Pagājušajā rudenī uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nevis ekonomikas aktualitātes. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 47.prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu un Augstāko tiesu, bet, sliktākajā gadījumā, varētu ietekmēt arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo tās ietekme uz ekonomiku nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu un spēju risināt problēmas, kā arī pielāgoties pārmaiņām. 

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026.gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms Covid-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2025.gadam tiek paaugstināta līdz 2%, vienlaikus pazeminot 2026.gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi, visticamāk, būs sarunu ierocis, taču ar to pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tie var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi var radīt būtiskus netiešus efektus uz ekonomikas attīstību, izraisot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp veicinot procentu likmju pieaugumu. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Lai gan Trampa politika īstermiņā eirozonu būtiski ietekmēt nevar, vidējā termiņā var būt jūtama negatīva ietekme. Šīs ietekmes apmēru ir grūti novērtēt, jo trūkst pilnvērtīgas informācijas par tarifu apmēru. Ietekmi noteiks tarifu apjoms, kā arī tas, kā reaģēs Eiropas Savienība (ES).

Eirozonas atveseļošanās varētu ievilkties līdz 2025.gada otrajai pusei, taču starp valstu ekonomikām situācija būtiski atšķiras. Reģiona vājākais posms šobrīd ir Vācija, kamēr Spānija demonstrē ievērojamu izaugsmi, apsteidzot pat ASV. Noturīgais darba tirgus ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kas ļāvis saglabāt attīstību. 3.ceturkšņa IKP dati pozitīvi pārsteidza, taču turpmākā perspektīva ir piezemēta. Lai gan patērētāju pārliecība ir uzlabojusies, patēriņā tas pagaidām neatspoguļojas. Daudzās eirozonas valstīs rūpnieciskā aktivitāte ir vāja, un, visticamāk, saglabāsies tāda arī tuvākajā laikā. Atšķirības starp valstīm un nozarēm lielā mērā nosaka tādi apstākļi kā piekļuve lētai enerģijai un restrukturizācijas procesi nozarēs, piemēram, ķīmijas un autobūves sektoros. Sagaidāms, ka, samazinoties procentu likmēm un uzlabojoties cilvēku pārliecībai, aktivizēsies mājokļu tirgus un patēriņš. Uz eksportu orientētām eirozonas valstīm globālās ekonomikas attīstība un politiskās norises būs izšķiroši nozīmīgas.