Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam (KLPSP) grozījumus, kurus šī gada 7.septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, valdība šī gada 19.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā.

Piešķirot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un precizējot atsevišķas normas regulējumā, Ministru kabinets šī gada 19.septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029.gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums).

Valsts kase nodrošina iespēju investēt valsts vērtspapīros – krājobligācijās, informē Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Digna Lapiņa. Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus jau kopš 2013.gada Latvijas Republikas vārdā izlaiž Valsts kase. Pašlaik iedzīvotāju ieguldījumu apjoms krājobligācijās jau ir pārsniedzis 187 milj. eiro un turpina stabili kāpt.

No 2024.gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams nodokļu maksātāja reitings. Reitinga vērtējums atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu. Nodokļu maksātāja reitings atšķirīgā detalizācijas pakāpē būs pieejams gan pašam uzņēmējam Valsts ieņēmuma dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS), gan publiski – VID publiskojamo datu bāzē. Tāpēc VID ir apkopojis praktiskus ieteikumus uzņēmējiem nodokļu maksātāja reitinga uzlabošanai.

Biedrību un nodibinājumu likumā ir sagatavoti grozījumi, ar kuriem plānots noteikts, ka biedrībām un nodibinājumiem obligāti būs jānorāda savu darbības joma atbilstoši Ministru kabineta (MK) izstrādātajai klasifikācijai. Tāpat grozījumi paredz regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē un iespēju vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 14.septembrī atkal paaugstināja trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Saeimas sēdē šī gada 14.septembrī galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.

Saeimas Juridiskā komisija šī gada 13.septembrī pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu sankcijas.

Šī gada 12.septembrī Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā tika runāts par kraso tarifu maiņu. Tika uzsvērta nepieciešamība atrast gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē. "Nenoteiktība ir lielākā problēma, gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām,” uzsvēra Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Šī gada 12.septembrī zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 milj. eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023.gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no šī gada 12.septembra, personām ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Latvija ir pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iniciētam Kopīgajam paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs, kas paredz ASV, sabiedroto un partneru politiskās saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus.

Ministru kabineta (MK) šī gada 12. septembra sēdē apstiprināta vēl viena Atveseļošanas fonda atbalsta programma uzņēmējiem uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kuras mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās, robotizācijas un automatizācijas prasmes, tai skaitā prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Izvērtējot iespējas pilnveidot normatīvo regulējumu tūrisma jomā ar mērķi mazināt nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus, kā arī iepazīstoties ar Eiropas Parlamenta (EP) regulas projektu par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieeju īstermiņa īres pakalpojumu regulējuma izstrādē, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka Latvijā būtu izveidojams īstermiņa īres mītņu reģistrs, vienlaikus definējot īstermiņa īres mītnes specifiku un konkrētas prasības to darbībai.

Eiropas lielākais Japānas iespējkapitāla fonds plāno dubultot savu klātbūtni Baltijā un Ziemeļvalstīs, atbalstot uzņēmumus, kuri strādā pie risinājumiem oglekļa izmešu samazināšanai, koncentrējoties uz klimata tehnoloģijām, dziļajām tehnoloģijām un digitālo sabiedrību. Fonds piedāvā iespēju ne tikai saņemt inženieru un investoru atbalstu, bet arī piekļuvi globālam tīklam, kurā ir 120 Japānas uzņēmumi. Fonds jau ir atbalstījis tādus Eiropas vienradžus kā Zviedrijas transporta uzņēmumu “Einride” un visā Baltijā plaši pazīstamos Igaunijas uzņēmumus “Bolt” un “Veriff”.