"Swedbank" analītiķi - Līva Zorgenfreija, Liis Elmiks un Karls Nilsons, veica pētījumu par elektroenerģijas cenu pieauguma cēloņiem un prognozē iespējamās sekas kā arī nākotnes alternatīvas, aplūkojot situāciju Eiropas Ziemeļvalstīs un Baltijā. Rakstā tiks aprakstīti veiktajā pētījumā galvenie iegūtie dati un secinājumi saistībā ar šī brīža inflāciju, to ietekmējošiem faktoriem, kā arī tas, kas tiek sagaidīts enerģijas ražošanas jomā.

Šī situācija ir ļoti laba, tāpēc, ka Latvijas tirgū jau sen vajadzēja papildus "spēlētāju", kas varētu esošajiem tīkliem likt uzlabot gan preču, gan apkalpošanas kvalitāti un izveidot sabiedrībai draudzīgākas cenas. Svarīgi, lai veidojas veselīga konkurence un tirgus kopumā izlīdzinās, ņemot vērā lielveikalu tīklus.

Artis Lapiņš jau teju gadu ir Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs. Interviju ar viņu izdodas sarunāt patīkami ātri, kas tikai papildina intervijā pausto, ka Arta kā vadītāja durvis (vai attālinātā darba laikā – telefons) vienmēr ir atvērtas darbiniekiem.

Septembrī gada inflācija sasniedza 4,8%. Aizvadīto divu gadu vidējā inflācija joprojām ir ļoti mērena jeb 2,25%. Arī šis rādītājs ir jāņem vērā, jo pērn rudenī bija deflācija, bet algu kāpums turpinājās. Pirms šobrīd notiekošā cenu lēciena Latvijā bija cenu stabilitātes periods, kas sākās jau pirms pandēmijas - 2019.gada pavasarī, un turpinājās līdz šī gada sākumam.

Pat, ja darbinieks paliks savā pašreizējā amatā, tiek lēsts, ka tuvākajos piecos gados mainīsies aptuveni 40% no pamata prasmēm, kas nepieciešamas konkrētā amata pienākumu veikšanai. Tātad ir pēdējais brīdis, kad valstij izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, lai novērstu masveida bezdarbu tuvākajos gados. Taču mēs varam vēl labāk. Ārvalstu investoru padomei Latvijā (FICIL) ir vīzija, kā, prasmīgi plānojot valsts cilvēkkapitāla stratēģiju, Latvija varētu kļūt par reģionālo līderi ar mūsdienīgu un profesionālu darbaspēku.

Tiem, kuri bija ieplānojuši šogad veikt būvniecības vai remontdarbus, nācies saskarties ar nepatīkamu pārsteigumu – būvnieki ir ļoti noslogoti, labus materiālus grūti dabūt, bet galvenais – izmaksas piedzīvojušas strauju kāpumu. Kas īsti notiek ar cenām būvniecībā?! Kāds ir iemels tam, ka nozares cenas kārtējo reizi piedzīvo tā dēvētos amerikāņu kalniņus, un kādas tam būs sekas nākotnē?

Pēdējās nedēļas, pieaugot pozitīvo Covid-19 gadījumu skaitam, aktualizējas jautājums par atgriešanos pie attālinātā darba un mācībām. Tajā pašā laikā ir daļa uzņēmumu, kuri arī vasaras periodā neatgriezās pie ierastā klātienes darba. Kāpēc dažiem rodas izdegšana, bet citiem nē?

Kā e-risinājumu paradumus Latvijā mainījusi Covid-19 pandēmija, cik apzinīgi uzņēmēji pievērš uzmanību kiberdrošībai un kādi mīnusi var būt interneta tirdzniecībai – par to intervijā VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens var justies pieņemts un novērtēts, ir brīnišķīgs modelis, uz kuru tiekties katram indivīdam un visiem kopā. Liela loma te var izrādīties darba devējiem: cilvēku viedokli nereti veido un ietekmē vide, kurā viņi pastāvīgi uzturas, un darbā mēs pavadām daudz laika. Mazumtirdzniecības nozarē pēdējā pusotra gada laikā esam piedzīvojuši virkni izaicinājumu, kas likuši izvērtēt, cik atbalstoša un iekļaujoša ir mūsu vide, un secināt, ka tikai katra uzņēmuma paša ziņā ir tas, cik viegli ir īstenot dažādības mērķus.

Daudzi ekonomisti pasaulē šobrīd strīdas par pandēmijas ietekmi un turpmāk izrietošajām problēmu prognozēm – vieni saka, ka ir novērojama mērena inflācija, bet citi uzsver, ka šogad ir vērojama vislielākā inflācija 13 gadu laikā. Kam ticēt? Atbilde ir pavisam vienkārša – dažādās preču un pakalpojumu sfērās situācija ir atšķirīga, problēmas – citādas. Likumsakarīgi, ka par šo tēmu daudz raksta gan ārvalstu, gan mūsu valsts vietējie mediji.

Kam Covid-19 krīzes laikā ticis visvairāk valsts naudas, vai visām nozarēm atbalsta saņemšanas nosacījumi bijuši vienādi, cik lielā vērtībā valsts pārvaldes darbā gada laikā tiek novērstas kļūdas, un cik caurspīdīga ir mūsu sporta saimniecība? Par to intervijā – Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi pievērst uzmanību pašvaldību saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Šāds solis sperts, ņemot vērā situāciju, kurā ilgstoši tikusi praktizēta pret valsts un Eiropas Savienības normu izpildi, vides aizsardzību un godīgu konkurenci vērsta tirgotāju sašķirotā iepakojuma realizācija. Atkāpjoties no likuma normām, nav problēmu, ja šie izlietotā iepakojuma radītāji veido un iesaistās ilgtspējīgā un visaptverošā apsaimniekošanas sistēmā un nerada papildu slogu videi. Taču zem “lupas” būtu jāliek tie tirgus dalībnieki, kuri sistēmu grauj un tajā iesaistās tikai pie sev izdevīgiem izlietotā iepakojuma tirgus cenu nosacījumiem.

Kā mainās cilvēku iepirkšanās tradīcijas, vai uzņēmēji arī turpmāk varēs būt elastīgi attiecībās ar darba ņēmējiem, un cik liela iespēja, ka daļa Latvijas patērētāju atkal varētu nokļūt pelēkās ekonomikas zonā? Par to intervijā stāsta Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Latvijas jaunuzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) "Catalyco" nupat guvis uzvaru starptautiskajā "Nordic Pitch Match" konkursā un turpina attīstību inovatīvā virzienā – cinka oksīda daudzuma samazināšanā riepu un gumijas ražošanā, izveidojot laboratoriju un plānojot atvērt ražotni Latvijā, informēja SIA "Catalyco" līdzdibinātājs Reinis Spunde.

Līdz 2022. gada 1. aprīlim ir paredzēts izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests aktīvi atņem sabiedriskā labuma organizāciju statusu dažāda veida biedrībām, tostarp arī biedrībām, kuras veicina bērnu un jauniešu sporta attīstību, informē zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".