Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Pieredze
Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisko institūciju lēsto. Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga.
Beidzamajā laikā vērojama tendence, ka vairāki Latvijas uzņēmumi veido paši savus interneta veikalus, kuros par izdevīgām cenām piedāvā iegādāties savu produkciju. Viens no šādiem stāstiem ir arī “Orkla Latvija”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons “iBiznesam” stāsta, cik vienkārši vai sarežģīti ir izveidot savu e-veikalu.
Medijos un sociālajos tīklos beidzamajā laikā izskan ziņas, ka šoruden gaidāms samērā pamatīgs maksātnespēju vilnis. Vai tiešām tā varētu būt? Un kā uzņēmumiem sevi pasargāt no iespējamām grūtībām, kā un vai izmantot tiesiskās aizsardzības procesu? To jautājām diviem zinošiem ekspertiem. Juridisko pusi žurnālam "iTiesības" zina skaidrot Edvīns Draba, ZAB “Sorainen” vecākais jurists, savukārt par finanšu jomu zinošs ir Roberts Stuģis, “Callidus Capital” partneris.
Globālā Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi Latvijas un visas pasaules ekonomiku. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 2. ceturksnī samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Negatīvu ietekmi tas atstājis arī uz vienu no svarīgākajiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem – transporta un loģistikas nozari, kas veido 8% no valsts IKP un nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta.
Nav nekas pārsteidzošs, ka laikā, kad lielākā daļa pasaules atrodas pašizolācijā, e-komercija piedzīvo strauju pārdošanas apjoma pieaugumu un jaunu klientu pieplūdumu. Klātienes iepirkšanās tūkstošiem gadu bijusi cilvēku ikdiena, taču Covid-19 pandēmija pamudinājusi ne tikai jaunus cilvēkus, bet arī seniorus iepirkties internetā.
Tas, vai pēdējo divu mēnešu politiskie notikumi Baltkrievijā ietekmēs Latvijas ekonomiku, protams, vispirms ir atkarīgs no politisko procesu iznākuma Baltkrievijā. Iznākumu es noteikti negribētu mēģināt prognozēt, bet tā ietekme uz Latvijas ekonomiku, visticamāk, nebūs būtiska. Lai arī Baltkrievija ar 9,4 milj. iedzīvotāju un vairāk nekā 60 mljrd. Amerikas Savienoto Valstu dolāru ekonomiku ir mums tuvs un liels tirgus, mūsu valsts ekonomiskā sadarbība ar Baltkrieviju ir pārsteidzoši maza.
Galvenais iemesls zemiem nodokļu ieņēmumiem ir nevis ēnu ekonomika, bet gan daudzie atvieglojumi. Kamēr nav tikts galā ar Covid-19, nekāda ekonomika nesildīsies, bet gadījumā, ja tagad noteiktu, ka jāsāk obligāti kārtot eksāmens fizikā, nācija nokristu ģībonī. Par šo un daudz ko citu intervijā uzņēmējs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs.
Par administratīvi teritoriālo reformu plašākas diskusijas dzirdamas jau labu laiku, katrai pusei ir savs viedoklis, ko tā aktīvi cenšas aizstāvēt, taču šoreiz palūkosimies, kā administratīvi teritoriālā reforma varētu ietekmēt mūsu valsts tautsaimniecību un ko par to domā uzņēmēji.
Latvijā ir tēmas, ko gadiem nav iespējams ietērpt likumos. Viena no tām ir interešu pārstāvība jeb lobijs. Par spīti tam, ka ieviest lobija regulējumu mudinājusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Padome, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un citas starptautiskas organizācijas, kā arī gadu desmitiem iekšēji lauzti šķēpi, Latvijai tā arī nav izdevies nonākt pie kāda saprotama, izmērāma rezultāta, kas plašajā laukumā liktu izvietot vismaz būtiskākās ceļa zīmes.
Ar Renāru Lūsi, Valsts darba inspekcijas direktoru, virtuālajā intervijā tiekamies dienu pirms viņa atvaļinājuma. Renārs ir apņēmies brīvajās nedēļās kopā ar savējiem apceļot Latviju un pārlieku nedomāt par darbu. Tas gan neesot vienkārši, jo ir grūti paiet garām, ja, piemēram, pamanīts, ka ceļa būvnieki riskē ar savu drošību un neievēro elementāras darba aizsardzības normas.
Latvijā ir daudz dažādu sabiedrisko organizāciju, kas pārstāv vienu vai otru nozari. Turklāt vēl ir tā dēvētās pārresoriskās nevalstiskās organizācijas, ar to galvenokārt saprotot Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kas apvieno ne tikai uzņēmumus, bet arī nozaru asociācijas.
Covid-19 izraisītā krīze atstājusi nospiedumu ikvienā nozarē un iedzīvotāju ikdienā, tomēr uzņēmumi vēl joprojām meklē darbiniekus. Lai arī gada pirmajos piecos mēnešos kopumā degvielas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir mazinājies par 5%, jūnija un jūlija rezultāti uzņēmumā “Virši” liecina, ka tirgus sācis atveseļoties.
Laikā, kad ikviens no mums ir spiests domāt intensīvāk, kustēties ātrāk un meklēt arvien jaunus veidus, kā strādāt un dzīvot, daudzi saskaras arī ar izdegšanu un stresu. Lai arī cik lieli būtu mūsu iekšējie resursi, kādā brīdī tie izsīkst. Ko darīt tālāk? Viens no veidiem, kur šādā brīdī meklēt atbalstu, ir konsultācija pie psihologa, tāpēc aicinu uz neklātienes konsultāciju intervijas formā žurnālam "iTiesības" pie Daces Rolavas – psiholoģes, kouča, hipnoterapeites un dažādu kursu pasniedzējas.
Mūsdienās digitālā vide attīstās ļoti strauji, turklāt esošā situācija pasaulē izaugsmi veicinājusi vēl straujāk. Tiek prognozēts, ka jau 2023. gadā 22% no visiem pirkumiem tiks veikti digitāli, liecina tirgus un izpētes kompānijas Statista dati. Tas ir liels lēciens, salīdzinājumā ar 14,1% attiecīgo rādītāju 2015.gadā.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem, globālās ekonomiskās krīzes laikā, kas smagi skāra arī Latviju, toreizējā valdība vienojās par mūsu valstī vēl nebijuša nodokļu režīma – mikrouzņēmumu nodokļa – ieviešanu. Šis režīms bija paredzēts kā atbalsta mehānisms mazajiem uzņēmējiem, lai tādējādi atbrīvotu viņus no lielā nodokļu sloga un atvieglotu to darbību. Kas ar to notiks tālāk?
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
