājiem kļūs vieglāk atpazīt un atalgot tos, kas patiesi cenšas uzlabot savu ražojumu vidisko ilgtspēju, un viņi spēs palielināt pārdevumu, nevis saskarties ar negodīgu konkurenci. Tādējādi priekšlikums palīdzēs izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz informāciju par ražojumu ekoloģisko sniegumu, informē EK.

EK 2020.gada pētījums akcentēja, ka 53,3% pārbaudīto zaļuma norāžu Eiropas Savienībā (ES) atzītas par neskaidrām, maldinošām vai tukšām un 40% — par nepamatotām. Uzņēmumiem, kas nāk klajā ar patvaļīgām zaļuma norādēm, nav jāievēro kopīgi noteikumi, tāpēc ES tirgū rodas “zaļmaldināšana” un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, kaitējot patiesi ilgtspējīgiem uzņēmumiem.

Uzticama, salīdzināma un pārbaudāma informācija patērētājiem

Priekšlikums paredz: ja uzņēmumi saviem ražojumiem vai pakalpojumiem izmantos “zaļuma norādi”, tiem būs jāievēro minimālās normas attiecībā uz to, kā tie šādas norādes pamato un sniedz.

Priekšlikums ir vērsts uz skaidri formulētām norādēm, piemēram: “T-krekls izgatavots no reciklētas plastmasas pudelēm”, “attiecībā uz CO2 kompensēta piegāde”, “iepakojums no 30% reciklētas plastmasas” vai “okeāniem draudzīgs saules aizsarglīdzeklis”. Priekšlikums vēršas arī pret dažādu marķējumu skaita pieaugumu un arvien jauna publiska un privāta vides marķējuma rašanos. Tas aptver visas patvaļīgās norādes par kāda ražojuma, pakalpojuma vai paša tirgotāja vidisko ietekmi, elementiem vai sniegumu. Tomēr tas neparedz reglamentēt norādes, uz kurām attiecas tādi spēkā esoši ES noteikumi kā ES ekomarķējums vai bioloģiskās pārtikas logotips, jo par šo reglamentēto norāžu uzticamību jau gādā spēkā esošie tiesību akti. Norādes, uz kurām attieksies gaidāmie ES regulatīvie noteikumi, tā paša iemesla dēļ tiks izslēgtas. 

Pirms uzņēmumi kādu “zaļo norādi”, uz ko attiecas priekšlikums, drīkst sniegt patērētājiem, tā būs neatkarīgi jāpārbauda unar zinātniskiem pierādījumiem jāpierāda. Lai aina būtu pilnīga un precīza, uzņēmumi zinātniskā analīzē noteiks savu ražojumu tiešām būtisko vidisko ietekmi, kā arī noteiks, vai šī ietekme jebkādi savstarpēji līdzsvarojas.

Skaidri un saskaņoti noteikumi un marķējums

Vairāki noteikumi nodrošinās, ka norādes tiek sniegtas skaidri. Piemēram, vairs nebūs atļauti norādes vai marķējumi, kuros izmantots produkta kopējās vidiskās ietekmes punktu kopskaits un kuri ES noteikumos nav paredzēti. Ja ražojumi vai organizācijas salīdzināti ar citiem, šādu salīdzinājumu pamatā jābūt līdzvērtīgai informācijai un datiem.

Priekšlikums reglamentēs arī vides marķējumus. Pašlaik ir vismaz 230 marķējuma veidi, un ir pierādījumi, ka patērētāji tādēļ apjūk un zaudē uzticēšanos. Lai iegrožotu šādu marķējuma veidu skaitu, būs atļautas tikai ES līmenī izstrādātas jaunas publiskas marķējuma shēmas, bet visām jaunajām privātajām shēmām būs jādemonstrē augstāki vides mērķi kā līdzšinējām un jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums. Ir paredzēti detalizēti vispārīgi noteikumi par vides marķējumu: tam jābūt arī uzticamam, caurskatāmam, neatkarīgi pārbaudītam un regulāri pārskatītam.

Parastās likumdošanas procedūras kārtībā Zaļuma norāžu direktīvas priekšlikums tagad būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.