2024.gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Kopš 2023.gada 3.ceturkšņa Latvijā vērojams bezdarba līmeņa pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,4 procentpunktiem, gada laikā – par 0,8 procentpunktiem.
Šī gada 1.ceturksnī bija 68,7 tūkst. bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkst. vairāk nekā pirms gada un par 4,5 tūkst. vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2023.gada 4.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,8%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1%). Šī gada 1.ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,8%) un Lietuvā (8,2%).
Vairāk ilgstošo bezdarbnieku
2024.gada 1.ceturksnī nedaudz vairāk kā puse jeb 36,7 tūkst. bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,8 tūkst. vairāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkst. vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,2 tūkst. bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1.ceturksni, ir palielinājies par 2,4 tūkst., bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 1,1 tūkst.
1.ceturksnī bija 20,5 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku – par 3,4 tūkst. vairāk nekā pirms gada un par 3,5 tūkst. vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 30,0% – par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Samazinājies jauniešu bezdarbnieku skaits
2024.gada 1.ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 3,0 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,1 procentpunktu.
Jauniešu bezdarba līmenis 1.ceturksnī bija 11,9%, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 1,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,8 tūkst. jeb 9,3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 0,9 tūkst. jeb 10,3%.
35,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2024.gada 1.ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,1%) jeb 427,3 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,1 tūkst. jeb 0,7%, bet gada laikā – par 14,2 tūkst. jeb 3,2%.
4,3 tūkst. jeb 1,0% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2023.gada 1.ceturksnī – 0,7%).
