Komunikācijas pārslodzi mēdz aktualizēt speciālisti, kuri ikdienā strādā ar iekšējās komunikācijas jautājumiem un kādā brīdī nonāk pie secinājuma, ka darbinieki vairs nelasa, neklausās vai neskatās korporatīvajos kanālos pieejamo informāciju. Kāpēc organizācijās veidojas iekšējās komunikācijas pārslodze, kādas pazīmes par to liecina, un kādi praktiski soļi var palīdzēt to mazināt?

Raksta līdzautore: Elīna Harčenko, komunikācijas konsultante

Starptautiski pētījumi atklāj, ka arvien vairāk uzņēmumu vadītāju saskaras ar darbinieku informācijas pārslodzes fenomenu. Vadība, vēloties uzlabot iekšējās komunikācijas praksi, arvien vairāk dalās ar informāciju, piedāvājot jaunus kanālus, informācijas glabāšanas vietas, kas, izrādās, darbiniekos rada paaugstinātu stresu un pazemina produktivitātes līmeni.

Tāpat pētījumi aktualizē darbinieku neapmierinātību ar iekšējās komunikācijas praksēm, piemēram, uzņēmuma “Gallaher” iekšējās komunikācijas pētījuma “State of the Sector 2022-2023” dati liecina, ka 37% aptaujāto nav apmierināti ar komunikācijas kanālu kombināciju, kuru izmanto viņu organizācijās.

Kā rodas komunikācijas pārslodze?

Viens no problēmas cēloņiem ir iekšējās komunikācijas straujā digitalizācija. Masveida pāreja uz attālināto darbu 2020.gadā lika organizācijām pārskatīt informācijas apmaiņas procesus. Darbinieki zaudēja iespēju daļu jautājumu atrisināt klātienē, un nosūtīto e-pastu un citu ziņu skaits kļuva lielāks. Paralēli radās virkne jaunu digitālās komunikācijas kanālu un informācijas koplietošanas platformu, kā rezultātā visa darba ikdiena tika cieši sasaistīta ar digitālo vidi.

Tāpat liela nozīme ir iekšējai komunikācijai ārpus darba telpu un laika robežām. Fiziski atrodoties mājas birojā, arvien grūtāk nodalīt darbu no pārējām dzīves jomām. Tas, savukārt, ietekmē darbinieku labsajūtu un arī apmierinātību ar darbu.