Izstrādātas Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību. Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Vadlīniju mērķis ir noteikt vienotu metodiku būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai un sadārdzinājuma solidārai kompensēšanai, vienojoties ar pasūtītāju un ņemot vērā pasūtītāja finansiālās iespējas, veicot grozījumus publiskajos būvdarbu līgumos, lai nodrošinātu efektīvu iepriekš noslēgto līgumu vadību un līgumsaistību izpildi.
Vadlīnijas attiecas uz tādu būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu, kas ir radies tiešā cēloniskajā sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Vadlīnijas nav izmantojamas, lai novērtētu sadārdzinājumu, kas radies Covid-19 pandēmijas vai kādu citu faktoru ietekmē.
Puses var izmantot šajās vadlīnijās ietvertos principus, taču grozījumu pieļaujamība un grozījumu tvērums būtu vērtējami atsevišķi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības publisko iepirkumu jomā, kā arī attiecībā uz komercdarbības atbalsta projektiem, ja būvniecība tiek līdzfinansēta no publiskajiem līdzekļiem, t.sk. ES fondu ietvaros, ir jāievēro konkrētā situācijā piemērojamās komercdarbības atbalsta normas.
Kā zināms, Krievijas karadarbības Ukrainā ietekmes dēļ būvkomersanti saskaras ar objektīvām problēmām izpildīt iepriekš uzņemtās līgumsaistības un nodrošināt publisko būvdarbu līgumu izpildi. Izejvielu un būvmateriālu sadārdzinājums neļauj iekļauties līgumcenā, radot finanšu zaudējumus, savukārt būvmateriālu nestabilās piegādes apdraud būvniecības ieceres īstenošanas termiņu ievērošanu. Pieaugot zaudējumu apjomam, palielinās risks, ka būvkomersanti vienpusēji atkāpsies no publiskajiem būvdarbu līgumiem, atstājot nepabeigtus būvobjektus.
Šāda notikumu attīstība radīs zaudējumus pasūtītājam, jo jauna publisko būvdarbu iepirkuma rīkošana ir laikietilpīgs process, sadrumstalots būvdarbu veikšanas process samazina pasūtītāja iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, būvobjekta uzturēšana dīkstāves laikā prasīs papildu finanšu resursus, jaunā līgumcena ar lielu varbūtību būs augstāka, ņemot vērā nestabilo situāciju nozarē.
Atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Publisko būvdarbu līguma grozījumi ir veicami, pusēm savstarpēji vienojoties, ņemot vērā, piemēram, šādus aspektus – katras konkrētas būvniecības ieceres raksturu, būvdarbu izpildes stadiju, riskus, kas ir saistīti ar noslēgta publiskā būvdarbu līguma pārtraukšanu, grozījumu samērīgumu un atbilstību pasūtītāja interesēm, pasūtītāja spēju nodrošināt papildus nepieciešamo finansējumu. Vienlaicīgi pasūtītājam būtu jānodrošina tādas darbības, lai lēmums par turpmāko rīcību tiek pieņemts iespējami īsā laikā, lai, nerisinot situāciju pēc būtības, netiktu radīti papildus riski projekta sekmīgai realizēšanai.
Vadlīnijas izstrādātas, balstoties uz EM informatīvo ziņojumu "Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos", kurā norādīta Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā tiešā ietekme uz būvmateriālu sadārdzinājumu un piegādes traucējumiem. Vadlīnijas sagatavotas, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" un biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" viedokli un pieredzi.
