Pērn par NILLTPFN un Sankciju likuma pārkāpumiem piemēroto sodu apmērs – 68 tūkstoši eiro

Šogad par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) pārkāpumiem sodītas jau 34 juridiskas personas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija. "Lursoft" pētījis, kuriem uzņēmumiem VID piemērojis sodus, kā arī analizējis, kādi ir biežākie sodu piemērošanas iemesli.

Pērn visa gada garumā sodi piemēroti 88 uzņēmumiem un piecām fiziskām personām, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Balstoties uz VID publiskoto informāciju, šogad uzņēmumiem par sankciju novēršanas pasākumu pārkāpumiem piemēroto sodu apmērs pietuvojies jau 26 tūkst. eiro. "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka sodu apmērs ir robežās no 200 līdz pat 1500 eiro. Pērn visa gada garumā piemēroto sodu kopējais apmērs sasniedza teju 68 tūkst. eiro, atsevišķos gadījumos soda apmēram esot 2000 eiro un lielākam.

Jānorāda, ka likuma prasību nepildīšanas rezultāts var būt ne tikai piemērots  naudas sods, reputācijas zaudēšana, bet arī ierobežojumi saimnieciskās darbības turpināšanai, jo, kā rāda "Lursoft" apkopotie dati, gan šogad, gan arī pagājušajā gadā šī iemesla dēļ apturēta vairāku uzņēmumu saimnieciskā darbība.

Papildus jāteic, ka par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanā, kā arī par ziņu nesniegšanu par patieso labuma guvēju vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai vai juridiskajai personai, paredzēta arī kriminālatbildība.

"Lursoft" izpētījis, ka ceturtajai daļai no visiem 2022. un 2023.gadā sodītajiem uzņēmumiem šobrīd reģistrēta saimnieciskās darbības apturēšana. Visbiežāk sodi piemēroti, jo nav veikta klientu identifikācija, darījumu uzraudzība, tāpat arī nav ziņots par aizdomīgiem darījumiem, veikts sankciju risku novērtējums vai arī pārbaužu laikā uzņēmums nav spējis uzrādīt nepieciešamos dokumentus u.c. gadījumos.

Visbiežāk sodītajiem uzņēmumiem konstatētie pārkāpumi:

• nav veikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējums;
• nav veikta klientu izpēte un identifikācija;
• nevar uzrādīt pieprasītos dokumentus;
• nav veikts sankciju riska novērtējums;
• nav izstrādāta NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma vai tā izstrādāta nepilnīgi;
• nav savlaicīgi paziņots VID par darbības veidu;
• nav ziņots par aizdomīgiem darījumiem;
• c. gadījumos par likuma prasību nepildīšanu.

To, ka NILLTPFN likumā un Sankciju likuma prasību neievērošana var būt šķērslis uzņēmuma turpmākai attīstībai, vislabāk parāda "Lursoft" apkopotā informācija par tiem uzņēmumiem, kuriem 2022. un 2023.gadā šī iemesla dēļ piemēroti sodi.

Kā jau iepriekš minēts, ceturtajai daļai no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt kopumā 28% no šiem uzņēmumiem patlaban ir aktīvi nodrošinājumi. Par to, ka šo uzņēmumu turpmākā darbība un attīstība ir apgrūtināta, liecina arī fakts, ka teju pusei ir reģistrēti nodokļu parādi. "Lursoft" pētījums atklāj, ka atsevišķos gadījumos nodokļu parādu apmērs mērāms pat vairākos tūkstošos eiro. Viens no šādiem uzņēmumiem ir 2018.gadā dibinātais mazumtirgotājs “EFIX”, kuram piemērots 1500 eiro liels naudas sods, kā arī apturēta tā darbība, jo nav izpildīta VID prasība nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. "Lursoft" izpētījis, ka sods sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) “EFIX” piemērots aizvadītā gada maijā, savukārt novembrī, pamatojoties uz VID lēmumu, reģistrēta uzņēmuma darbības izbeigšana un atbrīvotas amatpersonas. Jānorāda, ka likvidācijas brīdī uzņēmums bija uzkrājis 15,6 tūkst. eiro lielu nodokļu parādu. Tas veidojies ilgstošā periodā, vēl pirms VID piemērotā soda. Jānorāda, ka šī gada martā likvidēts arī SIA “EFIX” kapitāldaļu turētājs SIA “BAZILEUS”

SIA “EFIX” nav vienīgais sodu saņēmušais uzņēmums, kas šobrīd jau likvidēts. Balstoties uz VID publiskoto informāciju par piemērotajiem sodiem 2022. un 2023.gadā, "Lursoft" izpētījis, ka šobrīd likvidēti jau 12 uzņēmumi. Arī iepriekš tiem jau bijušas likuma prasību ievērošanas disciplīnas pārkāpumi, jo no šiem uzņēmumiem pārskatus par 2021.gadu iesniegušas vien trīs kapitālsabiedrības.

