11 triljoni eiro. Aptuveni tāda ir visu Eiropas Savienībā (ES) kotēto uzņēmumu tirgus kapitalizācija jeb uzņēmumu kapitāla vērtība pēc akciju cenām biržā. 1–1,5% no šīs summas ir aptuveni 110–165 mljrd. eiro. Tas ir naudas apjoms, ko saskaņā ar pētījumu centra “Oxera” secinājumiem varētu ietaupīt uzņēmumi, ja tiem būtu labāka korporatīvā pārvaldība.

“Oxera” pētījumā, ko pasūtīja vadošie pasaules profesionālo pakalpojumu uzņēmumi, tostarp “EY”, analizēja, ko ES iegūtu no labāk saskaņota, harmonizēta korporatīvā pārvaldības ietvara, kas šobrīd būtiski atšķiras katrā no 27 ES dalībvalstīm. Pētnieki vērtēja citu valstu korporatīvās pārvaldības reformas, it sevišķi Amerikas Savienoto Valstu un Itālijas piemērus, kur attiecīgi pēc “Enron” un “Parmalat” skandāliem tika būtiski stiprinātas pārvaldības prasības attiecībā uz finanšu rādītāju uzskaites un ziņošanas iekšējiem kontroles mehānismiem un valdes atbildību par to efektivitāti. “Oxera” galvenais pētījuma secinājums ir, ka uzņēmumiem ar labu pārvaldību ir zemākas kapitāla izmaksas robežās no caurmērā par 1–1,5%, jeb caurmērā par 1,28%.

Zemākas kapitāla izmaksas veicina investīcijas un dod vairāk vērtību patērētājiem

Ko tas dod uzņēmumiem un ekonomikai? Pirmkārt, zemākas kapitāla izmaksas samazina risku investoriem, kas attiecīgi uzņēmumus un to darbības reģionu parada pievilcīgākus ieguldījumiem. Kapitāla izmaksu samazinājums palielina riskantu, inovatīvu projektu peļņas maržas, un investori gūst papildu motivāciju veikt šādus ieguldījumus izpētē un jaunradē. Otrkārt, ieguvēji ir arī patērētāji, jo noteikta daļa cenu ir piesaistītas kapitāla izmaksu līmenim uzņēmumos, piemēram, enerģētikas nozarē. Patērētāji iegūst arī pastarpināti, jo augstākas kapitāla izmaksas uzņēmumi neizbēgami ieceno savos produktos un pakalpojumos arī nozarēs, kurās nav regulētu tarifu un cenu. Treškārt, ieguvēji ir visa sabiedrība kopumā, jo papildu investīcijas veicina valsts konkurētspēju un labklājību, zināšanu un prasmju līmeni.

Jāfokusējas uz iekšējiem kontroles mehānismiem un finanšu datu godīgu atspoguļošanu

Latvijā pēdējos gados jau ir daudz paveikts korporatīvās pārvaldības uzlabošanā, notiek pastāvīga un aktīva ekspertu diskusija, tiek pilnveidots uzņēmumu vadības un padomju darbs. “Oxera” pētījumā lielākais uzsvars tika likts uz finanšu datu uzskaites un ziņošanas kvalitātes uzlabošanu, un tieši šajā jomā būtu vērts vērst papildu centienus arī Latvijā. Proti, jāstiprina uzņēmumu vadības atbildība par finanšu rezultātu precīzu, godīgu atspoguļošanu un jāveicina efektīvu iekšējo kontroles mehānismu izveide, uzturēšana un to pārbaudes.

Reformas ES līmenī aizņems laiku, taču mums nav jāgaida, un Latvijai, tāpat kā citām Baltijas valstīm, ir iespēja kļūt par Eiropas mēroga līderi korporatīvās pārvaldības kvalitātes uzlabošanā. Tas investoriem būtu skaidrs signāls, kas ir īpaši svarīgs ģeopolitiska saspīlējuma laikā, kad investori īpaši uzmanīgi skatās uz mūsu reģionu.