ASV tarifu karš – ko tas nozīmē Latvijai?
2025-02-24
Kārlis Purgailis, Finanšu nozares asociācija, Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS “Citadele banka” meitasuzņēmums AS “CBL Asset Management”, valdes priekšsēdētājs
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps nesen noteica 25% tarifu importam no Kanādas un Meksikas un 10% tarifu importam no Ķīnas. Vai arī Eiropas Savienībai (ES) draud tas pats?
Tirdzniecības spriedze starp ASV un ES pieaug
Kad ASV prezidents noteica jaunos tarifus, Kanāda nekavējoties atbildēja ar līdzvērtīgiem tarifiem ASV importam. Tomēr īsi pēc šo tarifu izziņošanas jaunie tarifi gan Meksikai, gan pēc tam arī Kanādai tika atlikti uz vienu mēnesi, jo abu kaimiņvalstu vadītāji esot piekrituši izpildīt noteiktas D. Trampa prasības attiecībā uz robežu kontroli, migrācijas un narkotiku plūsmas mazināšanu. ASV prezidents ir paziņojis, ka ES būs nākamā, tas ir, tuvākajā nākotnē mēs saņemsim ziņas par muitas nodokļiem importam no ES. Vēl nav skaidrs, kāda veida tarifi varētu tikt piemēroti. Vērojot notiekošo, rodas pamatots jautājums, vai D. Tramps piekopj agresīvas kaulēšanās un draudu stratēģiju vai tiešām plāno realizēt iecerēto tarifu karu.
Neapšaubāmi, tirdzniecības spriedze starp ASV un ES atkal ir nonākusi globālās ekonomikas dienaskārtībā. Kā dažādi tarifu scenāriji ietekmētu Eiropas un Latvijas ekonomiku, šobrīd vēl ir pāragri spriest un var tikai izteikt prognozes. Lai gan preču ārējā tirdzniecības bilance Latvijai ar ASV ierasti ir pozitīva, respektīvi, mēs eksportējam preces vairāk nekā importējam no ASV, tomēr ASV nav svarīgāko desmit tirdzniecības partneru sarakstā. Tas ļauj domāt, ka tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku no iespējamiem ievedmuitas tarifiem būs nenozīmīga, tomēr netiešā ietekme var būt samērā jūtama.
Dažādi scenāriji
Salīdzinoši neliels 10% importa tarifs Eiropas precēm pats par sevi neradītu būtisku apdraudējumu ES ekonomikai. Nebūtu iemesla pārskatīt iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes. Eiropas ražotāji, cenšoties saglabāt piekļuvi ienesīgajam un augošajam ASV tirgum, visticamāk, absorbētu papildu izmaksas, samazinot peļņas normas, nevis atsakoties no eksporta.
Piemaksa, pabalsts vai prēmija ir papildu maksājumi darbiniekiem, kas jāveic darba devējam. Dažkārt rodas jautājums – vai šie maksājumi tiešām jāveic? Nereti šādas papildu izmaksas produktu pašizmaksā nav ieplānotas. Kā atšķiras šie maksājumi? Kuri jāveic obligāti, bet kuri – brīvprātīgi?
Finanses
09:00, 29. Mai. 2025
Biznesa vidē uzticama finanšu reputācija ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma spēju sadarboties ar piegādātājiem, saņemt aizdevumus vai piedalīties publiskajos iepirkumos. Viena no tās sastāvdaļām ir uzņēmuma kredītvēsture jeb informācija par tā finanšu uzvedību un maksājumu disciplīnu. Kas ietekmē uzņēmuma kredītvēsturi un vai īpašnieka personīgie parādi to var sabojāt?
Finanses
06:00, 27. Mai. 2025
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību no Ķīnas ieved kartona kastītes un maisiņus, papīra skaidas un džutas diegus, ko paredzēts izmantot preču iesaiņošanai. Vai šādā gadījumā sabiedrībai ir jāmaksā dabas resursu nodoklis? Vai situācija mainās, ja iesaiņojuma materiāli tiek ievesti no Eiropas Savienības valsts?
Finanses
06:00, 16. Mai. 2025
Ne visi gada ienākumu deklarāciju steidz iesniegt uzreiz 1.martā, turklāt pat liela daļa no tiem, kam deklarācija jāiesniedz noteiktā termiņā, vēl nav to izdarījuši. Lai gan vispārīgās lietas par gada ienākumu deklarāciju ir visiem zināmas, ir dažādas nianses, par ko gadās aizmirst. Tāpēc atgādinām, kas jāatceras, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju.
