Patēriņa cenu līmenis 2021. gada augustā bija par 0,4% augstāks nekā jūlijā. Cenu pieaugums vērojams no šā gada sākuma, tādējādi tās nepārtraukti palielinās jau astoto mēnesi pēc kārtas. Gada izteiksmē cenu pieaugums bija vēl izteiktāks, palielinoties par 3,7%, kas ir straujākais cenu kāpums pēdējā desmitgadē, informē Finanšu ministrija.
Cenu pieaugums paātrinās un inflācijas spiediens kļūst arvien pamanāmāks ikdienas tēriņos. Iepriekšējos mēnešos gada inflācija bija zem 3% robežas, piemēram, šā gada jūlijā inflācija bija 2,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, patēriņa cenu paātrinājumu augustā noteica straujāks pārtikas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, kā arī apģērbu un apavu cenu pieaugums.
Patēriņa cenu izmaiņas Latvijā seko tendencēm eirozonā. Balstoties uz ātro novērtējumu, saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā šā gada augustā ir palielinājies par 3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, kas tāpat kā Latvijā ir straujākais cenu pieaugums kopš 2012. gada. Eirozonas valstīs būtisku devumu inflācijā nodrošināja energoresursu cenu pieaugums (degviela, gāze, siltumenerģija, elektroenerģija), jo, izslēdzot tās, vidējais cenu līmenis būtu palielinājies gandrīz divas reizes mazāk un būtu 1,7% gada izteiksmē.
Īpaši jāizceļ cenu pieaugumi kaimiņvalstīs, jo inflācija Lietuvā un Igaunijā šā gada augustā veidoja attiecīgi 4,9% un 5%, kas bija straujākie kāpumi starp eirozonas valstīm. Jāsecina, gan eirozonā kopumā, gan Baltijas valstīs patēriņa cenu kāpumu stimulē ārējie faktori, kas atspoguļojas augošajās izejvielu cenās pasaules tirgos, kā arī ekonomikas atjaunošanās un patēriņa kāpums pēcpandēmijas laikā. Neskatoties uz to, ka kaimiņvalstīs inflācija jau sasniedza 5% robežu, tomēr tālāks cenu paātrinājums Latvijā nav gaidāms un turpmākajos mēnešos inflācija gada izteiksmē svārstīsies 3,7% – 4% robežās. Papildus tam jāatzīmē, ka pamatinflācija jeb cenu izmaiņas, kas raksturo tieši iekšējā tirgus ekonomikas procesus, šā gada astoņos mēnešos eirozonā bija 1%, bet Latvijā 1,2%, kas pie samērā straujas ekonomiskās izaugsmes šā gada pirmajā pusgadā nav daudz. Atbilstoši "Eurostat" datiem, iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā pusē eirozonā pieauga par 6,3%, bet Latvijā par 5,1%.
Tāpat kā iepriekšējā mēnesī, šā gada augustā lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica degvielas cenu kāpums par 19,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 1,1 procentpunktus no kopējās inflācijas, liecinot par būtisku ietekmi uz patēriņa cenu izmaiņām. No vienas puses, šādu pieaugumu varētu uzskatīt par ļoti strauju, tomēr dīzeļdegvielas vidējā cena Latvijā šā gada augustā bija 1,25 eiro par litru, kas atbilst 2020. gada janvāra līmenim jeb pirmspandēmijas līmenim, kad naftas cena pasaules biržās sāka strauji samazināties. Savukārt, pērnā gada augustā 1 litrs dīzeļdegvielas maksāja 1,05 eiro. Tādējādi, strauju degvielas cenu pieaugumu ietekmē zemā bāze. Pašreiz "Brent" markas jēlnaftas cena svārstās pie 70 Amerikas Savienoto Valstu dolāriem par barelu. Turpmākās naftas cenu svārstības noteiks pieprasījuma apjoms atkarībā no pasaules ekonomikas attīstības tempiem. Sagaidāms, ka degvielas cenu pieaugums arī turpmākajos mēnešos gada izteiksmē būs augsts un saglabāsies kā galvenais inflāciju ietekmējošais faktors, tomēr pieauguma temps pakāpeniski mazināsies.
Naftas un gāzes cenu pieaugums pasaulē ietekmē ne tikai degvielas cenas, bet arī ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas. Mājokļu izdevumi šā gada augustā pieauga par 6,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. To pamatā ietekmēja cenu pieaugums tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā gāze (+36,4%) un elektrība (+7,8%). Kā bija gaidāms, šā gada augustā bija pacelts siltumenerģijas tarifs Rīgā, kā rezultātā palielinājās arī vidējā siltumenerģijas cena Latvijā par 6,1% gada griezumā. Jāņem vērā, šā gada 1. septembrī Rīgā vēlreiz palielinājās siltumenerģijas tarifi, tādējādi sagaidāms, ka arī septembrī siltumenerģijas cenas varētu uzrādīt pat divciparu pieaugumu.
Pārtikas cenas pieauga par 2,2% salīdzinājumā ar 2020. gada augustu, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā šā gada jūlijā, bet kopumā atbilst sezonālām svārstībām. Pārtikas cenu pieaugumu ietekmē gan sezonālās svārstības, kad tirgū paradās šīs sezonas ražas dārzeņi un augļi, kā arī dārgākas izejvielas, it īpaši graudaugi, cukurs, eļļas, kas ietekmē šo preču cenu pieaugumu pasaulē kopumā.
