2020. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijā bija 18,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,2 tūkst. jeb 35,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 7,9 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā – 10,6 tūkst. Gada laikā sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 0,1 tūkst. jeb 1,5%, bet privātajā samazinājās par 10,3 tūkst. jeb 49,2%.
Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,7%, bet privātajā – 1,7%.
2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits privātajā sektorā palielinājās par 1,2 tūkst. jeb 0,2%, bet sabiedriskajā – samazinājās par 1,2 tūkst. jeb. – 0,4%. Līdz ar to valstī kopā aizņemto darbvietu skaits palika nemainīgs.
Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem
|
|
2019. gada 1. ceturkšņa beigās, tūkst. |
2020. gada 1. ceturkšņa beigās, tūkst. |
Pārmaiņas, % |
|
Brīvās darbvietas pavisam |
28,7 |
18,5 |
-35,5 |
|
Privātajā sektorā |
21 |
10,6 |
-49,2 |
|
Sabiedriskajā sektorā |
7,8 |
7,9 |
1,5 |
|
Aizņemtās darbvietas pavisam |
902,2 |
902,2 |
0 |
|
Privātajā sektorā |
612,5 |
613,7 |
0,2 |
|
Sabiedriskajā sektorā |
289,6 |
288,5 |
-0,4 |
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,2%, speciālistu pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,2%.
Covid-19 krīzes ietekmes rezultātā pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, izņemot vadītājus. Visvairāk tas samazinājies kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, speciālistiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kalpotājiem un vecākajiem speciālistiem.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
2020. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības nozarē – 12,6%, valsts pārvaldē – 6%, būvniecības nozarē – 3,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,7%, kā arī apstrādes rūpniecības nozarē – 2,4%.
No visām darbvietām reģionos 2020. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,5% jeb 12,5 tūkst., savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1% jeb 0,7 tūkst.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijā 2020. gada 1. ceturksnī bija visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars – 2% (Lietuvā – 1,1%, Igaunijā – 1,4%), bet visstraujākais brīvo darbvietu skaita kritums salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni. Lietuvā brīvo darbvietu skaits gada laikā samazinājās par 21,5%, Igaunijā – par 25%, bet Latvijā – par 35,5%.
