Pēc otrajā ceturksnī piedzīvotā straujā kāpuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir sācis samazināties un trešajā ceturksnī noslīdējis līdz 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā otrajā ceturksnī.
Bezdarba samazināšanos noteikusi gan visai spēcīgā ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās pēc Covid-19 uzliesmojuma pavasarī, gan sezonālie faktori, vasaras mēnešos tradicionāli pieaugot pieprasījumam pēc darbiniekiem, gan jau iepriekš īstenotie un trešajā ceturksnī pieņemtie nodarbinātības un eksporta atbalsta pasākumi. Līdz ar šo samazinājumu bezdarba līmenis Latvijā, kas kopš 2014. gada bija stabili augstākais starp Baltijas valstīm, jau ir būtiski zemāks nekā Lietuvā, kur trešajā ceturksnī bezdarba līmenis pieaudzis līdz 9,3%, un vairāk pietuvojies Igaunijas 7,7% līmenim. Šeit gan jāpiemin, ka pēdējo mēnešu laikā fiksēto bezdarba kāpumu Lietuvā ietekmējis arī valdības piešķirtais būtiskais atbalsts iedzīvotājiem bezdarbnieku pabalstu veidā.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka trešajā ceturksnī reģistrēto bezdarbnieku skaits visos Latvijas reģionos ir samazinājies apmēram vienmērīgi, vienīgi Latgalē bezdarbnieku skaita samazināšanās bijusi nedaudz lēnāka. Vienlaikus, tā kā būtiskākais bezdarba pieaugums otrā ceturkšņa laikā bija vērojams Rīgas reģionā, šeit bezdarba līmenis joprojām saglabājies jūtami augstāks nekā pirms krīzes, kamēr Kurzemē un Zemgalē tas pašlaik jau praktiski atgriezies pirmskrīzes līmenī. Pēc NVA datiem bezdarba samazināšanās, kas sākās jūlija vidū, turpinājās vēl visu oktobri un arī novembra pirmajā nedēļā, reģistrētā bezdarba līmenim samazinoties no 8,6% jūlijā līdz 7,4% novembra sākumā, bezdarbnieku skaitam krītoties par 11,2 tūkstošiem.
Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc darbaspēka apsekojuma datiem palielinājies par 0,7 tūkstošiem, taču joprojām bijis par 25 tūkstošiem jeb 2,7% mazāks nekā pirms gada. Vēl nedaudz straujāku strādājošo skaita samazinājumu gada griezumā uzrāda dati par aizņemtajām darba vietām, kur trešā ceturkšņa sākumā aizņemto darba vietu skaits Latvijā bijis par 41,6 tūkstošiem jeb 4,5% mazāks nekā pirms gada. Viskrasāk darba vietu skaits samazinājies krīzes tieši skartajās izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī transporta nozarēs – attiecīgi par 26,6%, 11,1% un 8,6%. Savukārt neliels pieaugums bijis veselības, ieguves rūpniecības un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs, kur strādājošo skaits palielinājies aptuveni par 2%.
Kopumā trešā ceturkšņa darba tirgus dati apliecina, ka Latvijai Covid-19 krīzes pirmo uzliesmojumu bija izdevies pārvarēt daudz sekmīgāk nekā sagaidīts un arī negatīvā ietekme uz darba tirgu bijusi daudz šaurāka, krīzei praktiski neietekmējot nodarbinātību ražojošajās nozarēs, kur izlaides apjomu samazinājums un darba vietu zaudējums bijis minimāls. Tomēr līdz ar Covid-19 infekcijas atkārtotu, daudz spēcīgāku uzliesmojumu Latvijā un Eiropā kopumā un tās apturēšanai noteiktajiem pasākumiem, ceturtajā ceturksnī jau atkal gaidāms darba vietu zaudējums un bezdarba atkārtots pieaugums. Nelabvēlīga situācija var saglabāties vēl visu nākamā gada pirmo pusi, un jaunās krīzes pārvarēšanā būtiska loma būs valsts atbalsta pasākumiem gan nodarbinātības veicināšanai, gan atbalstam bez darba palikušajiem iedzīvotājiem.
