Izaugsme, kas 2024.gada sākumā bija labāka nekā gaidīts, un notiekošā inflācijas samazināšanās radīja apstākļus pakāpeniskam aktivitātes pieaugumam prognozes periodā pēc plašas ekonomikas stagnācijas 2023.gadā, informē Eiropas Komisija (EK).
EK pavasara prognoze paredz, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā Eiropas Savienībā (ES) būs 1,0% un eirozonā – 0,8%. Tiek prognozēts, ka 2025.gadā IKP pieaugs līdz 1,6% ES un 1,4% eirozonā. ES gaidāms saskaņoto patēriņa cenu indeksu inflācijas pieaugums no 6,4% 2023.gadā līdz 2,7% 2024.gadā un 2,2% 2025.gadā. Tiek paredzēts, ka eirozonā tā samazināsies no 5,4% 2023.gadā līdz 2,5% 2024.gadā un 2,1% 2025.gadā.
Atgriešanās pie izaugsmes
Saskaņā ar aģentūras “Eurostat” provizorisko ātro aplēsi 2024.gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 0,3% gan ES, gan eirozonā. Šis pieaugums, kas bija plaši izplatīts visās dalībvalstīs, iezīmē to, ka ieilgušais ekonomikas stagnācijas periods, kas sākās 2022.gada pēdējā ceturksnī, ir beidzies.
Paredzams, ka šogad un nākamajā gadā ekonomiskās aktivitātes pieaugumu lielā mērā noteiks stabils privātā patēriņa pieaugums, jo pastāvīgā reālo algu un nodarbinātības izaugsme uztur reālo izmantojamo ienākumu pieaugumu. Tomēr izteikta tendence veidot uzkrājumus joprojām daļēji kavē privāto patēriņu.
Turpretī ieguldījumu pieaugums šķietami mazinās. Paredzams, ka tas pieaugs tikai pakāpeniski, un iemesls tam ir dzīvojamo ēku būvniecības negatīvais cikls. Lai gan tiek prognozēts, ka kreditēšanas nosacījumi prognozes periodā uzlabosies, tirgi šobrīd paredz nedaudz pakāpeniskāku procentu likmju samazināšanas tempu salīdzinājumā ar ziemas periodu.
Noturīgas globālās ekonomikas apstākļos paredzams, ka tirdzniecības atgūšanās veicinās ES eksportu. Tomēr ar ES iekšzemes pieprasījuma atsākšanos importa pieaugums lielā mērā kompensēs eksporta pozitīvo ieguldījumu izaugsmē.
Inflācija turpinās samazināties
Saskaņoto patēriņa cenu inflācija no 2022.gada oktobrī eirozonā reģistrētajiem 10,6% ir turpinājusi strauji samazināties (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Tiek lēsts, ka šī gada aprīlī tā ir sasniegusi divu gadu zemāko līmeni – 2,4%.
Sākot ar to, ka aktivitāte šī gada pirmajos mēnešos bijusi zemāka nekā gaidīts, tiek prognozēts, ka inflācija turpinās samazināties un 2025.gadā sasniegs mērķi nedaudz agrāk, nekā paredzēts ziemas starpposma prognozē. Paredzams, ka dezinflāciju galvenokārt izraisīs neenerģijas preces un pārtika, savukārt pieaugs enerģijas inflācija, un pakalpojumu inflācija samazināsies tikai pakāpeniski, vienlaikus samazinoties algu spiedienam. Inflācijai ES kopumā tiek paredzēta līdzīga virzība, lai gan tā saglabāsies nedaudz augstāka.
Darba tirgus joprojām ir spēcīgs
Neraugoties uz aktivitātes palēnināšanos, ES ekonomika 2023.gadā radīja vairāk nekā 2 milj. darbvietu, un 20-64 gadus vecu iedzīvotāju aktivitātes un nodarbinātības līmenis gada pēdējā ceturksnī sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni – attiecīgi 80,1% un 75,5%. Daudzi darba tirgi visā ES joprojām ir saspringti. Martā bezdarba līmenis ES bija rekordzems – 6,0%. Šīs stabilās darba tirgus darbības pamatā ir gan spēcīgs darbaspēka piedāvājums, ko cita starpā veicina migrācija, gan darbaspēka pieprasījums.
Tiek prognozēts, ka nodarbinātības pieaugums ES šogad samazināsies līdz 0,6%, un 2025.gadā tas turpinās mēreni samazināties līdz 0,4%. Paredzams, ka bezdarba līmenis ES kopumā saglabāsies stabils tā vēsturiski zemākajā līmenī.
Saskaņā ar to, ka gaidāma dezinflācijas turpināšanās, nominālās algas pieaugums ES ir sācis samazināties pēc tam, kad 2023.gadā tas sasniedza maksimumu (5,8%). Paredzams, ka nākotnē tas vēl vairāk samazināsies.
Ārkārtas enerģētikas atbalsta pasākumu atcelšana
Pēc ievērojama samazinājuma 2021. un 2022.gadā ES valdību budžeta deficīta samazināšanās 2023.gadā apstājās, jo samazinājās ekonomiskā aktivitāte. Tiek prognozēts, ka samazināšanās atsāksies 2024.gadā (3,0%) un 2025.gadā (2,9%), jo īpaši pateicoties enerģētikas atbalsta pasākumu pakāpeniskai izbeigšanai.
Ņemot vērā augstākas parāda apkalpošanas izmaksas un mazāku nominālā IKP pieaugumu, paredzams, ka parāda attiecība pret IKP šogad ES stabilizēsies 82,9% apmērā, bet 2025.gadā tā palielināsies par aptuveni 0,4 procentpunktiem.
Nenoteiktība ģeopolitiskās spriedzes apstākļos
Nenoteiktība un lejupvērstie riski, kas apdraud ekonomikas prognozi, pēdējos mēnešos ir vēl vairāk palielinājušies, galvenokārt saistībā ar Krievijas ieilgušo agresijas karu pret Ukrainu un konfliktu Tuvajos Austrumos. Riskus joprojām rada arī plašāka ģeopolitiskā spriedze. Turklāt inflācijas saglabāšanās Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) var vēl vairāk aizkavēt procentu likmju samazināšanu ASV un ārpus tās, radot nedaudz stingrākus globālos finanšu nosacījumus.
Iekšzemes līmenī inflācijas samazināšanās var būt lēnāka nekā prognozēts, un, iespējams, tā liks ES centrālajām bankām atlikt likmju samazināšanu līdz brīdim, kad pakalpojumu inflācijas samazināšanās kļūst noturīga. Turklāt dažas dalībvalstis savos 2025.gada budžetos varētu pieņemt papildu fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas pašlaik nav iekļauti šajā prognozē un kas varētu ietekmēt ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā. Vienlaikus uzkrājumu tendences samazināšanās varētu veicināt patēriņa pieaugumu, savukārt ieguldījumi dzīvojamo ēku būvniecībā varētu atgūties ātrāk. Prognozi arvien vairāk ietekmē ar klimata pārmaiņām saistītie riski.
