Eksporta bedri šķērsojam pa valsts pasūtījumu tiltu
2023-11-30
Pēteris Strautiņš, AS “Luminor Bank”, galvenais ekonomists
Papildinātie un precizētie 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.
Publicētie 3.ceturkšņa IKP dati ir nedaudz vājāki nekā Centrālā statistikas pārvalde sākotnējā novērtējumā pirms mēneša, kas nepārsteidz, jo starplaikā publicētajos nozaru rezultātos vīdēja mīnusu zīmes. Šodien uzzinājām, ka IKP gada griezumā samazinājās par 0,7%. Daļēji laba ziņa – nav pilnīgi pazudis pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, tikai ir sarucis līdz 0,2%. Cits mierinājums – sezonāli izlīdzinātajos datos arī pieaugums gada griezumā nebija negatīvs, tas bija tieši nulle. IKP dati ir vērtējumi, kas ir balstīti uz citiem vērtējumiem, tie vēl tiks pārrēķināti, tāpēc varam mierināt sevi ar domu, ka nezinām, vai notiek ekonomikas lejupslīde vai stagnācija. Nav tā jaukākā izvēle, protams, bet ņemot vērā nelabvēlīgos ārējos apstākļus, varēja būt ļaunāk.
Sliktākā šodienas ziņa varētu būt tas, ka samazinājusies pievienotā vērtība komercpakalpojumos (-2,4%), informācijas un sakaru nozarē (-1%). Bija cerība, ka šīs nozares turpinās attīstīties, kompensējot vājo preču eksporta nozaru sniegumu. Tām ir laba vēsturiskā tendence, tās ir bijušas diezgan noturīgas pret ekonomiskajiem cikliem partnervalstīs. Par šādu risku gan jau brīdināja pakalpojumu eksporta dati. Cerēsim uz šo nozaru izaugsmes atjaunošanos, tam ir priekšnoteikumi – kvalitatīvas papildus biroju telpas un aktīvāks Rīgas pašvaldības darbs investoru piesaistē. Kāda laba ziņa šīs sliktās ziņas iekšienē – eksporta attīstību virzošā programmēšana ir augusi par 7,5%, informācijas un sakaru kopējo kritumu nosaka sakari (-15,2%). Nav manīts, ka cilvēki mazāk laika pavadītu, uz ielas skatoties telefonos, šīs apakšnozares pievienotās vērtības svārstības Latvijā jau vairākus gadus ir grūti izprotamas.
Neiepriecinoši ir kopējie rezultāti arī citās galvenajās eksporta nozarēs. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 6,3%, tas ir vairāk par ražošanas apjomu kritumu. Tas nav liels pārsteigums, jo vairākās apakšnozarēs ir nelabvēlīgas izmaksu un pārdošanas cenu attiecības izmaiņas. Dabas resursu nozarēs šogad ir absolūtā vētra (-10,7%). Ir zemas pārdošanas cenas svarīgākajiem produktiem (apaļkoki, graudi, svaigpiens), bet atsevišķos izmaksu posteņos vēl atbalsojas pērnā gada globālo krīžu ietekme, turklāt šogad piedzīvojām arī vētras burtiskā nozīmē. Arī transporta un sakaru nozarē kritums līdzīgs (-9,3%), aviācijai nekompensējot “klasiskā” tranzīta apsīkumu.
2025.gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.
Ekonomika
13:31, 2. Jūn. 2025
2025.gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies 0,5 procentpunktiem, gada laikā – par 0,2 procentpunktiem. Tomēr samazinājies ir ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) īpatsvars bezdarbnieku skaitā – 1.ceturksnī tie bija 33,6% – par 5,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, taču par 3,6 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
Ekonomika
16:50, 22. Mai. 2025
Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ekonomikas attīstības ceļi pēdējos gados ievērojami atšķiras. Kādēļ ASV izaugsme un produktivitāte pārspēj Eiropas rādītājus?
Ekonomika
06:00, 21. Mai. 2025
Eiropas Komisija ir publicējusi savu 2025.gada pavasara ekonomikas prognozi, kas liecina, ka Eiropas Savienības ekonomika šo gadu sāka spēcīgāk, nekā gaidīts. Tiek prognozēts, ka 2025.gadā tā turpinās lēnām pieaugt, un paredzams, ka 2026.gadā izaugsme paātrināsies.
Ekonomika
13:16, 20. Mai. 2025
2025.gada aprīlī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,9%, un kopš marta tas ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins. Salīdzinot ar 2024.gada aprīli, bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,8 procentpunktiem.
Ekonomika
13:00, 20. Mai. 2025
2025.gada martā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1%, un kopš februāra tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins. Salīdzinot ar 2024.gada martu, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.
Ekonomika
13:18, 22. Apr. 2025
Latvijas ekonomika ir dziļi integrēta gan Eiropas, gan globālajos tirgos, un lielākās eirozonas valstis kā galvenie ekonomikas dzinēji nosaka pieprasījumu pēc Latvijas eksportētajām precēm un pakalpojumiem, kā arī ietekmē investīciju plūsmas. Kā globālās ekonomikas tendences ietekmē Latvijas ekonomikas stabilitāti un konkurētspēju?
Ekonomika
06:00, 8. Apr. 2025
Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu. Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko īpaši veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriālie segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025.gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?
Ekonomika
06:00, 25. Mar. 2025
Februāra sākumā visas trīs Baltijas valstis veiksmīgi atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas un veica sinhronizāciju ar Eiropas Savienības valstu energosistēmu. Saistībā ar šo nozīmīgo notikumu daudzviet valdīja satraukums un neziņa – kas notiks ar elektrības cenām, vai tās strauji nekāps. Šā brīža prognozes par to neliecina un nav arī pamata satraukumam, ka līdz ar atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas varētu aptrūkties vairumtirdzniecības piedāvājums.
Ekonomika
06:00, 11. Mar. 2025
2024.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 685 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2023.gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 149 eiro jeb 9,7%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,38 eiro jeb par 12,1%.
Ekonomika
10:35, 28. Feb. 2025
Uzņēmēju noskaņojums 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā pasliktinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Ekonomika
14:35, 31. Jan. 2025
Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, “Swedbank Finanšu institūta” veiktais Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājums rāda, ka situācija saglabājas izaicinoša. Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.
Ekonomika
16:17, 30. Jan. 2025
2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,7%, pie tam nespecializētajos pārtikas veikalos apgrozījums samazinājās par 2,8%, bet specializētajos veikalos mazumtirdzniecība pieauga par 4,3%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 7,2%, autodegvielas – par 2,0%.
Ekonomika
16:31, 29. Jan. 2025
2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 5,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,7%, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%.
Ekonomika
15:47, 28. Jan. 2025
Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra speciālisti apkopojuši informāciju par Latvijas jūrnieku atalgojumu. Aptaujātas tika jūrnieku darbā iekārtošanas kompānijas (kruingkompānijas), atbildes sniedza 33 kompānijas, kas kopā apkalpo 78% no visiem ar kruingkompāniju palīdzību darbā iekārtotajiem jūrniekiem.
Ekonomika
08:58, 23. Jan. 2025