Pasaules valstu ekonomikām atgūstoties no pandēmijas ierobežojumiem un augot izejvielu preču cenām pasaules tirgos, Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ir palielinājies par 31,7%, uzrādot gandrīz tikpat strauju kāpumu kā iepriekšējā mēnesī, kad eksports bija audzis par 36,2%. Eksporta pieauguma tempi šā gada laikā pastāvīgi palielinājušies, pieaugot no 7,0% februārī līdz vairāk nekā 30% aprīlī, maijā un jūnijā, un gada pirmajā pusē kopā Latvijas preču eksports bijis par 20,3% lielāks nekā pirms gada, kad pasauli bija smagi skāris Covid-19 pirmais vilnis, informē Finanšu ministrija.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī jūnijā būtiskākais devums eksporta pieaugumā bija lielākajai Latvijas eksporta preču grupai – kokam un koka izstrādājumiem, kas nodrošināja gandrīz pusi no kopējā eksporta kāpuma, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju pieaugot par 86,8%. Arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānija ir saglabājusies kā lielākais Latvijas koksnes eksporta tirgus, un eksporta vērtība uz šo valsti strauji augusi, jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju palielinoties par 167,4%. Koka un koka izstrādājumu eksporta pieaugumu līdzās pieaugošajiem apjomiem šogad nodrošinājis arī straujais cenu kāpums, kad maijā koksnes un koka izstrādājumu vienības cena bija jau par 31,9% augstāka nekā pirms gada.
Jūnijā strauji palielinājies arī metālu un metālu izstrādājumu eksports – par 57,4% un minerālproduktu eksports – par 56,1%, un pieaugums bijis arī visās pārējās lielākajās eksporta grupās, tostarp mehānismiem un elektroierīcēm par 8,3%, pārtikas un lauksaimniecības precēm par 4,1% un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem par 19,4%. Ķīmisko izstrādājumu grupā kritumu gan piedzīvojis farmaceitisko produktu eksports, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju samazinoties par 13,2%.
Līdzīga situācijā kā jūnijā bijusi arī visā 2021. gada pirmajā pusē kopā, kad kopējo eksporta pieaugumu visbūtiskāk veicināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 35,8%. Nākamie būtiskākie devumi eksporta pieaugumā bija metālu un metālu eksporta pieaugumam par 30,1% un mehānismu un elektroierīču eksporta pieaugumam par 13,5%. Pārtikas un lauksaimniecības precēm, kas ir trešā lielākā Latvijas preču eksporta grupa pēc koka izstrādājumiem un mehānismiem, eksporta palielinājums gada pirmajā pusē bija nedaudz mērenāks un veidoja 5,3%.
Arī turpmākajos mēnešos gaidāmi augsti Latvijas preču eksporta pieauguma tempi, kas tomēr pakāpeniski kļūs zemāki, ar katru mēnesi arvien mazinoties pagājušā gada Covid-19 krīzes bāzes efektiem un cenu pieauguma ietekmei. Situācija ārējos tirgos saglabājas Latvijas preču eksportam labvēlīga, pasaules un Eiropas valstu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, mazinoties Covid ierobežojumiem, notiek pat straujākos tempos nekā sākotnēji sagaidīts, un pasaules attīstīto valstu ekonomiskās izaugsmes prognozes šā gada laikā tiek pastāvīgi paaugstinātas.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) pēdējām, 2021. gada vasaras prognozēm, eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 4,8%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā EK bija prognozējusi šā gada februārī. Desmit Latvijas lielāko eksporta partnervalstu – Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Dānijas, Polijas, Nīderlandes un Somijas kopējā vidēji svērtā ekonomikas izaugsmes prognoze 2021. gadam laikā no februāra līdz vasaras vidum ir uzlabojusies par 1,5 procentpunktiem un sasniedz 4,3%. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji Eiropā ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, un signalizē par spēcīgu ekonomikas izaugsmi un augstu pieprasījumu nākamajos mēnešos. Šā gada otrā ceturkšņa dati rāda, ka eirozonas valstu ekonomika ir augusi pat straujāk nekā bija paredzēts EK pēdējās prognozēs, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinoties par 2,0%, kamēr EK bija prognozējusi 1,3% kāpumu.
Latvijas preču eksporta straujā attīstība šā gada pirmajā pusē ir vairāk nekā kompensējusi kritumu transporta un tūrisma pakalpojumu eksportā, un arī visā 2021. gadā kopā Latvijas preču un pakalpojumu eksports varētu sasniegt tuvu pie 10% pieaugumu faktiskajās cenās.
Vienlaikus ar eksporta kāpumu šogad strauji palielinās arī Latvijas preču imports, ko nosaka straujā ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās un augošais pieprasījums gan pēc patēriņa, gan investīciju precēm. Jūnijā Latvijas preču imports ir palielinājies par 42,6%, bet gada pirmajos sešos mēnešos kopā par 24,5%, pārsniedzot eksporta pieauguma tempu.
