Pasīva kapitāla piesaiste, mazas pievienotās vērtības un kopumā nelieli uzņēmumi diemžēl ir nevis izņēmums, bet gan mūsu valsts saimnieciskās darbības ikdiena. Tam seko nespēja strādāt efektīvi un kāpināt algas, kas diemžēl rezultējies masveida darbaspēka aizbraukšanā no Latvijas. Visiem skaidrs, ka šo situāciju varētu labot ar investīciju palīdzību. Tās Latvijā arī ienāk, taču ne pietiekami, lai kardināli uzlabotu mūsu valsts saimniecisko situāciju.

Ir vairāki iemesli – gan iekšēji, gan ārēji –, kas kavē investīciju ienākšanu Latvijā. Esam pārāk mazi, lai novērstu ārējos, kas saistīti ar ģeopolitiku un pasaules finansiālo situāciju, taču tiem var būt ne mazāka loma par iekšējiem faktoriem. Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu savstarpēja koķetēšana, sašūpojot drošības situāciju Eiropā, jau varētu būt nodarījusi kaitējumu Latvijai. Iespējams, tā kalpo par iemeslu tam, kādēļ pirmo reizi kopš kara sākšanās Ukrainā 2025.gada 1.ceturksnī Latvijā sarucis ārvalstu tiešo investīciju atlikums. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 4.ceturksni tas mazinājies par 1,9% līdz 25,8 mljrd. eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Ļoti iespējams, ka šī bijusi vienīgi īstermiņa parādība, taču, tā kā nevaram ietekmēt ārējos faktorus, aktīvi jāstrādā, lai uzlabotu iekšējos, jo nereti situācija ir diezgan drūma. Ir arī kvantitatīvi faktori, kā slikta demogrāfija un mazs darbaspēka tirgus, kam varētu būt pat daudz lielāka negatīva ietekme nekā birokrātijai vai nodokļu sistēmai, taču cilvēka skaita problēmas diemžēl tik ātri nevaram atrisināt.