Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,9%. Preču importa vērtība šogad novembrī griezumā bija par 14,3% mazāka kā pirms gada. Tirdzniecības deficīts novembrī sastādīja 9,4%. Eksporta vērtības samazinājums gada griezumā daļēji ir saistāms ar eksporta cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo četru mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Jau devīto mēnesi pēc kārtas, novembrī gada griezumā, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī graudaugu kultūru un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība, mērenāk – dzelzs un tērauda, pārējo ķīmisko produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī eļļas augu sēklu eksports. Savukārt pieauga lidaparātu un to daļu, labības, miltu un piena izstrādājumu un dārzeņu eksporta vērtība.

Novembrī gada griezumā par 21,2% samazinājās eksports uz Eiropas Savienības valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Somiju (minerālie produkti), Spāniju (graudaugi), Igauniju (minerālie produkti, koksne), Nīderlandi (eļļas augu sēklas, jaukti ķīmiskie produkti) un Lietuvu (minerālie produkti). Savukārt eksports pieauga uz Īriju (koksne) un Franciju (lidaparāti, to daļas un mehānismi un ierīces).