Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi šī gada jūnijā saglabājušies zemā līmenī, un tie ir par 3,8% zemāki, salīdzinot ar pērnā gada jūniju. Apjomu kritums turpinās visus šī gada pirmos sešus mēnešus, tādējādi šī gada 1.pusgadā kopā ir samazinājums par 4,1% pret pērnā gada pirmo pusgadu, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes pieaugums par 2,9% nodrošināja mazāku samazinājumu visā rūpniecībā kopā (-2,6%), informē Finanšu ministrija.
Būtiskākie samazinājumi 1.pusgadā bijuši metālizstrādājumu ražošanā (-9,6%), datoru, elektronikas un optisko iekārtu ražošanā (-13,4%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (-17,9%), kā arī kokrūpniecībā (-1,3%) un mēbeļu ražošanā (-14%). No 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsmi šī gada 1.pusgadā uzrāda vien piecas apakšnozares, ar būtiskāko pieaugumu ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+10,7%), kam seko poligrāfijas nozare ar 5,9% izaugsmi un pārtikas produktu ražošana ar 1,5% izaugsmi. Pārtikas produktu ražošana arī ir vienīgā no lielajām ražošanas nozarēm, kas 1.pusgadā uzrādīja pieaugumu, tomēr jūnijā pirmo reizi 14 mēnešu laikā arī pārtikas ražošanas apjomi pret pērnā gada jūniju ir samazinājušies.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šī gada 1.pusgadā pieauguši par 2,9%. Tostarp elektroenerģija ražota par 2,6% vairāk nekā pērnā gada 1.pusgadā, hidroelektrostaciju apjomiem samazinoties par 9,5%, bet koģenerācijas staciju izlaidei pieaugot par 19,8%. Savukārt ievērojami palielinājusies no saules iegūtā elektroenerģija, kas 2023.gada 1.pusgadā nodrošināja vien 0,4% no visas saražotās elektroenerģijas, bet šī gada pirmajos sešos mēnešos – jau 4,4% no visas ražotās elektroenerģijas. Kopējie elektroenerģijas piegādes apjomi iekšējam tirgum 1.pusgadā pieauguši par 3,3% pret pērnā gada pirmo pusgadu, kas vērtējams kā pozitīvs signāls par valsts ekonomisko aktivitāti. Savukārt dabasgāzes patēriņš šī gada sešos mēnešos bijis par 17,2% augstāks nekā 2023.gada 1.pusgadā, ko veicināja gāzes cenu sarukums.
Eiropas Komisijas (EK) apkopotais apstrādes rūpniecības konfidenču indekss, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņojuma līmeni, Latvijā kopš šī gada marta sācis samazināties, bet Eiropā mērena noskaņojuma pasliktināšanās vērojama jau kopš pērnā gada septembra, kas liecina, ka situācija nozarē visā Eiropā joprojām ir sarežģīta. Arī “S&P Global apstrādes rūpniecības PMI indekss”, kas atspoguļo nozares noskaņojumu visā pasaulē, jūlijā piedzīvojis pēkšņu kritienu, īpaši negatīvu situāciju iezīmējot eirozonā.
Ekonomiskā aktivitāte Latvijas tirdzniecības partnervalstīs pagaidām vēl ir pārāk vāja, lai radītu pietiekamu pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm un izejvielām. Gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan EK eirozonas izaugsmi 2024.gadā prognozē zem 1% atzīmes, kas liecina par ekonomiskās izaugsmes stagnāciju. Apstrādes rūpniecības nozarei šogad būs grūti sasniegt pērnā gada ražošanas apjomus, izaugsmi atliekot uz nākamo gadu.