Likvidēto vidū ir arī vairumtirgotājs SIA “Profit Lukss”, kas reģistrēts vien 2021.gada janvārī. VID publiskotā informācija liecina, ka 2022.gada maijā uzņēmumam piemērots 1500 eiro liels naudas sods, kā arī apturēta tā darbība un piemērots liegums izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai. Uzņēmumam piemērots sods, jo tas nav pildījis VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. SIA “Profit Lukss” gan VID lēmumu apstrīdējis, taču ar VID ģenerāldirektores lēmumu sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. "Lursoft" dati rāda, ka SIA “Profit Lukss” likvidēts divus gadus pēc tā reģistrācijas.

Lai arī vairumā gadījumu sodi par abu likumu prasību neievērošanu piemēroti juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem (41% no visiem uzņēmumiem, kuriem 2022. un 2023.gadā piemēroti sodi) un uzņēmumiem, kas veic operācijas ar nekustamo īpašumu (29%), "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka sodi piemēroti arī uzņēmumiem no citām nozarēm. Piemēram, tirdzniecība, ēdināšanas pakalpojumi, būvniecība, izmitināšana, finanšu pakalpojumu darbības u.c. Tas atkārtoti atgādina vien to, ka NILLTPFN likuma  un Sankciju likuma ievērošana ir vienlīdz svarīga visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības jomas vai darbības apjomiem.

Nozares, kurās strādājošie uzņēmumi 2022. un 2023.gadā visbiežāk saņēmuši sodus par NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pārkāpumiem:

• juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi;
• operācijas ar nekustamo īpašumu;
• mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus;
• centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās;
• informācijas pakalpojumi;
• automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonts.

Piemēram, pērn sodi par Sankciju likuma prasību neievērošanu piemēroti četriem uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 1 milj. eiro, savukārt pārējo komersantu apgrozījums 2021.gadā bijis mazāks. To vidū arī kāds tirdzniecības uzņēmums, kas aizpērn apgrozīja teju 13 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 64,5 tūkst. eiro peļņu. Uzņēmumam piemērots 500 eiro liels naudas sods, jo nav aktualizēta NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma, nav veikts risku novērtējums, pilnīga klientu identifikācija, izpēte un darījumu uzraudzība, kā arī konstatēti citi pārkāpumi.

Jāuzsver, ka Sankciju likuma prasības jāievēro ikvienam uzņēmumam un fiziskai personai, tātad tas nav attiecināms tikai uz NILLTPFN subjektiem. Bieži vien konstatēts, ka Sankciju likumā noteiktos pienākumus daudzi uzņēmumi vēl aizvien neattiecina uz sevi kā obligāti pildāmus. To, ka sankciju apiešana ir diezgan bieži sastopama apliecina arī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) publiskotais ziņojums par 2022.gadu, kurā norādīts, ka "informāciju par aizdomām par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē FID saņem no kompetento institūciju uzraudzībā esošajām personām (tai skaitā no  NILLTPFN subjektiem). Kopš Krievijas spēku iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits  ir ievērojami pieaudzis, proti, kopš 2022.gada 24. februāra saņemti 276 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, bet pavisam 2022.gadā saņemts 281 ziņojums. Visvairāk ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem par iespējamu izvairīšanos no sankcijām, kas noteiktas saistībā ar Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā."

Lai palīdzētu uzņēmējiem labāk izprast NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību nianses un izvairīties no sodiem, "Lursoft" regulāri organizē seminārus par dažādām aktuālām tēmām – iekšējās kontroles sistēmas izveidi, sankciju pārkāpšanas riskiem, klientu risku izvērtēšanu un patieso labuma guvēju izpēti. Tajos eksperti skaidro gan likuma prasības, gan sniedz ieteikumus, kam svarīgi pievērst uzmanību klientu izpētes procesā, gan arī to, kur meklēt vajadzīgo informāciju un kā dokumentēt klientu izvērtēšanas procesu, lai pēc tam nepieciešamības gadījumā varētu tā veikšanu pierādīt uzraugošajām institūcijām.