Publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka Covid-19 krīzes negatīvā ietekme jūnijā ir būtiski mazinājusies, lai gan joprojām preču eksports un imports uzrādījis kritumu. Ja aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem eksportēto preču vērtība faktiskajās cenās bija sarukusi vidēji par 15%, tad jūnijā šis kritums samazinājās līdz 1,4%. Turklāt mēneša griezumā jeb salīdzinājumā ar maiju Latvijas preču eksports jūnijā uzrādīja pieaugumu par 8%. Tādējādi 2020. gada pirmajā pusgadā kopā preču eksporta vērtība bija par 3,7% zemāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.
Būtiskāko pozitīvo ietekmi uz eksporta rezultātiem šā gada jūnijā radīja mehānismu un ierīču eksporta vērtības kāpums, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju par 30% palielinoties elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī to detaļu eksportam. Šo preču grupu pamatā veido reeksports, tādējādi neraksturojot Latvijas ekonomisko aktivitāti, tomēr tas atspoguļo situāciju Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Ja martā, aprīlī un maijā, kas bija Covid-19 krīzes centrālie mēneši, kad lielā daļā valstu bija noteikti stingri, ekonomisko aktivitāti ietekmējoši ierobežojumi, šo preču eksporta pieauguma temps bija krasi samazinājies vai pat uzrādījis kritumu (aprīlī), tad jūnijā situācija būtiski uzlabojusies. Līdz ar to 2020. gada sešos mēnešos elektroierīču un elektroiekārtu eksports ir audzis par 12,6%, nodrošinot lielāko pozitīvo efektu preču eksporta kopējos rezultātos.
Spēcīgu pieaugumu jūnijā uzrādīja arī ķīmiskās rūpniecības produktu eksports, salīdzinājumā ar 2019. gada jūniju šo preču eksporta vērtībai palielinoties par 18,7%. Šajā preču grupā visstraujāk pieauga farmaceitisko produktu eksporta vērtība (par 30,5%), īpaši palielinoties šīs produkcijas eksportam uz Krieviju, Ukrainu, Vāciju, kā arī citām valstīm. Ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports šogad bijis ļoti svārstīgs, tādējādi šā gada pirmajā pusgadā kopā šīs preču grupas eksporta vērtības pieaugums ir zems, veidojot 1,7%.
Tajā pašā laikā spēcīgs eksporta vērtības kritums turpinājās minerālproduktu un satiksmes līdzekļu eksportā, šo preču eksporta apgrozījumam jūnijā gada griezumā samazinoties par attiecīgi 20,7% un 21,1%, un pirmajā pusgadā kopā par attiecīgi 0,9% un 1,1%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī jūnijā minerālproduktu eksporta samazinājumu noteica elektroenerģijas un naftas pārstrādes produktu eksporta kritums. Savukārt satiksmes līdzekļu eksporta sarukumu jūnijā pamatā noteica automobiļu un citu mehānisko transportlīdzekļu cilvēku pārvadāšanai eksporta kritums.
Jūnijā lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta apgrozījums bija par 7,3% zemāks nekā pirms gada – gandrīz trīs reizes vājāks kritums nekā iepriekšējā mēnesī. Šīs preču grupas eksportu negatīvi ietekmēja graudaugu un dzērienu eksporta vērtības kritums, tikmēr pieaugumu jūnijā uzrādīja gaļas, zivju un vēžveidīgo, kā arī miltu konditorejas izstrādājumu eksports.
Par 7,3% samazinājās arī koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtība, kas bija zemākais šogad reģistrētais eksporta vērības kritums šajā preču grupā. Koksnes un koka izstrādājumu eksports jūnijā samazinājās uz visiem lielākajiem šo produktu eksporta tirgiem – Apvienoto Karalisti, Igauniju, Zviedriju, Vāciju. Pusgadā kopā kokrūpniecības preču eksports ir samazinājies par 11,2%.
Preču imports šā gada jūnijā saruka straujāk nekā eksports un bija par 5,2% zemāks nekā pirms gada, tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,8% līdz 45,8%. 2020. gada pirmajā pusē kopā preču imports ir sarucis par 11,7%.
Ārējā ekonomiskā vide, kas nosaka, cik spēcīgs ir pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm, pēc satricinājuma saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi pakāpeniski uzlabojas. Par to liecina Eiropas Komisijas apkopotie ekonomiskā sentimenta indeksa Eiropas Savienībā rezultāti, kas jūlijā uzrādīja augšupvērstu dinamiku trešo mēnesi pēc kārtas, lai gan joprojām krietni atpaliekot no līmeņa, kāds tas bija, pirms Covid-19 sasniedza Eiropu. Uzlabojies arī Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu novērtējums par produkcijas pasūtījumu apjomiem eksportam, kas norāda, ka gada otrajā pusē Latvijas ārējā tirdzniecība turpinās atkopties pie nosacījuma, ja pasaulei izdosies izvairīties no atkārtota Covid-19 uzliesmojuma.
