Inflācijas straujums turpina pārsteigt. Pagājušajā mēnesī gada griezumā inflācija sasniedza 13%, bet, salīdzinot ar martu, reģistrēts patēriņa cenu kāpums 2,2% apmērā. Sekas karam Ukrainā, Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas, kā arī stingrie vīrusa ierobežojumi Ķīnā turpina radīt piegāžu ķēžu problēmas un celt cenas. Turklāt daļu no efekta izjutīsim ar novēlošanos, informē Laura Orleāne, "Swedbank Latvija" ekonomiste.
Inflācija ir augsta teju visā pasaulē. Centrālās bankas un valdības arvien vairāk pievēršas inflācijas ietekmes un risku mazināšanai. Aprīlī inflāciju lielākoties virzīja pārtikas produktu cenas, gada griezumā reģistrējot izaugsmi gandrīz 18% apmērā. Pārtikas cenu būtiskākie virzītāji aprīlī bija piena produkti (+25,7%), graudaugu produkti (+18,3%) kā arī gaļa un gaļas produkti (+11,7%). Papildus spiedienu uz pārtikas cenām tuvākajā nākotnē radīs ne tikai Ukrainas zemnieku ierobežotā iespēja iesēt graudus, novākt un transportēt ražu, bet arī eksporta aizliegumi no Ukrainas un citām valstīm. Bailēs par pārtikas drošību, Indonēzija ierobežojusi palmu eļļas eksporta apjomus, bet Turcija – sviesta, kukurūzas, gaļas un dažādu eļļu eksportu, radot papildus spiedienu uz pasaules pārtikas cenām. No jau tā augstā līmeņa vēl vairāk kāpušas arī mēslojuma cenas.
Otrs būtiskākais inflācijas virzītājs aprīlī bija ar transportu saistītās izmaksas (+24,7%). Degvielas cenas Latvijā pieauga par 45,7%. Tās virzīja spēkā stājusies prasība par obligātā biodegvielas piejaukuma īpatsvara pieaugumu degvielā un kāpums pasaules naftas cenās, kas, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzis 60% dolāru izteiksmē, bet eiro izteiksmē – pat par 80%. Naftas cenas pieaugumu aprīlī un maija sākumā veicināja diskusijas par Eiropas Savienības un G7 valstu plāniem atteikties no Krievijas naftas tuvākajā nākotnē.
Dabasgāzes cena Eiropas biržā mēneša griezumā samazinājās, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, reģistrēts vairāk kā 300% pieaugums. Elektrības cena gada griezumā pieaugusi par aptuveni 150%. Iespaidīgie kāpumi biržās rezultējušies ar mājokli saistīto izmaksu pieaugumā par 16,2%. Gāzes cena mājsaimniecībām reģistrēja pieaugumu 71% apmērā, siltums 28%, bet elektrībai reģistrēts neliels kritums 6% apmērā. Aprīlī komunālo pakalpojumu tarifu pieaugumu vēl slāpēja valdības atbalsts, kas tika pārtraukts maija sākumā. Attiecīgi maijā gaidāms papildus cenu pieaugums šajā patēriņa grupā.
Ņemot vērā augsto inflāciju un tās nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju valdības arvien aktīvāk izskata iespējas atbalstīt mājsaimniecības. Latvijas valdība šobrīd apspriež mērķētu atbalstu, kas ir pareizs solis, jo palīdz ietaupīt budžeta līdzekļus pēc pandēmijas laika plašajiem atbalsta mēriem un papildus nekurina inflāciju. Tomēr saglabājas bažas, vai potenciālais atbalsts sasniegs visus, kam tas visvairāk nepieciešams un vai tas notiks laicīgi.
Savukārt centrālās bankas sāk aktīvāk mazināt monetārās politikas atbalstu, tādējādi mēģinot slāpēt inflācijas riskus. Viens no instrumentiem ir procentu likmju celšana. Sekojot ASV piemēram, procentu likmes cēlušas vairāku valstu centrālās bankas. Arī Eiropas Centrāla banka, visticamāk, jau šogad sāks celt procentu likmes. Tomēr tas, cik daudz centrālās bankas varēs likmes celt, būs atkarīgs no ekonomikas izaugsmes noturības laikā, kad recesijas riski pieaug.
Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflāciju sāks slāpēt pagājušajā gada bāzes efekti. Taču strauji augošo pārtikas, degvielas cenu un komunālo pakalpojumu tarifu kāpuma rezultātā gada vidū gaidītais inflācijas pīķis varētu pienākt vēlāk.
