Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
67280693
info@iZurnali.lv
Pieredze
Gadu mija un arī jaunas desmitgades sākums ir labs brīdis atskatam uz ekonomikas garajām tendencēm. 2020. gadā kopējais cenu līmenis gandrīz nemainījās, bet kopš 2000. gada tas ir pieaudzis par 97,9% jeb gandrīz divkāršojies.
Kāds ir Latvijas uzņēmēju noskaņojums, sagaidot 2021. gadu un joprojām strādājot Covid-19 krīzes apstākļos? Kāpēc dažādu notikumu uztvere, vērtējot no biznesa puses, ir tikai nedaudz pozitīvāka nekā 2008. gadā jeb lielās dižķibeles priekšvakarā? Jautājam Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoram Arnim Kaktiņam.
Pērnā gada decembrī jauno auto tirgus saglabā stabilu kritumu. Vieglo automobiļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums bija 27%, salīdzinot ar 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums bija vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.
Kāds solās būt 2021.gads Latvijas ekonomikā, cik atraktīva mūsu valsts ir investoriem, un kā būtu pareizāk rīkoties ar atbalsta mehānismiem uzņēmējiem, par to intervijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
"Uz 2020. gadu Latvijas un pasaules ekonomikā lika lielas cerības, domājot, ka pasaules ekonomiskā izaugsme kļūs nedaudz straujāka kā iepriekšējā gadā. Tomēr līdz ar Covid-19 uzliesmojumu un arvien plašāku slimības izplatību visā pasaulē kļuva skaidrs, ka pasaules ekonomika 2020. gadā piedzīvos recesiju, kuras dziļums un smagums būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies vīrusa izplatību apturēt," finanšu ministrs Jānis Reirs vērtē 2020. gadu un izsaka savas prognozes par 2021.
Jau pirms sarunas ar Lieni Cakari, SIA “ERNST & YOUNG BALTIC” Juridiskās nodaļas vadītāju un asociēto partneri, man skaidrs, ka viņa ir cilvēks ar plašu redzējumu par apkārt notiekošo. Tas decembrī šķiet īpaši iederīgi – palūkoties uz pasauli plašāk, pārdomāt šā gada notikumus un mēģināt ieskatīties nākotnes prognozēs.
Īstenojot 2017. gada nodokļu reformu, nolēma būtiski samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus ziedotājiem, tādējādi radot organizāciju, kuru darbība tieši atkarīga no šāda veida finansiālās palīdzības, neapmierinātību. Pašlaik, kad varas gaiteņos atkal spriež par nepieciešamību mainīt valsts nodokļu politiku, aktuāls ir jautājums, kā šajā laikā mainījusies situācija ziedojumu jomā.
Katru gadu televīzijas sižetos vērojams, kā finanšu ministrs uz Saeimu nes brūnu portfeli, kurā ietilpināts Ministru kabineta apstiprinātais nākamā gada valsts budžeta projekts. Tā notika arī šogad. Bet pavisam drīz jau sāksim dzīvot jaunā budžeta ietvaros.
Ar sociālantropologu, cilvēku pētnieku Klāvu Sedlenieku sarunājamies kādā darbdienas pievakarē, kad darbi nolikti malā un ir brīdis parunāt par cilvēkiem un šābrīža pasaules kārtību, paskatīties uz procesiem apkārt no nedaudz cita skatpunkta. Uz to decembrī aicinām arī jūs – saskatīt ko jaunu, atrast laiku pārdomām, sajūtām un cilvēcībai.
3. ceturksnī Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada pieauga par 7,1% – vēl straujāk nekā sākotnējā novērtējumā. Tas ir visu laiku lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā, kas savukārt seko visu laiku krasākajam kritumam 2. ceturksnī.
Jauns gads nāks ar jaunu nodokļu reformu. Šoreiz tā visdrīzāk nebūs sistēmiski revolucionāra, kaut arī turpinās diskusijas par atsevišķām izmaiņām, kas noteiktas iedzīvotāju grupas skars ļoti būtiski, piemēram, autoratlīdzību maksātājus. Taču nodokļu jomā ir vērojamas divas nozīmīgas tendences, kas eksistē atrauti no jaunās reformas samērā tehniskās diskusijas.
Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās prognozēs, bet darba tirgus atgūšanās sākās ļoti ātri. Ar vīrusa ļaunajiem tīkojumiem pret Latvijas iedzīvotājiem tikām galā ļoti labi, savukārt valsts atbalsts palīdzēja uzņēmumiem saglabāt darbavietas.
Zvērināta revidente, SIA “Ievas Liepiņas birojs” vadītāja Ieva Liepiņa savā birojā apmeklētājus cienā ar tēju un kafiju no apgleznotām porcelāna krūzītēm ar apakštasītēm. Tas ir viņas protests pret vienreizējo krūzīšu lietošanas tendenci. Taču šī nav vienīgā lieta, pret ko Ievai Liepiņai gribētos šobrīd protestēt.
Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku. Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.
Jau gadiem ilgi Eiropā un arī pasaulē kopumā tiek spriests par nepieciešamību panākt, lai uz ielām būtu videi iespējami draudzīgāki automobiļi, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu. Auto ražotāji laika gaitā šajā jomā spēruši platus soļus uz priekšu, kā arī pamazām tiek radīta arvien apjomīgāka normatīvo aktu bāze, lai iedzīvinātu tā dēvēto zaļo principu, tomēr bez šķēršļiem neiztikt.
|
1
|
. . . |
|---|
Paroles atjaunošana
e-pasts nav pareizs!
