Kā rīkoties – nodrošināt elastīgu darba dienas rītu, lai nav stresa, ka kavē darbu? Vai uzstāt uz to, ka jāievēro režīms, zinot, ka agrāk tas strādāja un disciplinēja? Kad ir personīgas problēmas dzīvē, vai dot brīvdienu, lai tiek galā? Vai piedāvāt profesionāļa atbalstu? Tādi un līdzīgi jautājumi griežas katra vadītāja galvā katru dienu, sagādājot galvassāpes un nerimstošas pārdomas. Kā organizēt darbu uzņēmumā?

Turklāt tik daudz kas mainījies un tik kardināli! Divi gadi kā vesela mūžība, un nu jau arī gados jauni cilvēki mierīgi saka: "Toreiz, kad vēl bija pa vecam…"

Kas tad mainījies šajā laikā? Es teiktu – kā jebkura krīze, arī šis laiks ir labi "izgaismojis" vājās vietas, kurām bija jāpievēršas vienmēr, tikai tagad mēs bijām spiesti mācīties un pielāgoties ātri. Darbavietā jāņem vērā, ka ikviens cilvēks ir unikāls, – ja uzņēmējs vēlas, lai darbi rit ātri un bez aizķeršanās, jāsaplāno darba grafiks un tā elastības pakāpe. Attiecības ir jāveido, uzticēšanās ir jānopelna, brīvībai ir sava cena un atbildība. Emocijas ir visur, arī darbā un personīgajā dzīvē ir problēmas – tās var gan pozitīvi, gan negatīvi iespaidot kopējo rezultātu.

Apskatīsim būtiskākos izaicinājumus, kas skar mūsdienīgu vadītāju un tā komandu.

Elastība un individuāla pieeja katram

Vispirms vadītājam sev jāpajautā, cik viņš ir gatavs uzticēties savai komandai un, ja ir gatavs ticēt un paļauties, kur tam ir saknes.

Ja vadītājs ir controlfreak vai ar tieksmi uz perfekcionismu vai arī vienkārši nespēj uzticēties cilvēkiem un vienmēr gaida no tiem ļaunāko, tad, protams, tā arī būs. Ja vadītājs nav gatavs "atlaist grožus", neizdosies arī ieviest elastīgu darba laiku vai lielāku brīvību darbu plānošanā. 

"Varbūt tad arī nevajag? Labi taču strādājām arī līdz šim, kad nebija tik daudz runu par mūsu unikalitāti un tieksmi līdzsvarot savu darba un privāto dzīvi!" iespējams, iesauksies kāds vadītājs.

Diemžēl ir jāapbēdina. Nē, vecais tiešām ir miris! Darbinieki mūsdienās vēlas un pieprasa, lai darbs ir tāda dzīves sastāvdaļa, kas sagādā prieku un gandarījumu, lai nepārsvītro privāto dzīvi, bet to papildina.