Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps nesen noteica 25% tarifu importam no Kanādas un Meksikas un 10% tarifu importam no Ķīnas. Vai arī Eiropas Savienībai (ES) draud tas pats?

Tirdzniecības spriedze starp ASV un ES pieaug

Kad ASV prezidents noteica jaunos tarifus, Kanāda nekavējoties atbildēja ar līdzvērtīgiem tarifiem ASV importam. Tomēr īsi pēc šo tarifu izziņošanas jaunie tarifi gan Meksikai, gan pēc tam arī Kanādai tika atlikti uz vienu mēnesi, jo abu kaimiņvalstu vadītāji esot piekrituši izpildīt noteiktas D. Trampa prasības attiecībā uz robežu kontroli, migrācijas un narkotiku plūsmas mazināšanu. ASV prezidents ir paziņojis, ka ES būs nākamā, tas ir, tuvākajā nākotnē mēs saņemsim ziņas par muitas nodokļiem importam no ES. Vēl nav skaidrs, kāda veida tarifi varētu tikt piemēroti. Vērojot notiekošo, rodas pamatots jautājums, vai D. Tramps piekopj agresīvas kaulēšanās un draudu stratēģiju vai tiešām plāno realizēt iecerēto tarifu karu.

Neapšaubāmi, tirdzniecības spriedze starp ASV un ES atkal ir nonākusi globālās ekonomikas dienaskārtībā. Kā dažādi tarifu scenāriji ietekmētu Eiropas un Latvijas ekonomiku, šobrīd vēl ir pāragri spriest un var tikai izteikt prognozes. Lai gan preču ārējā tirdzniecības bilance Latvijai ar ASV ierasti ir pozitīva, respektīvi, mēs eksportējam preces vairāk nekā importējam no ASV, tomēr ASV nav svarīgāko desmit tirdzniecības partneru sarakstā. Tas ļauj domāt, ka tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku no iespējamiem ievedmuitas tarifiem būs nenozīmīga, tomēr netiešā ietekme var būt samērā jūtama.

Dažādi scenāriji

Salīdzinoši neliels 10% importa tarifs Eiropas precēm pats par sevi neradītu būtisku apdraudējumu ES ekonomikai. Nebūtu iemesla pārskatīt iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes. Eiropas ražotāji, cenšoties saglabāt piekļuvi ienesīgajam un augošajam ASV tirgum, visticamāk, absorbētu papildu izmaksas, samazinot peļņas normas, nevis atsakoties no eksporta.