2024.gada 11.jūlijā publicēts jaunais Latvijas standarts LVS 1078:2024 “Ēku būvniecības klasifikācijas sistēmas ietvars”, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot informācijas pārvaldību būvniecības procesā, un tas ir būtisks solis būvju informācijas modelēšanas īstenošanai Latvijā. Standarta ieviešana nodrošinās efektīvāku, caurspīdīgāku un pārskatāmāku būvniecības procesu Latvijā, veicinot modernu un ilgtspējīgu būvniecības praksi.

Būvniecības klasifikācijas sistēma ir kritiska efektīvai informācijas pārvaldībai, īpaši ņemot vērā pieaugošo būvprojektu sarežģītību un datu apjomu, kas nepieciešami procesu automatizācijai un informētu lēmumu pieņemšanai visā būvaktīva dzīves ciklā, tai skaitā ēku apsaimniekošanā un uzturēšanā. Jaunais standarts sniedz sekojošas būtiskas priekšrocības:

  • vienota pieeja būvniecības apjomu un izmaksu strukturēšanai;
  • iespēja salīdzināt tāmes;
  • Būvniecības informācijas sistēmas datu ievades un apstrādes atvieglošana;
  • būvniecības procesa caurskatāmības un publisko piedāvājumu salīdzināmības nodrošināšana;
  • potenciāli negodprātīgas prakses iespēju mazināšana.

Standarta izstrāde tika veikta Latvijas standartizācijas tehniskajā komitejā LVS/STK 30 “Būvniecība”, un tajā piedalījās nozares profesionāļi un pārstāvji no valsts un nevalstiskajām organizācijām. Standartā iekļauts arī “A pielikums. Klases un kodi”, kurā ietverta klasifikācijas shēma, klases un to kodifikācija, lietošanas pamatprincipi un paraugi.

Šīs klasifikācijas sistēmas pamatā ir starptautiskais standarts ISO 12006-2:2015, kas nosaka ietvaru būvētās vides klasifikācijas sistēmu izstrādei. Tas nosaka ieteicamo klasifikācijas tabulu nosaukumu kopu informācijas objektu klašu diapazonam, ņemot vērā formas vai funkcijas definīcijas. Standarts izstrādāts ar galveno uzsvaru uz ēku klasificēšanu, bet tas piedāvā iespēju to pielāgot arī infrastruktūras projektos.

Klasifikācijas sistēmas veidojošie principi ietver:

  • prioritāra orientācija uz ēku klasificēšanu;
  • klasifikācijas secības veidošana, ņemot vērā būvniecības procesu loģisko secību;
  • nepāra skaitļu izmantošana klasifikācijas kodos, lai nodrošinātu iespēju nākotnē pievienot jaunus ierakstus;
  • būvelementu sistēmu klasifikācija, ietverot kompleksus risinājumus, kas sastāv no vairākiem produktiem;
  • inženiertīklu robežu noteikšana, atdalot iekšējos un ārējos inženiertīklus.