Finanses
09:00, 28. Apr. 2025
2024.gada beigās stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz kārtību kriptoaktīvu ieguldīšanai sabiedrības pamatkapitālā, kā arī paredz atvieglotu kārtību šādu ieguldījumu veikšanai. Kādi juridiskie un praktiskie aspekti jāņem vērā, ieguldot kriptoaktīvus pamatkapitālā?
Finanses
09:00, 10. Apr. 2025
Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī spēkā stājas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot par obligātiem norēķinus bezskaidrā naudā uzņēmumiem, kuru struktūrvienībā vai juridiskajā adresē veikto darījumu kopsumma iepriekšējā gadā pārsniedz 50 000 eiro. Bet kā ir ar izbraukuma tirdzniecību? Tā nav struktūrvienība, un tā nenotiek juridiskajā adresē. Vai izbraukuma tirdzniecībā jādrošina iespēja saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā?
Finanses
08:08, 8. Apr. 2025
Skaidrojumu sniegšana bankai par to, kādēļ tiek veikts maksājums sadarbības partnerim uz kādu no tā sauktajām augsta riska valstīm ir lieks laika un resursu patēriņš, it īpaši tad, ja šāds skaidrojums par vienu un to pašu sadarbības partneri jāsniedz atkārtoti jau kārtējo reizi. Neizpratni par to paudis ne viens vien uzņēmējs. Tomēr bankas uzsver – dažāda veida riski šādiem maksājumiem ir ļoti augsti un papildu pārbaudes nepieciešamas pašu uzņēmumu drošībai.
Finanses
09:00, 4. Apr. 2025
Nodrošināt stabilu un regulāru naudas plūsmu uzņēmumā nav nemaz tik vienkāršs uzdevums. Un nav svarīgi, vai tas ir tikko reģistrēts uzņēmums, vai tas ir uzņēmums ar pieredzi un stāžu. Visbiežāk uzņēmējs cenšas iztikt ar personīgajiem līdzekļiem, tos aizdodot uzņēmumam un cerot pēc laika saņemt atpakaļ. Kādus dokumentus noformēt un kā šādu aizdevumu norādīt grāmatvedībā?
2025.gadā Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atkal ir iespēja iegūt Eiropas Savienības MVU fonda finansiālo atbalstu intelektuālā īpašuma priekšizpētei, reģistrācijai, kā arī konfliktu risināšanas stratēģijai.
Finanses
06:00, 19. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai individuālajam komersantam jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju, lai sociālajā tīklā “Facebook” ievietotu maksas reklāmu? Komersants nav PVN maksātājs un nekādus ar PVN apliekamus darījumus neveic.
Finanses
10:00, 28. Feb. 2025
Straumēšana, piemēram, videospēļu spēlēšanas tiešraižu pārraidīšana dažādās platformās, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Par to brīvprātīgi, ziedojumu veidā skatītājs var pateikties straumētājam. Vai par šādiem ienākumiem ir jāmaksā nodoklis? Apskatām, kas par to teikts tiesu praksē!
Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem un iestādēm būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja to apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Uz kādām iestādēm/uzņēmumiem attiecas šī prasība? Piemēram, uzņēmumam ir trīs veikali, kas atrodas blakus. Katrs veikals reģistrēts kā atsevišķa struktūrvienība, katra atsevišķa veikala apgrozījums nesasniedz 50 000 eiro, bet visu kopā – sasniedz. Vai uz šādu uzņēmumu attiecas prasība ieviest bezskaidras naudas norēķinus?
Lasītājs jautā: Latvijā reģistrēts individuālais komersants (IK) iegādājas preces Shein.com un citos internetveikalos. Vai šādā gadījumā IK jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam? Kādas sekas var rasties, ja PVN nav piemērots?
Finanses
06:00, 12. Feb. 2025
Fiktīvie darījumi ir viens no izplatītākajiem riskiem nodokļu tiesību jomā, īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) kontekstā. Šādu darījumu slazds ir nopietns drauds uzņēmējdarbībai, jo var radīt ne tikai finansiālas sekas, bet arī kaitēt uzņēmuma reputācijai. Rūpīga darījumu dokumentācija un partneru pārbaude ir galvenie elementi, kas palīdzēs aizsargāties no iespējamām nodokļu risku problēmām. Latvijas tiesu prakses gadījumi apliecinājuši, cik svarīga ir tieši dokumentu esība.
Finanses
09:00, 11. Feb. 2025
