Līdz ar vīrusa Covid-19 straujo izplatību pasaulē un ekonomisko aktivitāšu sarukumu, 2020. gada pirmajā pusē bija vērojamas izmaiņas darba tirgū – samazinājās nodarbinātības rādītāji un pieauga bezdarbs, kas gada pusē nedaudz stabilizējās. Sagaidāms, ka 2021. gadā darba tirgus situācija kopumā saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, jo vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu kopums 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā ir būtiski ierobežojis ekonomiskās aktivitātes un attiecīgi vēl joprojām turpināsies salīdzinoši lēna ekonomikas izaugsme un iespējami uzlabojumi darba tirgū varētu būt vērojami gada otrajā pusē, vienlaikus situācijas stabilizēšanos turpinās veicināt īstenotie atbalsta pasākumi.
Eiropas Komisijas prognoze bezdarba līmenim (Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojumā iegūstamie dati) Latvijai 2021. gadam ir 8,0%. Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas prognozētais bezdarba līmenis ir 8,8%, bet Latvijas Bankas ekspertu prognozes ir 7,8%. Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka bezdarba līmenis 2021. gadā varētu paaugstināties līdz 8,3% vidēji gadā. EM ieskatā 2021. gadā vīrusa Covid-19 epidēmijas ietekme uz darba tirgu lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi saglabāsies ierobežojumi, kas saistīti ar vīrusa izplatību. Situācija darba tirgū varētu uzlaboties, sākot ar 2021. gada pavasara/vasaras sezonas sākšanos, pieaugot sezonas darbiem, kā arī kopumā stabilizējoties situācijai ekonomikā.
2020. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 69 tūkstoši bezdarbnieku un reģistrētais bezdarba līmenis bija 7,6%. Salīdzinājumam 2019. gada beigās bija 58 tūkstoši bezdarbnieki, un reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2%. Pēdējo gadu zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008. gada maijā – 4,8%, kad reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 52 tūkstoši. Savukārt pēdējo gadu augstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija 2010. gada martā, kad sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku. 2020. gadā reģistrētais vidējais bezdarba līmenis bija 7,6%
Gada pirmajā ceturksnī gan Covid-19 ietekmes, gan sezonalitātes dēļ, tas varētu sasniegt 8,5%. Samazinājums varētu būt vērojams gada otrajā un trešajā ceturksnī sezonālā darba iespēju pieauguma ietekmē, kā arī sekmīgas vakcinācijas rezultātā, kas varētu veicināt straujāku ekonomiskās aktivitātes pieaugumu pakalpojumu sektorā. Savukārt 2021. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu būt 8%.
Latvijas reģionos joprojām būtiski atšķiras ekonomiskā aktivitāte, un attiecīgi darba vietu nozīmīgākais īpatsvars koncentrējas Rīgas un Pierīgas reģionos, kamēr citos reģionos darba vietu skaits ir būtiski mazāks. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2020. gada nogalē bija Rīgā (5,7%) un Rīgas reģionā (5,8%), bet augstākais Latgalē (15,4%). Tādējādi pēckrīzes situācijā izteiktāka darbaspēka nepietiekamība būs vērojama Rīgā un Pierīgā, kas piesaistīs darba meklētājus arī no citiem reģioniem.
Vīrusa Covid-19 izplatības izraisīto nelabvēlīgo ekonomisko seku rezultātā 2020. gada laikā samazinājās NVA reģistrēto vakanču skaits. Kopumā NVA tika pieteiktas vairāk kā 76 tūkstoši brīvās darba vietas, kas bija par 28% mazāk nekā 2019. gadā pieteikto brīvo darba vietu skaits (106 tūkstoši). Paredzams, ka arī 2021. gada sākumā būs vērojama līdzīga tendence.
Lai operatīvi palīdzētu darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu, un darba devējiem, kuru uzņēmumu darbību iespaidoja vīrusa Covid-19 pandēmija, 2020. gadā tika ieviesti vairāki papildus atbalsta mehānismi un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākumi, tai skaitā, algu subsīdiju atbalsts, no kuriem daļa turpināsies arī 2021. gadā, tostarp vēl vairāk pielāgojot atbalsta pasākumus NVA reģistrēto bezdarbnieku un NVA sadarbības partneru vajadzībām. Tāpat plānots turpināt pilnveidot arī citus NVA īstenotos aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, pielāgojot tos izmaiņām tautsaimniecībā un vienlaikus arī palīdzot bezdarbniekiem pārvarēt tos šķēršļus, kas kavē iesaisti darba tirgū, kā arī sniedzot atbalstu darba devējiem, kuriem nepieciešams papildu darbaspēks. Īpašs uzsvars tiks likts uz pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem.
2021. gads un turpmākie 2-3 gadi būs izaicinājumu laiks vairākām, jo īpaši pakalpojumu nozarēm (tūrisms un viesmīlība u.c.) un tautsaimniecības transformācijai kopumā. Svarīgs būs mērķtiecīgs atbalsts uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, produktivitātes celšanai, kā arī investīcijām prasmēs un pārkvalifikācijā, kā arī automatizācijas, digitalizācijas un zaļās ekonomikas risinājumos, lai mazinātu vīrusa Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgās sekas un veicinātu noturīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi un sociālās atstumtības risku mazināšanu sabiedrībā, turpmākajos gados būs nepieciešamas atbilstošas valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas cilvēkresursos. 2021. gads būs svarīgs laika posms ES fondu plānošanai un piesaistei tām aktivitātēm un reformām, kuras varētu pozitīvi ietekmēt ekonomisko aktivitāti, jaunu un labāku darba vietu radīšanu, jaunu prasmju apguvi, nodarbinātības pieaugumu, bezdarba mazināšanos, iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugumu un nabadzības risku mazināšanos.
