Pēdējā laikā arvien aktīvāk uzdarbojas noziedzīgi grupējumi, kuru mērķis ir izkrāpt naudu par nenotikušiem vai nevajadzīgiem pakalpojumiem, un rūpnieciskā īpašuma reģistrēšanas joma nav izņēmums, informē Patentu valde.
Attīstoties dažādām modernajām tehnoloģijām, arī krāpnieki uzlabo un nepārtraukti attīsta savas metodes, lai tās būtu pēc iespējas ticamākas, tādējādi padarot rēķinus pēc iespējas ticamākus, ietekmējot arvien lielāku skaitu rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas pieteicēju. Saskaņā ar Eiropas Policijas biroja datiem aptuveni 2% intelektuālā īpašuma pieteikumu iesniedzēju un īpašnieku jeb aptuveni 8000 upuru var tikt pakļauti šādām noziedzīgām shēmām.
Nereti arī intelektuālā īpašuma reģistrācijas pieteicējiem tiek izsūtīts lūgums apmaksāt pakalpojumu, kas paredz iekļaušanu reģistrā, lai gan tas nemaz nav nepieciešams. Šie pakalpojumi tiek definēti kā daļa no intelektuālā īpašuma reģistrācijas procesa.
Aptaujājot patentpilnvarniekus, Patentu valde secinājusi, ka šī problēma ir aktuāla arī Latvijā, un visvairāk skar preču zīmju pieteicējus, kuri krāpnieciskus rēķinus ir saņēmuši gan elektroniskā, gan arī papīra formātā. Visbiežāk klienti ir saņēmuši rēķinus, kur kā samaksas pieprasītāji ir norādītas starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma birojs.
Patentu valde ir sagatavojusi ieteikumus, kā sevi pasargāt no iespējas tikt apkrāptiem saistībā ar rūpnieciskā īpašuma reģistrāciju un samaksu par pakalpojumiem.
Svarīgākās lietas, ko ņemt vērā, saņemot rēķinu par it kā sniegtu pakalpojumu:
- saņemot vēstuli vai rēķinu, rūpīgi jāpārbauda, kas tiek piedāvāts un vai tā avots ir īsts;
- svarīgi neapmaksāt rēķinu, kamēr nav pierādījumu, vai tā avots ir oficiāls;
- Patentu valdes norēķinu rekvizīti ir pieejami iestādes tīmekļvietnē, sadaļā kontakti, turklāt norēķiniem tiek izmantots tikai Patentu valdes konts Valsts kasē;
- ES Intelektuālā īpašuma birojs nekad neizsūta lietotājiem rēķinus vai vēstules, pieprasot tiešu samaksu par pakalpojumiem.
- ES Intelektuālā īpašuma biroa pakalpojumi un norēķini par tiem ir pieejami elektroniskā vidē;
- reģistrējot rūpniecisko īpašumu starptautiski, ES Intelektuālā īpašuma birojā, jāpievērš uzmanība, ka ES Intelektuālā īpašuma birojs izmanto tikai divus bankas kontus, un to rezidences valsts ir Spānija.
Jāpievērš uzmanība arī:
- organizācijas/iestādes logo un nosaukumam. Vai tas ir korekts? Krāpnieciskajos rēķinos starptautiskas iestādes logo nereti tiek attēlots globusa vai apļa veidā, tādējādi radot iespaidu par universālu vai vispasaules uzņēmumu. Tāpat starptautisko organizāciju logotipu atveidošanai tiek izmantotas dzeltenas zvaigznītes, kas apzīmē ES institūcijas. Nereti tiek izmantota arī zilas krāsas elementi, tādējādi vēl vairāk mulsinot rēķinu saņēmējus;
- teksta krāsai un uzsvaram. Oficiālos rēķinos neviena iestāde vai organizācija nepieprasīs nekavējoties samaksāt rēķinu, un šis teksts nebūs izcelts treknrakstā, sarkanā krāsā, kā arī neatkārtosies vairākās vietās rēķinā;
- rēķina apmaksas termiņam. Rēķinu samaksai ir noteikts konkrēts termiņš, un tas ir atrodams pie informācijas par sniegto pakalpojumus, un tas nekad nebūs ļoti īss (piemēram, 8 dienas);
- rēķina summai. Vai tā atbilst cenrādī noteiktajam? Oficiālās iestādes nenoteiks lielāku summu, nekā ir noteikts normatīvajos aktos un oficiāli apstiprinātajā maksas pakalpojumu cenrādī. Tāpat oficiālās iestādes neprasa papildu samaksu par pakalpojuma pabeigšanu;
- pareizrakstībai. Saņemot rēķinu e-pastā, jāpievērš uzmanība, vai teksts ir uzrakstīts korekti, bez gramatikas kļūdām, vai adresāts ir personificēts, kā arī kas ir sūtītājs un kāda ir uzruna (formāla vai familiāra);
- rēķina apmaksas veidiem. Rēķina apmaksai oficiālās iestādes nenosūta saiti uz tīmekļvietni, kā arī nesūta e-pasta pielikumus ar nekonkrētiem vai aizdomīgiem nosaukumiem;
- nosūtītāja e-pasta adresei. Uzmanība jāpievērš sūtītāja e-pasta adresei, kura dažās e-pastu pārlūku programmās nav uzreiz redzama, bet parādās, tikai speciāli noklikšķinot uz sūtītāja lauciņa. Saņemot aizdomīgu rēķinu, sūtītāja adresāts jāsalīdzina ar oficiālajām e-pasta adresēm.
Krāpnieciskie e-pasti nereti tiek izsūtīti ar mērķi panākt e-pastam pievienotā, ar vīrusu inficētā, pielikuma atvēršanu, tāpēc rūpīgi jāizvērtē pielikuma atvēršanas nepieciešamība.
