Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Pieredze
Beidzamie divi gadi ir bijis sarežģīts laiks dažādu izklaides un kultūras pasākumu organizatoriem – saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatību šī bija viena no pirmajām jomām, kuru visskarbāk skāra epidemioloģiskie ierobežojumi. Šobrīd tie faktiski ir atcelti, un šajā nozarē strādājošie uzņēmēji beidzot var atgūt nokavēto, tomēr viss nav tik vienkārši.
Kad zvērināta advokāte Irina Kostina runā par dažādiem darba tiesību jautājumiem, ir teju neiespējami neieklausīties. Viņa to dara tik harismātiski, enerģiski un saprotami! Un šobrīd par darba tiesību jomu ir tiešām daudz runājamā – gaidām grozījumus Darba likumā, pamazām uzņemam ukraiņu viesstrādniekus, arvien vairāk aizdomājamies par darba attiecību nākotni. Ko par to visu saka Irina?
Ģeopolitiskie notikumi Eiropā jeb Krievijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā ir ietekmējis dažādu nozaru turpmāko attīstību, un noteikti vieni no lielākajiem cietējiem šajā gadījumā ir tūrisma un viesmīlības sektori. Ar kādām sekām šajās nozarēs strādājošajiem tad īsti jārēķinās?
Ir brīži, kad neskaidrību un jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Šis noteikti ir viens no tiem. Pasaulē svarīgi notikumi daždien mainās pat pa stundām. Kas notiks tālāk? Cik maksās degviela, elektrība un pārtika? Kā labāk sagatavoties nākamajam rudenim? Šos un citus jautājumus uzdevām "SEB bankas" ekonomistam Dainim Gašpuitim.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā vairāku nozaru Latvijā strādājošie uzņēmumi ir izjutuši noteiktas grūtības. It īpaši tie, kuru darbība ir vistiešākajā mērā saistīta ar austrumu virzienu, – šajā jomā noteikti jāmin kravu autopārvadājumi. Pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko intervijā pauž, ka Krievijas un Baltkrievijas virziens šai nozarei esot teju neatņemams, bet strādāšana tikai rietumu virzienā var izrādīties ekonomiski nepaceļama.
Brīdī, kad Covid-19 izraisītā krīze Latvijā pārsniegusi jau divu gadu robežu un atsākas diskusijas par atgriešanos darbā klātienē, nereti rodas jautājums, kā to pareizi darīt un vai atteikšanās no mājsēdes nav pārsteidzīga. Lai skaidrotu iespējamos scenārijus šajā jomā, apkopojām uzņēmējdarbības pārstāvju, tiesību ekspertu, kā arī valsts pārvaldes viedokli un ieteikumus.
Par to, cik svarīgi ir, lai mēs būtu vairāk godprātīgi pret sabiedrību un pirmkārt, paši pret sevi, kā arī to, ka dažādas likumu normas mainīsies vienmēr un profesionāliem speciālistiem tās vienkārši jāzina, intervijā zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča.
Pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma Latvijā atkal arvien aktīvāk tiek runāts par nekustamā īpašuma tirgus iespējamo pārkaršanu, un tam ir savs iemesls – dažādu īpašumu cenas aug teju nepārtraukti. Tas rada jautājumus – cik ilgi šāda situācija vēl turpināsies, ar ko varam vai nevaram rēķināties un kādas ir iespējamās sekas? Aptaujātie eksperti, vadošo Latvijas nekustamo īpašumu kompāniju vadītāji un īpašnieki ir pārliecināti, ka šis tirgus Latvijā joprojām aug lēni, cenām vismaz šogad un nākamgad nav pamata nepalielināties, bet runām par iespējamo tirgus pārkaršanu vispār nav nekāda pamata.
Jau daudzus gadus Latvijā periodiski ir aktualizēts jautājums par energoneatkarību no kaimiņvalsts Krievijas. Šobrīd, kad Krievija īsteno militāru iebrukumu neatkarīgajā Ukrainā, šādas diskusijas sākušās ar jaunu sparu. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi šajā jomā, svarīgi ir saprast, ar ko jārēķinās, lai varētu laika gaitā atteikties no Krievijas energoresursiem, kādi soļi jāsper un cik tas maksā.
Zvērinātu advokātu biroju “CersJurkāns”, kā jau vēsta biroja nosaukums, kopā vada divas spēcīgas personības – Olavs Cers un Jānis Jurkāns. Starp viņiem pārsvarā valda vienprātība. To jūt arī intervijā. Lielāko daļu jautājumu Olavs atbild pirmais, jo tā esot jābūt – galu galā viņš ir divus gadus vecāks par Jāni.
Daudziem Latvijas uzņēmējiem ilgstoši ir bijušas ciešas biznesa saites ar Krieviju kā lielāko kaimiņvalsti. Šobrīd vairāk, kā jebkad ir aktualizējies jautājums par to, cik reāli vēl ir domāt par biznesu Krievijā, un vai nav pienācis laiks beigt cerēt uz attīstību šajā virzienā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju (Krievijas iebrukumu Ukrainā). Par to intervijā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Neskatoties uz globālo pandēmiju un saspīlēto ģeopolitisko situāciju, nekustamo īpašumu tirgus Latvijā turpina būt aktīvs. Kas ir piecas būtiskākās lietas, kam būtu jāpievērš uzmanība, iegādājoties nekustamo īpašumu?
Klimata pārmaiņu esamību neviens vairs nenoliedz, un to negatīvā ietekme tiek izjusta arvien spēcīgāk, tādēļ valstis aktīvi darbojas, lai šīs sekas mazinātu. Šobrīd notiek ne mazums aktivitāšu gan valstu, gan Eiropas Savienības, gan starptautiskā mērogā, arī Latvija turpina virzību uz jauna likuma pieņemšanu klimata politikas jomā.
Latvijas tautsaimniecība bez sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, kā arī pārslēgšanās no ieguldījumiem dažādos labsajūtas projektos uz praktiskām tautsaimniecībai nepieciešamām investīcijām – tas ir reāls scenārijs, ar ko mums jārēķinās. Par to plašāk stāsta Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts.
Brīžos, kad kādā reģionā notiek militārs konflikts, tam faktiski vienmēr ir noteikti blakusefekti, tostarp nelabvēlīgi tiek ietekmētas pārtikas cenas. Krievijas iebrukums Ukrainā nebūt nav vienīgais cēlonis speciālistu prognozētajam pārtikas cenu kāpumam.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
