Mākslīgais intelekts ir būtiska nākotnes tehnoloģiju sastāvdaļa – skaitļošanas jaudas, algoritmu spējas un pieejamo datu pieaugums ir veicinājuši attīstību daudzās dzīves jomās. Šīs inovācijas sniedz nozīmīgas iespējas ekonomiskajai izaugsmei, taču uzņēmējdarbības kontekstā bieži pavīd jautājums par to, kas un kam pieder, kas drīkst to izmantot un kādi ir izmantošanas noteikumi?

Plaši pazīstamais autors, reklāmas un mārketinga speciālists Sets Godins (Seth Godin) norāda, ka mākslīgā intelekta ietekme uz nākotnes pasauli netiek pietiekami novērtēta. Pēc Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas datiem, patentu pieteikumi mākslīgā intelekta jomā no 2016. līdz 2022.gadam pieauguši par 718%. Tiek lēsts, ka līdz 2024.gadam šī tirgus daļa varētu pieaugt līdz pat 191 mljrd. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāru.

_______________________________________________________________________

Mākslīgā intelekta ietekme uz intelektuālo īpašumu ir novatoriska un ietver dažādas jomas, bet visvairāk skar patentu tiesības, dizainparaugu tiesības un autortiesības

_______________________________________________________________________

Šobrīd biznesa vidē mākslīgais intelekts bieži spēj nodrošināt pilnu produkta ciklu no idejas līdz pat risinājumam. Tas var ģenerēt ideju, piemēram, produkta dizainu, sagatavot biznesa plānu, aprēķināt cenas, veikt iepirkumus, noorganizēt ražošanu un iepakošanu, izstrādāt mārketinga kampaņu, pārvaldīt reklāmu, pārdošanu, maksājumu apstrādi un komunikāciju ar klientiem, veikt piegādi un tikt galā ar sūdzībām, atgriešanu, izanalizēt rezultātus, veikt un ieviest uzlabojumus utt. 

Intelektuālais īpašums

Preču un pakalpojumu radīšanas un pārdošanas procesā nemitīgi tiek radīt intelektuālais īpašums. Tas var izpausties dažādās formās un jomas, bet visbiežāk sastopamās ir:

• autortiesības, kas attiecas uz oriģināliem literāriem, mākslas, mūzikas, audiovizuālajiem un citiem darbiem, piemēram, raksti, grāmatas, dizaina izstrādājumi, mūzikas kompozīcijas, filmas, saturs, fotogrāfijas un programmatūra;
• patenti, kas nodrošina aizsardzību tehnoloģiskiem jauninājumiem, kuriem ir industriāla pielietojuma potenciāls, piemēram, izgudrojumi, jaunas metodes, procesi, ražošanas tehnoloģijas, receptes u. tml.;
• preču zīmes jeb simboli, kas identificē uzņēmuma preci vai pakalpojumu. Tas var būt nosaukums, logo, sauklis, dizains, krāsa, skaņa, kustība vai jebkāda cita marķējuma forma. Preču zīme ir atšķirības zīme, kuras mērķis ir palīdzēt atšķirt konkrētā uzņēmuma produktus no konkurentiem un veicināt zīmolu atpazīstamību;
• dizainparaugs, kas aizsargā jaunu un oriģinālu vizuālo produktu izskatu. Tas var ietvert gan industriālos dizainus, piemēram, automašīnas, mēbeles vai elektronikas ierīces, traukus un produktu iepakojumus, gan arī grafisko dizainu, piemēram, mājaslapu izskatu vai lietotāja saskarnes dizainu vai tā elementus;
• zinātība – vērtīgs intelektuālais īpašums, kas sastāv no uzņēmuma iekšējās zināšanu bāzes, specifiskām metodēm, procedūrām, pieredzi un ekspertīzi. Tas ietver praktiskās zināšanas, kas dod uzņēmumam konkurētspēju un priekšrocības konkrētā nozarē vai darbības jomā. Zinātību var aizsargāt kā komercnoslēpumu;
• komercnoslēpumi, proti, slepena un komerciāli nozīmīga informācija, kas tiek pienācīgi aizsargāta, piemēram, rūpnieciskie procesi, ražošanas metodes, formulas, receptes, klientu saraksti vai tehniskās specifikācijas, cenu un mārketinga stratēģijas u. tml.

Mākslīgā intelekta ietekme uz intelektuālo īpašumu ir novatoriska un ietver dažādas jomas, bet visvairāk tā skar patentu tiesības, dizainparaugu tiesības un autortiesības.

