Uzņēmēju noskaņojums 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās pakalpojumu sektorā un būvniecībā, bet pasliktinājās apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs
Maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem ir 1,2, un, salīdzinot ar aprīli, tas ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs: pārtikas mazumtirdzniecībā 15,6, nepārtikas preču mazumtirdzniecībā 6,5, bet degvielas mazumtirdzniecībā 20,6. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, pasliktinājies par 0,1 procentpunktu un ir sezonai neraksturīgi zems (1,0), savukārt to detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī remontā konfidences rādītājs samazinājies par 4,1 procentpunktu, noslīdot līdz 9,7.
Pakalpojumu sektorā noskaņojums uzlabojas
Pakalpojumu sektorā maijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs ir 2,3, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, ir uzlabojies par 1,4 procentpunktiem. Optimistiskākie maijā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji izmitināšanas nozarē (29,1), gaisa transportā (25,6), ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu sniedzēji (24,5), kā arī apdrošinātāji (22,4). Gaisa transports ir vienīgā ar transportu un uzglabāšanu saistītā apakšnozare, kurā konfidences rādītājs maijā bija pozitīvs. Pārējās šīs jomas apakšnozarēs (gan sauszemes, gan ūdens transportā, arī uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās un pasta un kurjeru darbībā) uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs. Zemākie noskaņojuma rādītāji maijā pakalpojumu sektorā bija jau minētajā uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (-12,3), kā arī kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (-9,8) un izdevējdarbībā (-8,1).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs maijā ir -14,0, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
Pesimistiskais noskaņojums saistīts ar pasūtījumu līmeni būvdarbiem, kuru kā nepietiekamu vērtēja 31,4% būvuzņēmēju. Konfidences rādītājs maijā, salīdzinot ar aprīli, palielinājies inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos attiecīgi par 4,4 un 2,9 procentpunktiem, savukārt ēku būvniecībā samazinājies par 1,7 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums atkal pasliktinājies
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs maijā ir -7,1. Salīdzinot ar aprīli, tas samazinājies par 1,2 procentpunktiem.
Maijā, salīdzinot ar aprīli, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga pārtikas produktu ražošanā (par 2,4 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 3,8 procentpunktiem), kā arī mēbeļu ražošanā (par 3,1 procentpunktu). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 8,4 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 1,3 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem).
2024.gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā ir 97,6 (iepriekšējā mēnesī 98,3), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs ir 98,9. Aprīlī un maijā tas ir noslīdējis zem ilgtermiņa vidējās vērtības.
Ekonomiskā nenoteiktība turpina samazināties
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī maijā, ir 15,6 (iepriekšējā mēnesī 17,1). Maijā, salīdzinot ar aprīli, nenoteiktība samazinājās būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā (attiecīgi par 4,1, 2,8 un 3,5 procentpunktiem). Savukārt apstrādes rūpniecībā ekonomiskās nenoteiktības rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem. Kopējā nenoteiktības rādītāja samazināšanos ietekmējis arī patērētāju3 vērtējums, kurš salīdzinājumā ar aprīli samazinājies par 4,2 procentpunktiem.
Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču, vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Maijā šī rādītāja vērtība bija 8,1, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī.
