Laikā, kad valstī ilgstoši spriež par nepieciešamību mazināt izdevumus un dzīvot taupīgāk, būvniecības sektorā vērojama gandrīz pretēja situācija – liela daļa nozarē strādājošo uzņēmumu nesūdzas par pasūtījumu trūkumu un pat neslēpti izrāda nepatiku pret pārmērīgo darba intensitāti un apjomiem. Kā šie abi faktori sader kopā, un kāpēc, neraugoties uz tirgus aktivitāti, uzņēmēji ir nobažījušies par notiekošo?

Kādreizējie līderi paliek ēnā

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs atzīst, ka beidzamie divi gadi būvniecības sektorā nav bijuši vienkārši. Daļai nozarē strādājošo uzņēmumu tie bija veiksmīgi, bet citiem nācās savilkt jostas. To, kuriem komersantiem veicies vairāk, bet kuriem – mazāk, lielā mērā ietekmējuši divi faktori.

Pirmkārt, būvniecībā noteiktu daļu kompāniju skārusi pilna mēroga karadarbība Ukrainā kopš 2022. gada februāra. Šie notikumi daudziem ietekmējuši, piemēram, materiālu piegāžu ķēdes.

Otrkārt, liela loma bijusi Konkurences padomes pieņemtajam lēmumam tā dēvētajā būvniecības karteļa lietā, liedzot kādreizējiem Latvijas būvniecības topa augšgala uzņēmumiem piedalīties publiskā sektora iepirkumos. Šiem uzņēmumiem nācies pārkvalificēties, meklējot jaunas darbības iespējas. Vienlaikus šāds pavērsiens ļāvis attīstīties jauniem tirgus dalībniekiem, būtiski pamainot jau minēto būvniecības topu. Uzņēmumiem, kuri kāda iemesla dēļ iepriekšējos gados samazināja savu darbību, šā brīža iepirkumos var būt salīdzinoši grūti izteikt konkurētspējīgu piedāvājumu.