Patenti

Mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstība un progresīvie algoritmi rosina jaunu tehnoloģiju un izgudrojumu rašanos. Mākslīgā intelekta vadītas sistēmas spēj radīt inovatīvus risinājumus, kas ir realizējami dzīvē un industriāli pielietojami, piemēram, autonomus transportlīdzekļus, medicīnas diagnostikas sistēmas vai industriālos robotus. Šīs inovācijas ietekme patentu kontekstā ir saistīta ar jaunu tehnoloģiju un algoritmu izmantošanu, tā radot izaicinājumus esošajai patentu tiesiskās regulēšanas sistēmai, kurā tradicionāli tiek aizsargāti tikai cilvēku izgudrojumi. ASV, Apvienotajās Karalistes un Austrālijas oficiālās iestādes pauž viedokli, ka mākslīgo intelektu nevar saukt par izgudrotāju, taču, ja attiecīgā darba tapšanā pietiekamā apmērā ir iesaistīts cilvēks, tad izveidoto risinājumu var uzskatīt par patentējamu, nosaucot visas iesaistītās puses par izgudrotājiem.

Dizains

Tāpat mākslīgais intelekts būtiski ietekmē arī dizainparaugu jomu, jo spēj radīt aizvien jaunus un oriģinālus vizuālos risinājumus. Šīs sistēmas var palīdzēt dizaineriem un māksliniekiem izveidot oriģinālus un estētiskus dizainus, kas aptver ne tikai produktu izskatu, bet arī dažāda veida interfeisus. Arī Eiropas Savienības dizainparauga aizsardzības kontekstā dizaineris līdz šim bija definēts kā fiziska persona.

Autortiesības

Mākslīgā intelekta ietekme uz autortiesībām ir saistīta ar tā radītu saturu, piemēram, rakstiem, dzejoļiem, mūziku, gleznām, videospēlēm u. c. Algoritmiski rīki var radīt oriģinālu saturu, izmantojot mācīšanās procesus un datu analīzi. Tradicionāli autortiesības tiek piesaistītas cilvēka radītajam saturam un tā autoram, bet mākslīgā intelekta gadījumā autortiesību piederību ir grūti noteikt – ja nav autora, nav autortiesību.

Šobrīd, kad saturu, ko rasts uztvert kā autortiesību objektu veido mākslīgais intelekts, vadoties pēc cilvēka sniegtām norādēm, ir nepieciešams precizēt, kam tieši pieder radītā satura autortiesības.

Intelektuālā īpašuma fokuss biznesā

Neatkarīgi no potenciālajām izmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta rīku ienākšanu satura, dizaina un tehnisko risinājumu tapšanas ikdienā, intelektuālā īpašuma kontekstā uzņēmumiem ir divi svarīgi pamatuzdevumi:

• pienācīgi aizsargāt savu intelektuālo īpašumu;
• neizmantot citiem piederošu intelektuālo īpašumu bez atļaujas (samaksas).

Tātad, pirms satura daļas izmantošanas ir jāpārbauda viss – gan dizanparaugs, gan tehnoloģija, gan saturs, gan preču zīme. Ne viss, ko mākslīgais intelekts piedāvā kā risinājumu vai atbildi uz uzdoto jautājumu ir brīvi pieejams lietošanai.

_______________________________________________________________________

Intelektuālā īpašuma vērtība (un drošība) ir tas, uz ko jāfokusējas jau šodien, ceturtās industriālās revolūcijas laikā

_______________________________________________________________________

Mākslīgais intelekts un intelektuālais īpašums arī nākotnē nopietni ietekmēs pilnīgi visas biznesa nozares. Balstoties uz Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas iegūtajiem datiem, vairāk nekā 70% pasaules ekonomikas ir nemateriāla. ASV biržas fonda “S&P” 500 rādītāji norāda uz to, ka 500 vērtīgākajos pasaules uzņēmumos nemateriālā vērtība pārsniedz pat 90% no uzņēmuma vērtības. Var secināt, ka intelektuālā īpašuma vērtība (un drošība) ir tas, uz ko jāfokusējas jau šodien, ceturtās industriālās revolūcijas laikā.

Jau šobrīd var novērot, ka mākslīgais intelekts ietekmē uzņēmumu stratēģiju arī jautājumos, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību komercializāciju un aizsardzību. Lai nodrošinātu skaidrību un veiksmīgi pielāgotu tiesiskos regulējumus, šobrīd dažādos līmeņos rit darbs pie jaunas politikas izstrādes, kas aizsargātu gan inovāciju autorus un attīstītājus, gan sabiedrību kopumā.