Norvēģija ir TOP10 investors Latvijā un 12.nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris. Iedzīvotāji Norvēģiju uzlūko kā pārticīgas un sociāli atbildīgas valsts paraugu, bet uzņēmumi – kā maksātspējīgu un drošu tirgu, kur sadarbības pamatā ir reputācija un uzticība. Kādas tendences iezīmēja 2023.gads, un ko Latvijas uzņēmumi no šī tirgus var gaidīt šogad? To stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ekonomiskās pārstāvniecības Norvēģijā Eksporta vadītājs Austris Keišs.

Eksports – kronas gūstā

Pērn vājās norvēģu kronas, inflācijas kāpuma, nekustamā īpašuma sektora krīzes un citu faktoru ietekmē kopējais eksporta apjoms pirmajos trīs ceturkšņos no Latvijas uz Norvēģiju saruka par 14%, tomēr jāņem vērā, ka gadu iepriekš eksports auga par 33% sasniedzot 662,3 milj. eiro. Lai arī šogad norvēģu valdības prognozes liecina par mērenu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu (+1,1%), eksportētājiem uz Norvēģiju par vēl vienu izaicinājumu ir kļuvusi vājā norvēģu krona.

Vēl pirms pāris gadiem eiro un kronas attiecību veikli varēja rēķināt proporcijā 1 eiro pret 10 kronām. Pērn norvēģu krona sasniedza vienu no zemākajiem punktiem vēsturē – valūtas maiņas kurss pret vienu eiro pārsniedza 12 norvēģu kronas. Finanšu un banku eksperti savās prognozēs ir atturīgi, pārsvarā norādot vien to, ka, visticamāk, šogad būtiskus valūtas kursa uzlabojumus var negaidīt. Ja norvēģiem tas sadārdzina ceļojumus uz ārzemēm, kā arī ārvalstu preču, pakalpojumu un tehnoloģiju iepirkšanu, Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē sarežģītākas sarunas par cenu un ilgākus kompromisu meklējumus ar norvēģu partneriem.

Vai agonija būvniecības nozarē turpināsies?

Koka moduļu būves un būvniecības sektors saglabājas kā būtiski Latvijas eksporta segmenti. Vienlaikus Norvēģijā 2023.gads būvniecības nozares atmiņā drīzāk paliks kā krīzes un neražas gads. Augstās banku kredītlikmes, būvmateriālu izmaksu kāpums un vājā valūta sekmēja to, ka pērn Norvēģijā bija zemākā būvniecības aktivitāte kopš 20.gadsimta 90.gadiem. Īpaši kritiska situācija saglabājās dzīvojamās platības segmentā, bet ģeogrāfiski – galvaspilsētā Oslo, kur pagājušā gada trešajā ceturksnī bija zemākā būvniecības aktivitāte visā valstī – tika izsniegtas tikai 10 jaunas būvatļaujas dzīvojamo ēku projektiem.