Pēc īpaši straujā ražošanas apjomu pieauguma šā gada aprīlī, arī maijā fiksēts augsts saražoto apjomu pieaugums 10,1% apmērā, salīdzinot ar pērnā gada maiju (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), taču salīdzinājumā ar šā gada aprīli saražotie apjomi kritušies par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu nodrošina gan zemā bāze pērnajā gadā, gan Latvijas rūpnieku saražoto preču pieaugošais pieprasījums Eiropā un citur pasaulē, informē Finanšu ministrija.
Lielākajā no rūpniecības nozarēm – apstrādes rūpniecībā, maija mēnesī novērots saražoto apjomu pieaugums par 11% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Lielākie saražoto apjomu pieaugumi fiksēti tādās preču grupās kā:
- nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (+6,1%);
- gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (+5,1%);
- elektriskās iekārtas (+11,9%);
- iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+29%);
- automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (+70,4%);
- tekstilizstrādājumu ražošana (+25%);
- apģērbu ražošana (+9,3%);
- papīra un to izstrādājumu ražošana (+14,5%);
- poligrāfija (+20%);
- ķīmiskās vielas un produkti (+19,1%).
Savukārt apjomu kritumu piedzīvojušas vien divas preču grupas. Iekārtu un ierīču remontu un uzstādīšanas apjomi samazinājušies par 14,6% un pārtikas produktu ražošana par 2,3%. Jāpiemin, ka dzērienu saražotie apjomi palielinājušies par 15,6%.
Pieaugot koksnes izejmateriālu cenām pasaulē, kokrūpniecības nozare Latvijā turpina uzrādīt augstus ražošanas apjomus. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles, šā gada maija mēnesī uzrādījusi pieaugumu 11,1% apmērā, bet mēbeļu ražošanas apjomi auguši par 47,3%. Turpmākajos mēnešos nav paredzams viennozīmīgs scenārijs par kokrūpniecības norisēm Latvijā, Eiropā un pasaulē, ņemot vērā cenu kāpumu un Latvijas turpmāko attiecību attīstību ar Baltkrieviju.
Šā gada maijā enerģētikas nozarē fiksēts zemākais saražotās elektroenerģijas apjoms kopš šā gada janvāra, tomēr tas ir bijis par 17,9% augstāks nekā pērnā gada maijā. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju dubultojies saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās, ko nosaka laikapstākļi attiecīgajā periodā, taču vairāk nekā uz pusi kritušies koģenerācijas staciju saražotie elektroenerģijas apjomi. Vēja ģeneratoru saražoto apjomu īpatsvars Latvijā ir salīdzinoši niecīgs un tas ir nedaudz zemāks nekā pērnā gada maijā. Jāpiemin, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas saražotie elektroenerģijas apjomi no 70 MW līdz 800 MW, ko nosaka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns.
Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem, šā gada jūnijā Latvijas rūpnieku ekonomiskā sentimenta rādītājs sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2007. gada, ko ietekmēja rūpnieku sagaidāmie augstie pasūtījumu apjomi un šo pasūtījumu cenu līmeņu pieaugumi. Bet kopējais Eiropas Savienības ekonomikas konfidences indekss uzrāda augstāko rādījumu kopš 2000. gada, tostarp rūpniecības sentimenta indeksam augstākā atzīme novērojumu vēsturē.
Arī Latvijas ražotāju cenu indekss 2015. gada cenās sasniedzis augstāko atzīmi novērojumu vēsturē. Ražošanas izejvielu cenas kāpušas visā pasaulē, tādējādi nereti tiek meklētas lokācijas vietas, no kurām vajadzīgās izejvielas var ievest par zemāku cenu, kas pozitīvi ietekmē arī Latvijas rūpnieku saražoto apjomu eksportu. Cenas kāpušas, pandēmijas ietekmē rūpniekiem samazinot ražošanas apjomus un nespējot tos no jauna ātri atjaunot, krasi augot pieprasījumam.
Arī turpmākajos mēnešos paredzami rūpniecības apjomu pieaugumi pret iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem, taču nav skaidrības, vai un kā ražošanas izejvielu piegādi uz Latviju ietekmēs pieņemtās sankcijas pret Baltkrieviju. Bažas raisa arī strauji augošās izejmateriālu cenas Eiropā un pasaulē.
