2024.gada 1.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkst. jeb 64,0% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar pērnā gada 4.ceturksni, nodarbinātības līmenis nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 1.ceturksnī bija 6,2 tūkst. jeb 3,8%. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Gada laikā nodarbinātības līmenis vērtējams kā stabils – salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturksni, tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Pēdējā ceturkšņa laikā nodarbināto skaits palielinājies par 2,2 tūkst.
1.ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,4% un 61,7%).
2024.gada 1.ceturksnī 86,7% nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,7% – pašnodarbinātas personas, 4,9% – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,7%) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2023.gada 4.ceturksnī ES – 61,5%), šī gada 1.ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,4%, savukārt Lietuvā – 64,7%.
Nedaudz palielinājies nodarbināto jauniešu skaits
2024.gada 1.ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,9%, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 57,8 tūkst. jauniešu (2023.gada 1.ceturksnī – 55,9 tūkst.).
Pamatdarbā nostrādāja 38,1 stundu
2024.gada 1.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,1 stundu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,2 stundām mazāk nekā pirms gada.
Katrs divpadsmitais (72,2 tūkst. jeb 8,2%) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 0,7 tūkst. jeb 0,1 procentpunktu mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 1,3 tūkst. jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Blakusdarbā strādāja 5,1% nodarbināto
2024.gada 1.ceturksnī 44,8 tūkst. (5,1%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 4,2 tūkst. jeb 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 1,0 tūkst. jeb 2,2% mazāk nekā 2023.gada 4.ceturksnī.
Sievietes (26,9 tūkst.) biežāk nekā vīrieši (18,0 tūkst.) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas (40,2%), bet 33,8% nostrādāja 11–20 stundas.
Pieaug attālināti strādājošu darbinieku skaits
2024.gada 1.ceturksnī 11,5% (87,8 tūkst.) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 9,4 tūkst. jeb 1,3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (78,4 tūkst. jeb 10,2%) un par 10,2 tūkst. jeb 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (77,6 tūkst. jeb 10,3%). No attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% – vīrieši.
Trešdaļa (33,6%) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 40,9% vīriešu un 28,3% sieviešu. 33,4% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 18,3% – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (14,7%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,3%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,6%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Darbu attālināti veica 47,1% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 46,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 23,1% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, 20,8% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (5,1%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos (Q–U).
Attālināti strādāja 26,8% vecāko speciālistu, 21,5% vadītāju, 19,5% speciālistu un 16,8% kalpotāju (biroja darbinieku).
