2024.gada 3.ceturksnī Latvijā bija nodarbināts 880,1 tūkst. jeb 64,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2024.gada 3.ceturksnī bija 6,1 tūkst. jeb 3,7%.
Gada laikā nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem samazinājās par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 10,8 tūkst. Salīdzinot ar 2.ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 2,3 tūkst.
3.ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,7% un 62,0%).
2024.gada 3.ceturksnī 86,3% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,8% – pašnodarbinātas personas, 4,9% – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,9%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2024.gada 2.ceturksnī ES – 61,8%), 2024.gada 3.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,1%, savukārt Lietuvā – 66,7%.
2024.gada 3.ceturksnī katrs trešais (58,2 tūkst.) jaunietis 15–24 gadu vecumā bija nodarbināts (2023.gada 3.ceturksnī – 59,9 tūkst.). Nodarbinātības līmenis jauniešiem bija 30,8%, kas ir par 1,6 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn.
2024.gada 3.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,5 stundas, kas ir par 0,7 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,1 stundu mazāk nekā pirms gada.
Katrs trīspadsmitais (68,8 tūkst. jeb 7,8%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 0,6 tūkst. mazāk (procentpunktos bez izmaiņām) nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 1,3 tūkst. jeb 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2024.gada 3.ceturksnī 38,7 tūkst. (4,4%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 5,2 tūkst. jeb 11,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7,4 tūkst. jeb 16,1% mazāk nekā 2024.gada 2.ceturksnī.
3.ceturksnī sievietes (20,9 tūkst.) nedaudz biežāk nekā vīrieši (17,8 tūkst.) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk (38,2%) līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas nedēļā, bet vairāk nekā ceturtdaļa (27,0%) nostrādāja 11–20 stundas līdzās pamatdarbam.
Visbiežāk blakusdarbs tika veikts izglītības nozarē (18,6%), kā arī veselības un sociālās aprūpes jomā (16,0%).
2024.gada 3.ceturksnī 11,4% (86,6 tūkst.) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 0,3 tūkst. mazāk nekā pirms gada (86,9 tūkst. jeb 11,3%) un par 6,5 tūkst. jeb 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (93,1 tūkst. jeb 12,3%). No attālināti strādājošajiem 59,5% bija sievietes un 40,5% – vīrieši. Visbiežāk attālinātu darbu veica informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (51,2% no nozares darbinieku kopskaita), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā (50%). Ceturtdaļa (24,9%) darbinieku strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, nedaudz mazāk (22,1%) zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.
2024.gada 3.ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,1 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,5 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkst. iedzīvotāju.
