Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Valsts kontrole (VK) veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem – pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav, informē VK.
Mūsdienās daudz runājam par mobilitāti, un tā tiešām ir sabiedrības normālas funkcionēšanas neatņemama sastāvdaļa. Tilti ir būtisks šīs mobilitātes elements. Tie nodrošina, ka mēs varam nokļūt savās darba vietās, apmeklēt ārstu, veikalu un saņemt citus pakalpojumus. Tie ir nepieciešami uzņēmējiem, kuri rada darba vietas, lai pārvadātu izejvielas un saražoto preci. Par tiltu ietekmi uz mobilitāti pārliecinājāmies, piedzīvojot apgrūtinājumus, kādus Rīgā radīja divu tiltu – Brasas pārvada un Zemitānu pārvada – slēgšana. Sekas izjūtam vēl šodien. Nebūs pārspīlēts, sakot, ka bez tiltiem dzīve ja ne gluži apstājas, tad vismaz kļūst ievērojami lēnāka. Nemaz jau nerunājot par apdraudējumu veselībai un dzīvībai gadījumā, ja kāds no tiem sabrūk.
Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā".
Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.
Pilsētu pašvaldības vismaz ir apzinājušas tiltu stāvokli un zina tiltu stāvokļa uzlabošanai veicamos pasākumus, tomēr novadu pašvaldībās daudzviet netiek darīts pat tas. Novados tikai 16% tiltu veiktas galvenās inspekcijas. VK ieskatā, satraucoša tendence ir arī atsevišķās pašvaldībās novērotā "strausa politika", kad par jau zināmiem nedrošiem tiltiem sabiedrība netiek informēta, uzstādot pie tiltiem masas ierobežojuma zīmes.
Uzraudzība pār to, kā pašvaldības rūpējas par autoceļu tiltu uzturēšanu, ir uzticēta Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošajai VSIA "Latvijas Valsts ceļi". Tomēr, kā konstatēts revīzijā, arī šīs kontroles aktivitātes nav spējušas panākt, ka pašvaldības par tiltu uzturēšanu rūpētos labāk. Revīzijas noslēgumā VK ir sniegusi ieteikumus SM uzlabot VSIA "Latvijas Valsts ceļi" veikto pārbaužu efektivitāti, ziņojot pašvaldībām par konstatētajiem trūkumiem, sekojot līdzi to novēršanai un informējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par gadījumiem, kad tiltu drošības uzlabošanai nepieciešamie pasākumi netiek veikti.
Formālais iemesls bēdīgajai situācijai ar pašvaldību tiltiem ir nepietiekamais finansējums. Tomēr, VK ieskatā, tas nav pietiekams iemesls bezgalīgi atlikt problēmu risināšanu. Kā ar praktiski visām inženierbūvēm – pat ar nepilnvērtīgu uzturēšanu tās nesabruks ne rīt, ne parīt, taču, jo ilgāk tiek atlikti tiltu uzturēšanas un atjaunošanas darbi, jo lielākas izmaksas mūs sagaida nākotnē.
Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli VK saskata kā nopietnu problēmu, kura nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē, tāpēc šo ziņojumu būtu jāuztver kā trauksmes zvanu. Šobrīd to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību – tiltu īpašnieku – problēmu, jo pirms 60–70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi – novados vien gandrīz 85 milj. eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, varam sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā.
VK ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.
