Lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi, tajā skaitā, cenu veidošanā, starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, 2025.gada 14.janvāra sēdē apstiprināti grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Grozījumi likumā paredz noteikt mazumtirgotājam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tostarp uzcenojumus, lauksaimniecības un pārtikas preču viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Tāpat šīs normas attieksies arī uz nediskriminējošu attieksmi loģistikas maksas piemērošanā dažādiem piegādātājiem, apjoma atlaižu piemērošanu un piemēroto sankciju piemērošanu. Plānots, ka Konkurences padome sagatavos vadlīnijas, lai visām pusēm būtu vienota izpratne par šīs normas piemērošanu. Vienlaikus šīs normas piemērošanai paredzēts pārejas periods līdz 2026.gada 1.jūlijam.
Grozījumos precizētas normas par negodīgas tirdzniecības praksi attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem jeb preču sortimenta vienpusēju grozīšanu, nosakot, ka tirgotājam ir aizliegts mainīt preču sortimentu, ja par to nav rakstveidā paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām vai par 10 dienām, ja preču sortimenta izmaiņas ir pamatotas ar preču neatbilstību līguma noteikumiem.
Līdz ar grozījumiem likumā nodefinēta lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze un aizliegta vienpusēja sankciju piemērošana par līguma noteikumu pārkāpumiem. Norma nodrošinās precīzāku negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma ievērošanu un piegādātājam nebūs pienākums uzturēt preču krājumus, lai nodrošinātu preču piegādes, par kura apjomu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs vismaz 30 dienu periodā pirms šo preču piegādes dienas nav informējis piegādātāju un kurš nav savstarpēji saskaņots. Savukārt ilgtermiņa pasūtījuma prognozes termiņam ir jābūt vismaz 30 dienām, lai to varētu uzskatīt par ilgtermiņa vienošanos par pasūtamo preču apjomiem.
Tāpat grozījumos iekļauta norma, kas aizliedz piemērot vienpusējas sankcijas par līguma nosacījumu pārkāpumiem vai saistību neizpildi – sankcijas būs piemērojamas gan piegādātājiem, gan mazumtirgotājiem, ja tie neizpildīs savas līgumiskās vai normatīvajos aktos noteiktās saistības. Abām pusēm noteikts pienākums, slēdzot sadarbības līgumu, nodrošināt, ka sankcijas abām pusēm ir līdzsvarotas un tiek piemērotas atbilstoši katras puses atbildības jomām. Tāpat noteikts, ka sankcijas mazumtirgotājs nevar piemērot, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nepiegādāto preču vērtība nepārsniedz 10% no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Savukārt piegādātājs nevar piemērot sankcijas, ja mazumtirgotāja nepasūtīto preču vērtība nepārsniedz 10% no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības.
Grozīujumos arī noteikts, ka mazumtirgotājam ir jānorēķinās par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, ne ilgāk kā 20 dienās pēc to piegādes. Pašreizējā prakse liecina, ka atruna, kas ļauj pusēm vienoties par citu norēķinu termiņu, tiek izmantota ļaunprātīgi, piespiežot piegādātājus slēgt vienošanos par garākiem norēķinu termiņiem.
Grozījumos arī pārskatīta atbildība par likuma pārkāpumiem, palielinot naudas soda apmēru līdz 4% no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 eiro. Arī šīs normas piemērošanai plānots pārejas periods līdz 2026.gada 1.jūlijam. Šobrīd likumā noteiktais naudas sods par negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem ir viens no zemākajiem starp pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm – līdz 0,2% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 eiro.
Vienlaikus EM strādā arī pie citiem iepriekš izziņotajiem priekšlikumiem pārtikas preču cenu samazināšanai.
