Par piekļūstamību dzirdam aizvien biežāk, jo tuvojas 2025.gada 28.jūnijs. Šajā datumā noslēgsies direktīvas 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām ieviešanas periods. Līdzīgi, kā tas notika ar regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula), daļa ieviešanas darbu tiek atlikti uz pēdējo brīdi. Kas uzņēmumam būtu jāņem vērā un kā jāsagatavo savas tīmekļa vietnes? Stāsta sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tilde” starptautiskā biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.
Regula attiecībā uz satura pieejamību internetā izvirza četras galvenās prasības. Informācijai un tīmekļa saskarnei jābūt lietotājiem viegli uztveramai un saprotamai. Saskarnes sastāvdaļām jābūt vienkārši lietojamām. Lietotāja saskarnei un pieejamajai informācijai jābūt viegli saprotamai. Mājaslapas saturam jābūt piemērotam, lai to var izmantot dažādas asistīvās tehnoloģijas, piemēram, balss sintezatori. Te arī jāņem vērā, ka visām tehnoloģijām tiek pastāvīgi veikti atjauninājumi. Neskatoties uz to, satura veidotājam jeb mājaslapas autoram jānodrošina, ka saturs vienmēr ir pieejams.
Neskatoties uz to, ka “piekļūstamība” izklausās sarežģīti, ir dažas pavisam vienkāršas lietas, ko pārbaudīt un ņemt vērā:
- tīmekļvietnes struktūra – ja tajā nav virsrakstu vai pietrūkst loģiskas kārtības, tie lietotāji, kuri izmanto ekrāna lasītājus, nevar atrast informāciju, kas viņiem nepieciešama;
- nepietiekams krāsu kontrasts – kad krāsu pārim ir nepietiekams kontrasts vai tiek izmantota tikai viena krāsa, tekstu var būt grūti vai pat neiespējami izlasīt cilvēkiem ar vizuālās uztveres problēmām;
- aprakstošo saišu trūkums – ikviena saite būtu jāpapildina ar nosaukumu, lai tas piešķirtu saturam kontekstu. Cilvēkiem ar funkcionalitātes traucējumiem tas palīdzēs saprast, kur aizvedīs saite, ja uz tās klikšķinās;
- iztrūkstošs “alt” teksts – tīmekļavietnēs pie iespējas pievienot bildes, ilustrācijas un grafikus ir logs ar nosaukumu “alt”. Ļoti bieži tas netiek pamanīts vai par to tiek aizmirsts, tomēr tekstuāla informācija par to, kas redzams konkrētajā vizuālajā materiālā, ir izšķiroši svarīga cilvēkiem ar funkcionālajiem, tajā skaitā, redzes traucējumiem. Nav cita veida, kā viņi varētu uzzināt, kas attēlots pievienotajā vizuālajā materiālā;
- nepietiekama iespēja navigācijai, izmantot klaviatūru – veiksmīga navigācija ar klaviatūru nozīmē, ka ar “tab” taustiņu iespējams tīmekļavietnē tikt uz jebkuru interaktīvu elementu. Šādi lietotājiem ar funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināta pieeja pilnīgi visām tīmekļa vietnes funkcijām;
- tiešsaistes anketas – tas ir vēl viens klupšanas akmens, ko derētu pārbaudīt. Aizpildāmajam laukam jābūt atbilstoši marķētam, lai būtu iespēja tajā ievadīt patiešām prasīto informāciju. Tāpat nepieciešams padomāt par laika periodu, kas tiek piedāvāts katra lauka aizpildīšanai – cilvēkam ar funkcionālajiem traucējumiem tas var nebūt raiti izdarāms.
Piekļūstamība nav kārtējais šķērslis uzņēmējiem. Tieši otrādi – tas var būt nenovērtēts potenciāls tirgus paplašināšanai un jauniem ieņēmumiem, jo sabiedrība noveco. Jau tagad piekļūstamība ir svarīga ne tikai cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem, bet arī gados vecākiem cilvēkiem. Turklāt rūpes par klientu vienmēr būs papildu ieguvums zīmolam.