Latvijas ekonomikai 2024.gads sola stabilizāciju un pakāpenisku atveseļošanos, ko veicinās spēcīgais iekšējais pieprasījums, patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un stratēģiskās investīcijas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekspertu novērtējums jaunākajā risku barometra pētījumā.
Baltijas valstis 2023.gadā piedzīvoja ievērojamu ekonomikas lejupslīdi, Igaunijā iekšzemes kopproduktam (IKP) sarūkot par 3,0%, Latvijā – par 0,3%, bet Lietuvā – par 0,3%. Tomēr 2024.gada 1.ceturksnis ir nesis pozitīvas pārmaiņas Latvijai un Lietuvai, abām fiksējot izaugsmi, savukārt Igaunija pagaidām turpina saskarties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši augsts bezdarba līmenis un zems iekšējais pieprasījums mērena darbaspēka algu kāpuma apstākļos.
“Coface” prognozē, ka Latvijas un Lietuvas IKP pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēts samazinājums 0,2% apmērā. Pašreizējās “Coface” ekspertu prognoze tālākai nākotnei Baltijas valstīm 2025.gadā ir iepriecinoša – Lietuvai IKP pieaugumu 2025.gadā prognozē 2,7% apmērā, Latvijai 2,6%, savukārt Igaunijai pat 3% apmērā.
Turpmākajā periodā šogad būtisku risku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikām rada ražojošo uzņēmumu ierobežotās eksporta iespējas – ir krities Baltijas valstu galveno tirdzniecības partneru pieprasījums, tostarp Rietumeiropā un ziemeļvalstīs.
Laba ziņa Baltijas valstu ekonomikai, kā norāda “Coface”, ir arī mērenie inflācijas rādītāji un samērā saspringtā situācija darba tirgū, kas var veicināt turpmāku algu pieaugumu.
Tikmēr Eiropā 2024.gada 1.ceturksnī reģistrēts neliels vidējā IKP pieaugums 0,3% apmērā, kas pēc negatīvajiem izaugsmes rādītājiem 2023.gada 3. un 4. ceturksnī, iezīmējis ekonomiskās recesijas beigas. Tajā pašā laikā vidējā inflācija Eiropā pēc īsa krituma līdz 2,4% aprīlī, maijā atkal pakāpās līdz 2,6%. Prognozes liecina, ka iespējamajam algu pieaugumam Eiropā vajadzētu veicināt patēriņu, kas, savukārt, palēninās inflācijas mazināšanās procesus. Šī inflācijas tendence, kā norāda “Coface”, visticamāk, negatīvi ietekmēs Eirozonas ekonomiku plašākā mērogā, potenciāli palielinot uzņēmumu maksātnespējas gadījumu risku.
Nākamajos ceturkšņos izaugsmi Eiropas ekonomikas izaugsmi veicinās, galvenokārt, pakalpojumu sektors, savukārt Eiropas rūpniecības atveseļošanās būs daudz pakāpeniskāka un atsevišķās industrijās pat nenoteikta. Kā liecina “Coface” globālā risku barometra pētījuma dati, ražošanas apmēri Eiropas valstīm joprojām nav atgriezušies pirms-pandēmijas līmenī.
“Coface” uzņēmējdarbības sektoru riska barometrā Centrālās un Austrumeiropas reģionā kā zema riska sektors šajā gadā novērtēta tikai farmācija, vidēja riska apmērs noteikts lauksaimniecībai, pārtikas rūpniecībai un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektoram. Savukārt kā augsta riska nozares šajā reģionā novērtēts automobiļu, ķīmiskās rūpniecības, enerģētikas, papīra rūpniecības un tirdzniecības sektors, bet visaugstākais riska apmērs noteikts būvniecībai, tekstilrūpniecībai, transportam un kokrūpniecībai.
Globālā mērogā pasaules ekonomika pēc iepriekšējo gadu pandēmijas un ģeopolitiskajiem satricinājumiem 2024.gada sākumā kopumā spējusi stabilizēties, un šajā gadā tai tiek prognozēta izaugsme. “Coface” globālās ekonomikas izaugsmes prognoze 2024.gadā sasniedz 2,5%, savukārt 2025.gadā – pat 2,7 %.
Vienlaikus globālā mērogā iespējama starptautisko tirdzniecības attiecību saasināšanās. Amerikas Savienotās Valstis (ASV) 14.maijā paziņoja par strauju muitas nodevu celšanu Ķīnas preču importam, kas apliecina ASV apņēmību dot pretsparu Ķīnai tās stratēģiskajās nozarēs. Jūnija pirmajā pusē Eiropas Savienība vienojās par līdzīgiem pasākumiem, uzliekot Ķīnas elektromobiļiem papildu tarifus līdz pat 38% apmērā. Līdzīgus soļus veikušas arī tādas valstis kā Indija un Brazīlija, palielinot globālās tirdzniecības spriedzes risku. Galvenās ieguvējas no pašreizējās situācijas potenciāli varētu būt Meksika un Vjetnama, kļūstot par nozīmīgiem tranzīta punktiem Ķīnas produkcijai. Lai gan sākotnēji šķiet, ka tirdzniecības sakari starp ASV un Ķīnu šobrīd ir vājinājušies, to, ka tā tas turpināsies arī nākotnē, secināt vēl ir pāragri. Papildu bažas par ASV tirdzniecības politiku un globālās tirdzniecības sadrumstalotības risku nākotnē vairo arī ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas solījumi ieviest globālās tirdzniecības tarifus 10% apmērā. Aizvien nenoteiktākā starptautiskā ģeopolitiskā situācijā muitas barjeru eskalācija nozīmētu lielākas izmaksas uzņēmumiem, veicinot inflācijas pieauguma risku.
Ņemot vērā valsts un privātā parāda līmeni un kopējās ekonomikas tendences, “Coface” 18 mēnešu makroekonomikas scenārijā kā negatīva tendence izcelti finanšu nosacījumi, kas joprojām būs daudz stingrāki nekā pēdējo 15 gadu laikā. Tas jo īpaši negatīvi varētu attiekties uz uzņēmumiem, kuri vēl nesen varēja nodrošināt finansējumu ar ārkārtīgi izdevīgiem nosacījumiem un kuriem tagad ir jāatmaksā un/vai jārefinansē šie līdzekļi citos tirgus apstākļos. Tā kā inflācija daudzās monetārajās zonās šķietami bremzējas vai apstājusies, un rodas jauni riska faktori (piegādes kavējumi, frakta tarifi, sankcijas, muitas tarifi un tā tālāk) un būtiskas preču cenu svārstības (lauksaimniecība precēm, metāliem un citiem produktiem), nav garantijas, ka finanšu apstākļi ar laiku tiks būtiski atviegloti. Gluži pretēji, viss liecina, ka uzņēmumu maksātnespējas gadījumi, kas pēdējos mēnešos ir strauji pieauguši – gan pēc biežuma, gan pēc apjoma (aizdevumu apmērs un darbavietas) – turpinās pieaugt arī nākamajos ceturkšņos, ja ne gados.
