Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2023.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar 2022.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,3 mljrd. eiro.

2023.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP palielinājies par 0,1%. Salīdzinot ar 3.ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,8%. Faktiskajās cenās IKP 4.ceturksnī bija 10,7 mljrd. eiro.

Ražošanas aspekts

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru – pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apjoma samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 9,2%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams pieaugums par 2,2%.

Kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 19,9%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 18,9% ietekmēja  kopējo ražošanas apjomu samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 19,5%.

Pēc ilggadīga pozitīva ieguldījuma kopējās ekonomikas attīstībā apstrādes rūpniecība uzrādījusi kritumu par 5,2% un radīja lielāko negatīvo ietekmi (-0,7 procentpunkti) uz kopējo pievienoto vērtību. Kritumu uzrādīja 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā apjomi samazinājās par 8,4%. Lejupslīde vērojama arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 6,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 16,8%, mēbeļu ražošanā – par 20,8%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme pārtikas produktu ražošanā par 4,0%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 12,4%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 15,3%.