2022.gadā jaunu pasažiera auto reģistrācijas pozitīvi pārsteidza ar tirgus pieaugumu. Gads iesākās pozitīvi – ar kāpumu janvāra (+20,4%) un februāra (+2,4%) mēnešos, kas izskaidrojams ar 2021.gada Covid pandēmijas mājsēdi. Tālāk, gada turpinājumā – martā (+0,8%) un aprīlī (-7,2%) – tika piedzīvota ģeopolitiskā satricinājuma izraisīta tirgus sabremzēšanās, Krievijai izraisot karu Ukrainā, radot šoku un neziņu pircējiem un ražošanas komponentu iztrūkumu, norāda biedrība "Auto Asociācija" apskatā par 2022.gada auto tirgu.
Vasara iesākās ar mērenu tirgus kāpumu un mainīgām sekmēm vasaras izskaņā, jūlijā piedzīvojot kritumu (-5,8%), tad strauju kāpumu septembrī (+39,7%), oktobrī pat neredzētu izaugsmi (+61,1%) un novembrī rekordlielu lēcienu (+73,6%) , kas ļāva gadu noslēgt ar 16 708 vienībām un +16,5% tirgus palielinājumu salīdzinot ar Covid pandēmijas 2021.gadu. Tāpat gada kopējo rezultātu ir ietekmējusi lielo korporatīvo klientu (autonomas, koplietošanas platformas, valsts iepirkumi) iepirkumu pieaugums (+108%), bet gada nogalē pat +186%. Vislietāko ietekmi ir devusi "CityBee", Valsts policijas, "Latvenergo" un "Bolt Services" autoparku atjaunošana.
Kopumā 2022.gada tirgus apjomi pietuvojās 2019.gada pirms pandēmijas rezultātam. Krievijas kara Ukrainā izraisītās sekas neļāva saražot un piegādāt automašīnas, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu. “2022.gads ieies vēsturē ar situāciju, kad pieprasījums stipri pārsniedza piedāvājumu. Auto cenas piedzīvoja strauju pieaugumu kā rezultāts izejmateriālu deficītam un inflaktoriskam cenu pieaugumam. Ierastās atlaides un automašīnu izvēle no krājuma pazuda no “ēdienkartes”, tūlītējus pirkumus nomainīja pasūtījumi un garie piegāžu termiņi. Tas radīja nopietnas izmaiņas auto tirgū, liekot pircējiem iegādāties to, kas pieejams. Kā risinājumu klienti meklēja alternatīvas, par ko liecina, piemēram, tirgus pieaugums mazlietotu automašīnu segmentā līdz 1 gada vecumam. Privātpersonas un uzņēmumi bieži vien nebija gatavi gaidīt gadu un vairāk, lai iegādātos jaunu auto no ražotāja pārstāvja un meklēja piegādes iespējas sekundārajā tirgū. Īpaši tas attiecas uz "Tesla", "Audi", "MB", "BMW" zīmoliem, bet arī "Hyundai", "Toyota", "Peugeot",” skaidroja Auto Asociācija prezidents Andris Kulbergs.
Zīmolu sacensībā līderpozīcijas saglabāja "Toyota" (+21,6%), bet "Volkswagen" (+41,5%) apsteidza "Škoda", kas piedzīvoja tirgus daļas kritumu. Milzu izrāvienu veica "Dacia" marka, realizējot 952 automašīnas (+83,4%) un paceļoties par veselām piecām pozīcijām uz 4.vietu. Vērtējot degvielas tipus, jāmin, ka dīzeļa auto skaits samazinājies par -9,7%, bet dīzeļu daļa starp visiem degvielu veidiem ir samazinājusies no 27% uz 21%. Tajā pašā laikā būtiski ir kāpis spraudņa hibrīdu "PHEV" automašīnu skaits (no 137 vienībām uz 301).
2022.gads īpaši jāatzīmē ar straujo elektroauto reģistrāciju kāpumu (+158,6%). Šāda izaugsme veidoja vēsturiski augstāko tirgus daļu 6,39% (2021 – 2,88%). Tā gan joprojām ir divas reizes mazāka nekā Eiropas Savienības valstu vidējā. Gadā kopā tika realizēti 1068 jauni auto ar elektrisko piedziņu, un tas vistiešākajā veidā ir rezultāts veiksmīgai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas realizētai privātpersonu atbalsta programmai, kā arī vispārējai interesei autobraucējiem pāriet uz videi draudzīgu un modernu transportu. Privātpersonu darījumi veidoja 47% no visiem pircējiem pretstatā 26% gadu iepriekš.
Par līderi elektroauto tirdzniecībā izvirzījās "Nissan" ar 196 automobiļiem (+575%), kā otrais – "Audi" ar 126 auto (+350%), sekojot "Volkswagen" ar 116 automobiļiem (+87,1%). No visiem "Nissan" gandrīz 50% ir "Nissan Leaf", kas piegādāti korporatīvajiem klientiem, no tiem lielākā daļa "Latvenergo" un "Latvijas Pasts". Lielais pārsteigums un jaunpienācējs elektroauto konkurencē bija zīmols "Cupra" ar 75 vienībām. Atkrītot uz 4.vietu, līderpozīciju tirgū zaudēja "Škoda" (-5,45%). Tas ir izskaidrojams ar ražošanas jaudām un piegāžu izaicinājumiem.
Kā tiešs rezultāts straujam elektroauto kāpumam ir būtiski samazinājies vidējais CO2 izmešu rādītājs, kas pagājušajā gadā bija 136,3 CO2 g/km (2021 - 143,4 CO2 g/km). Savukārt emisiju daudzums parkam ar iekšdedzes motoriem ir saglabājies gandrīz nemainīgs 145.6 CO2 g/km (2021 - 147.7 CO2 g/km). Tas tikai vēlreiz apliecina atbalsta finansējuma nozīmi emisiju samazināšanā.
Vieglais komercauto piedzīvoja kritumu ar reģistrētām 2406 vienībām (-5,1%), kas samazinājās uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un faktiski turpinājās viscaur 2022.gadam. Tas saistīts ar uzņēmumu nedrošību ģeopolitiskās situācijas, energoresursu krīzes un straujās inflācijas ekonomikā.
Būtiski palielinājies vieglās kravas elektroauto piedāvājums no 4 modeļiem 2021.gadā uz 10 modeļiem 2022.gadā. Vieglā komercauto tirgus apjomu lielā mērā ir noteikuši vairāki lieli iepirkumi – "VanWorks" (100 "MB Sprinter", "Vito"), Nacionālie bruņotie spēki (87 "Nissan Navara"), "Omniva" (65 "Renault Master") un "Latvijas Pasts" (82 "Renault Master").
“No Covid pandēmijas neatguvušos auto ražošanas nozari bez atelpas iedragāja Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kas jau esošam auto deficītam un augošām ražošanas cenām pievienoja izsludinātās sankciju pakotnes Krievijai, ietekmējot izejmateriālu pieejamību un noieta tirgus. Izraisītā energoresursu krīze un straujā inflācija atstās savu iespaidu uz autotirgus attīstību 2023.gadā. Dzīvojam konstantā pārmaiņu laikā, kas liek auto tirgotājiem pastāvīgi pielāgoties jauniem tirgus apstākļiem, lai apmierinātu klientu vajadzības,” nozares situāciju raksturo "Auto Asociācijas" prezidents Andris Kulbergs.
