Latvijas preču eksporta attīstība turpina pozitīvi pārsteigt, jo arī šā gada oktobrī preču eksports strauji palielinājās par spīti būtiskam ekonomikas aktivitātes kritumam visā pasaulē. Iepriekšējā mēnesī preču eksporta vērtība pēc sešu mēnešu nepārtraukta krituma, ko izraisīja Covid-19 krīze, uzrādīja negaidīti strauju eksporta izaugsmi, gada griezumā palielinoties par 13,0%. Šā gada oktobrī turpinājās eksporta izaugsme un salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri preču eksporta vērtība bija par 7,7% augstāka. Preču eksporta vērtība oktobrī veidoja 1,3 miljardus eiro, kas bija pat lielāka nekā pirms Covid-19 krīzes. Tādējādi straujā eksporta izaugsme septembrī un oktobrī mazināja eksporta kopējo gada kritumu, ko, savukārt, izraisīja pandēmija. Kopumā preču eksporta vērtība šā gada desmit mēnešos bija tikai par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.
Kā liecina jaunākie dati, Latvijas preču eksports faktiskajās cenās šā gada trešajā ceturksnī palielinājās par 5,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, pretstatā preču eksporta kritumam par 6,3% vidēji Eiropas Savienībā (ES) attiecīgajā laikā periodā. Latvijas preču eksporta sniegums bija trešais augstākais starp visām ES dalībvalstīm un tikai nedaudz zemāks par eksporta pieaugumu Ungārijā un Polijā. Tādējādi preču eksporta izaugsme Latvijā mazināja pakalpojumu eksporta un privātā patēriņa krituma, kur aizvien vērojams būtisks samazinājums, ietekmi uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.
Līdz šim epidemioloģiskā situācija Latvijā bija samērā labāka nekā lielākajai daļai ES valstu, kas ļāva ražojošajiem uzņēmumiem turpināt strādāt. Tādējādi Covid-19 krīze Latvijas preču eksportētājus skāra mazāk salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm. Tomēr jāatzīmē, ka ārējā vidē joprojām saglabājas liela nenoteiktība. Situācija ar Covid-19 izplatību attīstās dinamiski, un pašreizējā situācija novembrī un decembrī drīzāk atgādina pavasara mēnešus, kad vairākas ES valstis ieviesa ļoti stingrus ierobežojumus koronovīrusa izplatības mazināšanai. Tieši pavasara mēnešos Latvijas preču eksporta kritums gandrīz sasniedza 15%. Tādējādi preču eksporta datos par novembri un decembri visticamāk neredzēsim tik straujus eksporta pieauguma tempus kā septembrī un oktobrī.
Preču eksporta izaugsme šā gada oktobrī bija fiksēta visās lielākajās preču grupās. Tomēr tāpat kā septembrī, arī oktobrī lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 12,4% jeb 38 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, ko labvēlīgi ietekmēja graudaugu produktu un eļļas augu sēklu eksporta pieaugums, palielinoties attiecīgi par 27 miljoniem eiro un 30 miljoniem eiro. Turpretim par 11 miljoniem eiro ir samazinājies alkoholisko dzērienu eksports. Savukārt graudaugu un eļļas augu sēklu eksporta kāpumu vecināja šogad augstā šo produktu raža, kura eksporta datos ir atspoguļojusies tieši rudens mēnešos. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos graudaugu eksports varētu palielināties, tomēr ne tik strauji kā pēdējos divos mēnešos, jo jau oktobrī šo produktu eksports bija nedaudz zemāks nekā septembrī. Desmit mēnešos kopumā, graudaugu eksports bija par 13,0% augstāks, bet eļļas augu sēklu eksports bija pat divas reizes augstāks nekā pērn attiecīgajā periodā.
Otru būtiskāko devumu eksporta kāpumā oktobrī nodrošināja elektroierīces un mehāniskās iekārtas, to eksportam palielinoties par 17,5% jeb 35 miljoniem eiro. Šeit gan jāatzīmē, ka šo preču eksporta grupu labvēlīgi ietekmēja re-eksporta apjoma pieaugums, jo strauji pieauguma tempi bija fiksēti mobilo telefonu, monitoru un projektoru eksportā. Uz to norāda arī importa dati, jo monitoriem un projektoriem bija fiksēti līdzvērtīgi importa pieauguma tempi gan šā gada oktobrī, gan iepriekšējos mēnešos. Savukārt mobilo telefonu imports šā gada oktobrī ir pat nedaudz samazinājies. Tomēr iepriekšējos mēnešos šo preču imports strauji palielinājās, līdz ar to mobilo telefonu reeksports bija augošs arī oktobrī.
Par 10,8% jeb 20 miljoniem eiro pieauga koka un koka izstrādājumu eksports. Svarīgi atzīmēt, ka šo piegumu nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu eksporta kāpums lielākajā šo preču noieta tirgū – Apvienotajā Karalistē. Visticamāk tas ir saistīts ar to, ka starp Apvienot Karalisti un ES joprojām nav panākta vienošanās par tirdzniecības nosacījumiem, sākot no 2021. gada, un nav skaidrs, vai būs ieviesti muitas tarifi vai nē. Ņemot vērā, ka Brexit pārejas periods beigsies šā gada beigās, Apvienotās Karalistes uzņēmumi vēlas papildināt savas noliktavas, izmantojot šā brīža tirdzniecības nosacījumus.
Visai spēcīgi pieaugumu tempi fiksēti arī citās lielās preču eksporta grupās, tostarp metālu un to izstrādājumu eksports audzis par 8,7%, ko veicināja dzelzs un neleģētā tērauda eksporta pieaugums uz Poliju un Igauniju, kā arī dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta kāpums uz Turciju un Igauniju. Savukārt, plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu eksporta pieaugumu par 14,8% nodrošināja šo preču eksporta pieaugums uz kaimiņu Baltijas valstīm.
