2022.gadā pasauli satricināja dažādas krīzes un notikumi. Vēl joprojām bija un ir jūtamas pandēmijas sekas, bet jaunus izaicinājumus radīja arī Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošā enerģētikas krīze. “Figure Baltic Advisory” jaunāko pētījumu dati liecina, ka pērnā gada notikumi ietekmējuši arī uzņēmumu darbību un darba tirgu kopumā.

Neplānotas izmaiņas atalgojumā inflācijas dēļ

Septembrī veiktajā pētījumā 32% aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka inflācijas dēļ 2022.gada vasarā veica neplānotas izmaiņas darbinieku atalgojumā, savukārt 40% aptaujāto uzņēmumu vēl tikai plānoja veikt izmaiņas atalgojumā līdz 2022.gada beigām inflācijas dēļ. Gan vasarā, gan gada nogalē biežāk pieņemtais lēmums bija indeksēt algas atsevišķiem darbiniekiem vai darbinieku grupām, tika veikta neplānota atalgojuma pārskatīšana visā uzņēmumā vai palielināts algu pārskatīšanai paredzētais budžets, kā arī palielinātas algas darbiniekiem, kam ir zemākais atalgojums uzņēmumā vai tiem, kam darba alga nesasniedz dzīvei nepieciešamo algu Latvijā (Livingwage).  Tāpat uzņēmumi veica (vai plānoja veikt) vienreizējas vai ikmēneša piemaksas pie algas, lai atbalstītu darbiniekus pieaugošo ikdienas mājsaimniecības (pārtika, apkure, transports) izdevumu segšanā.

“Inflācija viennozīmīgi ir kļuvusi par ārkārtīgi nozīmīgu faktoru atalgojuma pārskatīšanā. Jautājums par inflācijas kompensēšanu, izmantojot vienu vai otru atalgojuma komponenti, jau kopš pagājušās vasaras sākuma ir darba devēju dienas kārtībā. Taču nevaram gaidīt, ka algas pielikums kompensēs visu inflācijas procentu. Jāatceras, ka katram darbam ir arī sava pievienotā vērtība, par kuru uzņēmumi ir gatavi maksāt noteiktu samaksu. Tāpēc, manuprāt, lielākie atbalsta pasākumi jāvelta tieši zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kas inflācijas dēļ vairs nespēj nosegt savas pamatvajadzības,” stāsta “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Kristiāna Boša.

Atbalsta pasākumi galvenokārt lielos un vidējos uzņēmumos

Kā liecina veiktā pētījuma dati, lielākoties dažādus atbalsta pasākumus inflācijas dēļ 2022.gadā bija plānojuši lielie un vidējie uzņēmumi. Šādus pasākumus no aptaujātā 51 vidējā uzņēmuma (51–250 darbinieki) plānoja 41%, savukārt no 22 lielajiem uzņēmumiem (vairāk nekā 500 darbinieki) atbalsta pasākumus bija plānojuši 59%.

Vairāk nekā puse uzņēmumu sasnieguši mērķus

Par spīti pērnā gada izaicinājumiem, šī gada janvārī veiktajā aptaujā vairāk kā puse (51%) respondentu norādījuši, ka ir sasnieguši vai pat pārsnieguši organizācijas 2022.gada mērķus. Kā arī 56% respondentu līdz šī gada beigām plāno darbinieku skaita palielinājumu. Ja salīdzina ar pagājušā gada prognozēm, tad šis rādītājs, neskatoties uz sarežģījumiem uzņēmumu darbībā, ir nedaudz pieaudzis. (2022.gadā palielinājumu plānoja 52%)

“Uzņēmumi attīstās un meklē jaunas iespējas tirgū. Tas prasa papildus resursus – gan investīcijas, gan arī cilvēkkapitālu. Taču noteikti nevar aizmirst arī par recesijas iespējamību, kad situācija var kļūt pretēja – samazinoties biznesa apjomiem, darbinieku skaitu var nākties samazināt,” atgādina eksperte.

Spiediens palielināt algas saglabājas

Šī gada janvārī veiktajā aptaujā darba devēji prognozē, ka pamatalga 2023.gadā pieaugs vidēji par 9% (straujāko pieaugumu prognozē pārdošanas uzņēmumi (+10.8%), salīdzinoši pieticīgāku – finanšu nozares uzņēmumi (+5.8%)). Darba devēji atzīst, ka spiediens palielināt atalgojumu atšķiras dažādās darbinieku grupās – vislielākais tas ir fiziskā darba veicējiem ražošanas un pārdošanas uzņēmumos un speciālistu līmenī informācijas tehnoloģiju uzņēmumos. Savukārt vismazāk tas izjūtams vidējā un augstākā līmeņa vadītāju vidū.

2023.gads būs labāks nekā iepriekšējais

Skatoties nākotnē, aptaujātās organizācijas prognozē to, ka šis gads būs labāks nekā iepriekšējais. Tā uzskata 38% respondentu. Savukārt 7% organizāciju prognozē, ka tas būs līdz šim labākais gads viņu biznesam. 22% uzskata, ka tas būs līdzvērtīgs pagājušajam, bet 23% paredz, ka šis uzņēmumam būs salīdzinoši sarežģīts un izaicinošs gads.

“Šis ir jau ceturtais gads pēc kārtas, kad sakām, ka darba tirgus ir izaicinošs. Pirmie divi gadi pagāja pandēmijas ietekmē, veicinot darba vides transformāciju. Savukārt pilnīgi citus izaicinājumus piedzīvojām pagājušajā gadā – karš Ukrainā, enerģētikas krīze un tai sekojošā nepieredzēti augstā inflācija noteica pilnīgi citus izaicinājumus valsts ekonomikai un darba tirgum. Skatoties uz šo sarežģīto gadu, protams, ka gribas ticēt pozitīviem, ekonomikai labvēlīgiem attīstības scenārijiem. Taču ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija un ekonomikas attīstība ietekmēs arī darba tirgu. Ja paskatāmies, ko saka paši darba devēji, tad izaicinājumu topā aiz inflācijas seko gan augsti kvalificētu darbinieku trūkums, gan vispārējs darbinieku trūkums darba tirgū, kas arī lielā mērā vēl ar vien diktē atalgojuma pieaugumu darba tirgū, pat neskatoties uz izaicinošajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat, jāņem vērā, ka esošā situācija var attīstīties dažādi un darba devējiem jābūt gataviem arī dažādiem attīstības scenārijiem savā organizācijā. Man patīk darba devēju optimisms, ko redzam prognožu aptaujā, bet es drīzāk skatos uz esošo situāciju pozitīvi piesardzīgi,” prognozē “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Kristiāna Boša.