Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Pieredze
Nupat piedzīvotā Covid-19 krīze ir izmainījusi pasauli, ar to jārēķinās gan dažādās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem, gan arī valstīm un reģioniem, intervijā žurnālam “iFinanses” saka personāla atlases kompānijas “Fontes” dibinātāja, vadītāju atlases eksperte Inese Kamarūte.
Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8.5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela. Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana Latvijā saistībā ar Covid-19 krīzi radīja noteiktas sekas tautsaimniecībā. Kad vairākās nozarēs darbība ievērojami samazinājās, radās virkne neskaidrību par ekonomiku un nākotni, daudziem iedzīvotājiem tomēr bija arī viena laba ziņa – samazinājās degvielas cena.
Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoni eiro. Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.
Kādi soļi būtu jāsper, lai atveseļotu mūsu valsts ekonomiku pēc visu pasauli pārņēmušā Covid-19 izraisītās krīzes? Kādos virzienos jāstrādā, lai iekšzemes kopprodukts un tādējādi arī iedzīvotāju labklājība atgrieztos iepriekšējā līmenī? Par to intervijā žurnālam “iFinanses” stāsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Pārresoru koordinācijas centra sagatavotā koncepcija “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” ir atkārtoti aktualizējusi jautājumu par iespējamu valsts lielo uzņēmumu privatizāciju lielākā vai mazākā apjomā.
Intervijas videozvanā pamazām kļūst par ierastu situāciju – daži uzņēmumi šādi organizē pat darba intervijas, bet žurnālam tas ir pavisam ērts formāts. Ģimenes mīlulis, melnais kaķēns, kurš intervijas žurnālam "iTiesības" laikā vairākkārt pieglaužas manai sarunu biedrenei Evai Selgai, Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētājai, mūsu sarunai piešķir īpaši pozitīvu noskaņu.
Lēmums pārdot uzņēmumu ne vienmēr ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem, tirgus konjunktūras vai cenas. Bieži vien tas ir saistīts ar īpašnieka personiskajiem apsvērumiem. Tāpēc, pirmkārt, jābūt skaidrai atbildei, vai ir spēks, līdzekļi un pietiekami asi zobi turpināt uzņēmumu attīstīt pašam.
Šobrīd situācija kļuvusi sarežģītāka daudzu nozaru uzņēmumiem, liekot lemt par dažādām atbalsta formām. Izņēmums nav lauksaimniecība, kurai ar īpašu Ministru kabineta lēmumu rezervēti 45,5 milj. eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vēsta "iFinanses". Tikmēr sabiedrībā valda satraukums, vai Latvijā spējam saražot pietiekami daudz pārtikas un kā varētu mainīties tās cena?
Šobrīd juridiskajā nozarē nākas risināt situācijas, kas praksē līdz šim nav pieredzētas, intervijā žurnālam “iTiesības” atzīst Andris Lazdiņš, ZAB “Ellex Kļaviņš” asociētais partneris un Strīdu risināšanas prakses grupas līdzvadītājs. Viņš šo sauc ne tikai par lielu izaicinājumu, bet arī iespēju laiku.
Maijā pirmo reizi kopš 2016. gada jūnija reģistrēta deflācija, cenām salīdzinājumā ar pērno maiju samazinoties par 0,6%. Šis patērētājiem patīkamais brīdis pienāca, pateicoties tam, ka cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājušās jau divus mēnešus, bet martā to kāpums bija neparasti mazs.
Lielākās grūtības saprast, kā attīstīsies tautsaimniecība vīrusa Covid-19 izplatības dēļ, rada apstāklis, ka nevienam nav nekādas skaidrības, cik ilgi šis vīruss vēl būs aktuāls, intervijā norāda “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Covid-19 pandēmija piespieda vairākus uzņēmumus rekordātrumā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas bieži nozīmē tūlītēji pieejamus pagaidu risinājumus. Ārkārtas situācija visticamāk netiks pagarināta, taču eksperti brīdina par iespējamu situācijas atkārtošanos nākamajā rudenī un ziemā. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks sagatavot savu uzņēmumu darba un pakalpojumu nepārtrauktībai nākotnē, uzlabojot attālināta darba procesus.
Distancēšanās sociālajā dzīvē, bet ne sociālajos tīklos – pašizolācijai vajadzēja kļūt par influenceru jeb viedokļa līderu zelta laiku, jo viņu radītais saturs tagad daudziem šķiet īpaši pievilcīgs. Arī pirms pašizolācijas sociālie tīkli daudziem bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un tajos pavadītais laiks arvien palielinās. Taču par spīti augošajam pieprasījumam līdzekļu taupīšanas nolūkos daudzi zīmoli ir apturējuši vai samazinājuši komunikāciju dažādos reklāmas kanālos, tai skaitā sadarbību ar influenceriem.
Steidzamības kārtībā Covid-19 seku mazināšanai pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas īstenoti vairāki individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu (IAL) iepirkumi. Iepirkumu mērķis bija steidzami nodrošināt Latvijas veselības aprūpes un drošības iestādes ar IAL. Neraugoties uz izvirzītajām kvalitātes prasībām un piegādes ierobežojumiem, gatavību nodrošināt IAL pieteicās neparasti daudz uzņēmumu. Ir pienācis laiks izvērtēt IAL nodrošināšanas procesu un pilnveidot IAL pieejamību nākotnē.
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
