Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Pieredze
Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā. Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no aktuālākajiem ar tautsaimniecības attīstību saistītajiem jautājumiem ir par to, kā valstī organizēta īpašumu kadastrālās vērtības noteikšanas sistēma, kā padarīt šo procesu iespējami efektīvāku un kāpēc tas vispār nepieciešams.
Katrā jomā ir vairāki cilvēki, kuru viedokli vienmēr meklējam žurnālu lappusēs, televīzijas un radio pārraidēs un interneta portālos, jo viņu pieredze un domāšanas veids pārliecina. Viens no viņiem, manuprāt, ir arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Pēc sarunām ar viņu ir pat grūti izvēlēties izceļamos citātus un virsrakstu, jo katrā teikumā ir kas vērtīgs. Lasiet lēnām!
Pagājušā gada pirmajam pusgadam noslēdzoties, investori bija piesardzīgi visās jomās, tai skaitā komercīpašumu tirgū, taču līdz gada beigām investīciju aktivitāte pārsniedza 2019. gada rādītājus. Neskatoties uz joprojām esošajām neskaidrībām par pandēmijas tālāku attīstību, investoru noskaņojums vērtējams kā pozitīvs.
2021. gads Latvijas tautsaimniecībai bija neparastu izaicinājumu pārvarēšanas gads. Lai arī valsts panākumu bilance joprojām izskatās diezgan labi, tā vairs nav tik laba, kāda tā bija līdz pērnā gada novembrim. Kad varētu noslēgties pandēmijas negatīvo seku vilnis? Kāpēc Latvijas ekonomikas izredzes šogad tiek vērtētas piesardzīgi?
Darba devējiem pašreiz ir ļoti aktuāla tēma par jauniešu profesionālās izglītības sistēmas attīstību, lai tās satura un mācību programmas tiktu saistītas ar reālām darba tirgus prasībām. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) projekta vadītāja Jolanta Vjakse intervijā "iBiznesam" skaidro, kādēļ Latvijā nepieciešams ieviest darba vidē balstītās mācības.
Šobrīd daudzās jomās ir sajūta, ka jautājumu ir pat vairāk nekā atbilžu. Būtiskākais jautājums: kas notiks tālāk? Piemēram, kas notiks darbaspēka jomā, kā darba tirgu ietekmēs demogrāfija un pandēmijas laika izmaiņas? Lai uzzinātu būtiskāko par darba tirgus attīstības perspektīvām, uz sarunu aicinājām Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktoru Imantu Lipski.
Šābrīža aktuālākie un miljonu vērtie jautājumi, uz kuriem atbildes nav nevienam, ir: kāda izskatīsies pasaule pēc pandēmijas, vai Covid-19 kādreiz izzudīs pavisam, vai mēs turpināsim dzīvot zem vīrusa Dāmokla zobena visu mūžu? Lielais nezināmais ir, cik efektīvas būs vakcīnas attiecībā uz jaunām vīrusa mutācijām un cik ilgi tās nodrošinās antivielas organismā.
Dažu negodprātīgu uzņēmēju dēļ pašreiz tiek izskatīts jautājums par Sociālā uzņēmuma likuma grozījumiem, pilnveidojot un precizējot statusa piešķiršanai izvirzītās prasības, tostarp iekļaujot terminu – nevainojama reputācija. Tas varētu kalpot kā viens no priekšnoteikumiem, lai darbotos šajā jomā, iegūstot papildu labumus, ko var saņemt šāda veida uzņēmēji.
Lauris Liepa, ZAB “COBALT” vadošais partneris, zvērināts advokāts, tiešsaistes intervijā pie datora ekrāna sēž nemierīgi – gan ik pa laikam izliekoties nemanām kādu ienākošo zvanu, gan acīmredzami nevarēdams nekustīgi nosēdēt vienā vietā. Šķiet, ilgstoša sēdēšana nudien nav viņa gaumē – labāk būtu atrasties kustībā, kārtot lietas, sportot un darboties. Tomēr kopumā arī ar šo laiku viņš sadzīvo labi, cenšoties novērtēt šobrīd pieejamās iespējas.
Šis gads sācies ar dažādām izmaiņām nodokļu politikas un administrēšanas jomā, tomēr jau zināmie jaunumi noteikti nav beidzamie, ko sagaidīsim šogad. Turklāt šoreiz runa nav tikai par pašmāju politiķu lēmumiem, bet gan jauninājumiem, par ko savulaik veiktas izmaiņas visas Eiropas Savienības līmenī.
Līdz ar Covid-19 radīto epidemioloģisko situāciju un valdības noteikto ārkārtējo stāvokli jau no pagājušā gada sākuma aktuāls ir jautājums, kā dažādās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem realizēt savu produkciju. Tā rezultātā arvien vairāk attīstās tirdzniecība internetā. Kā uzņēmējiem šajā ziņā klājies?
Jauna nodokļu samaksas kārtība, pārejot no to maksāšanas 40 dažādos kontos tikai uz vienu, muitas darba organizācija Covid-19 un breksita pārejas perioda beigu apstākļos, atbalsts krīzē cietušajiem – tas ir darbs, ko šobrīd īsteno Valsts ieņēmumu dienests. Par galvenajiem aspektiem, ar ko šogad un arī nākotnē jārēķinās nodokļu maksātājiem, intervijā stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem 2021. gads atnāca ar jaunu nodokļu pavērsienu valstī, daļai radot ietaupījumus, bet citiem jaunus izdevumus. Arī automašīnu īpašniekiem paredzēti jauni nosacījumi, kas īpaši ietekmē uzņēmumus, kam ir savi auto parki. Turklāt, lai gan nereti uzsvērts, ka jauno likmju galvenais mērķis ir ekoloģiskāka auto tirdzniecība ar mazāku ogļskābās gāzes izmešu daudzumu, uzņēmēji pauž bažas, ka patiesais nodoms ir iegūt vairāk naudas līdzekļu valsts budžetam.
Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32% apmērā, kas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi. Janvāra auto pārdošanas dati uzskatāmi ilustrē, kā tirdzniecības ierobežojumi ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komerctransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu – attiecīgi 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
