Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Finanses
Kolektīvā finansēšana ir salīdzinoši jauns finanšu instruments, kas beidzamajos gados piedzīvojis attīstību, taču vienlaikus ir izgaismojušās arī dažādas juridiskās nianses un neskaidrības vienota normatīvā regulējuma trūkuma dēļ. Lai situāciju mainītu un sakārtotu šo nozari, pagājušā gada nogalē tika pieņemta jauna regula, ar kuru tiek ieviestas vienotas prasības pūļa finansējuma pakalpojumu sniedzējiem visā Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā.
Arī 2022. gada ievadā centīšos prognozēt nākamā gada laikā sagaidāmos būtiskākos notikumus nodokļu jomā. Raksta turpinājumā – par starptautiskās nodokļu sistēmas reformu un ieskatīsimies arī tepat mūsmājās – kā mums veicas ar ēnu ekonomikas apkarošanu un kā varētu būt?
Kā jau zināms, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) no 1. janvāra vairs nedrīkst izmantot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusu. MUN maksātāji nevar būt arī pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Līdz ar to rodas daudz jautājumu par darbībām, kas jāveic šajā pārejas posmā.
Arī 2022. gada ievadā centīšos prognozēt nākamā gada laikā sagaidāmos būtiskākos notikumus nodokļu jomā. Un sākšu ar pievienotās vērtības nodokli.
Nav noslēpums, ka pamazām dzīve kļūst arvien dārgāka. Rodas nepieciešamība paaugstināt ienākumu līmeni, lai veidotu uzkrājumus. Kur ir vērts ieguldīt? Vai Covid-19 epopejas beigas ir gaidāmas? Kad pieaug hiperinflācijas riski, laiks ieguldīt zeltā, taču ne visus uzkrājumus.
Vaicā lasītājs: Fiziskā persona, kas reģistrējusies kā individuālais komersants, sniedz taksometra pakalpojumus. Vai šādā gadījumā tai jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN)? Cik detalizēti jāpilda maršruta lapas, un cik procentus degvielas un pārējo izdevumu, kas saistīti ar automašīnas uzturēšanu, drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos?
Globālajam akciju tirgum sasniedzot aizvien jaunus virsotņu punktus, taču vienlaikus pastāvot pasaules tautsaimniecības sabremzēšanās riskiem, investīcijas jāveic ar lielāku rūpību un diversificētāku pieeju.
Lai arī finanšu speciālisti un uzņēmumu vadītāji uzsver nepieciešamību plānot savas finanses, ir arī skeptiķi, kas uzskata: neko ieplānot vairākus mēnešus uz priekšu nevar, jo ir ļoti mainīga tirgus situācija. Turklāt bieži vien katram uzņēmējam savs bizness šķiet tik specifisks, ka neko plānot nav iespējams. Taisnība – katrs bizness ir ar savu specifiku, bet pieredzējuši finanšu speciālisti var atrast līdzības ar citiem biznesiem un skaitliski parādīt, ka būtiskākos elementus var saplānot.
Aplūkosim būtiskākās izmaiņas normatīvajos aktos nodokļu un grāmatvedības jomā, kas stājas spēkā ar 2022. gada 1. janvāri un jāzina katram uzņēmējam.
Vairumam no iepriekš piemērotā valsts atbalsta Covid-19 pandēmijas krīzes skartajiem uzņēmumiem pieteikumu pieņemšana bija noslēgusies jau vasaras pirmajā pusē, kad valsts atbalsta pasākumi tika būtiski samazināti vai vispār likvidēti (galvenokārt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras). Tomēr kārtējais “lokdauns” pandēmijas laikā un valdības noteiktie darbības ierobežojumi liek uzņēmējiem atkal lūkoties valsts finansiālās palīdzības virzienā.
Būtiskākā problēma uzņēmējdarbībā ir speciālistu trūkums un jauno speciālistu sagatavotības līmenis. Vairums informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumu veic nozīmīgas investīcijas jauno speciālistu papildu apmācībai un kompetenču paaugstināšanai, jo digitālo prasmju trūkums ir būtisks šķērslis ceļā uz digitālo risinājumu plašāku izmantošanu privātajā sektorā. Kādi atbalsta pasākumi uzņēmējiem ir pieejami digitālo prasmju paaugstināšanai?
Eiropas Savienības iestādes uz pandēmijas notikumiem ir reaģējušas ar vēl nebijušiem finanšu lēmumiem. Ir izveidota jauna finanšu programma – Atveseļošanas fonds, kura mērķis ir palīdzēt atjaunot Eiropas ekonomiku, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un elastīgāka. Norādīto mērķu sasniegšanā finansējuma saņēmēju rīcībai jāatbilst labajai praksei, līdz ar to kategoriski nav pieļaujami tā dēvētie "3K pārkāpumi": interešu konflikts, krāpšana un korupcija.
Sekojot globālajām tendencēm, kas beidzamajā laikā ir vērstas uz kapitāla pakāpenisku aizplūšanu no riskantākajiem finanšu tirgus segmentiem, arī Baltijas valstu akciju tirgi pēc straujā kāpuma iepriekš ir piedzīvojuši negatīvu cenu korekciju.
Parasti pirmā doma, izdzirdot terminu “ārpakalpojums”, saistās ar IT vai reklāmas nozari. Tomēr beidzamajā laikā situācija strauji mainās, “pateicoties” arī Covid-19 vīrusam, – vairākās nozarēs pakalpojumi tiek piedāvāti, nevis algojot štata darbinieku uz pilnu slodzi vai pusslodzi, bet izmantojot ārpakalpojumus. Viena no šīm nozarēm ir finanses, konkrētāk, finanšu speciālista ārpakalpojumi.
Aizvien jaunu naudas masu ieplūšana globālajā akciju tirgū vasarā turpināja cenu kritumu. Tādējādi, ja neskaitām dažus īsus panikas brīžus, kāds bija, piemēram, pērn martā, kad investori nobijās no Covid-19 atnākšanas, var teikt – akciju cenu kāpums turpinās jau kopš 2009. gada marta.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
