Lai gan Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikām mestie izaicinājumi kļuvuši ievērojami lielāki nekā iepriekš, kara laikā veiktie ieguldījumi vietējās akcijās jau ļāvuši tikt pie ievērojamas peļņas īstermiņā un, visticamāk, dos labu atdevi arī ilgtermiņā.

Krievijas iebrukums Ukrainā Eiropas un īpaši Baltijas valstu sabiedrībā ir kāpinājis psiholoģisko spriedzi, kas neapšaubāmi ietekmē arī investīciju mikroklimatu biržās. Šīs spriedzes spektrs ir visai plašs, ietverot arī dažādas ekonomiska rakstura bažas par to, cik lielā mērā energoresursu un pārtikas sadārdzināšanās radītais inflācijas lēciens iztukšos iedzīvotāju makus, vai jaunā ekonomiskā realitāte ļaus saglabāt darba iespējas, vai neģēlīgajam iebrukumam Ukrainā nesekos kādi draudi Baltijas valstīm un vai Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO) spēs tās aizsargāt.

Dzīve vairs nešķitīs tikpat prognozējama kā agrāk, tomēr daudzi šo bažu izraisītāji, visticamāk, būs pārejoši, turklāt šāda virzība var sākties jau šogad. Piemēram, straujš dzīves dārdzības pieaugums nevar turpināties bezgalīgi – cenām tomēr vairāk vai mazāk jābūt salāgotām ar ekonomisko realitāti, jo pretējā gadījumā gan naftas, gan gāzes, gan graudu patēriņš saruks tik tālu, ka paši šo preču ražotāji, ieguvēji u.tml. nokļūs finansiālo grūtību priekšā, neņemot vērā viņu augstās cenas preču biržās.