Vasaras plaukumā domās mēdzam palaist grožus vaļīgāk, mazliet piebremzēt, doties atvaļinājumā, katrā ziņā dzīvot mierīgāk. Dārzkopības nozarē šis ir karstākais darba laiks, jo cilvēki vēlas būt tuvāk dabai, un viena no iespējām ir pabūt savā dārzā, pagalmā, iestādīt kādu skaistu ziedu vai koku. Tad jādodas uz dārzniecību. Turp dodos arī es, lai tiktos ar Antru Batraku – “Dārzs zem saules” saimnieci. Tā nu vasaras putnu apdziedātas, ierastu un eksotisku augu ieskautas, sēžam “Kabrioletā” un šķetinām jautājumu – vai viegli būt uzņēmējam dārzkopībā. Lai nerastos pārpratums, mēs nekur negrasāmies braukt, “Kabriolets” ir oranžērija saules pielietā dārzā, kur var doties mazliet citādākā ceļojumā.

Latvijā turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam, sarūk arī darba roku skaits. Viens no risinājumiem, uz kuru uzņēmumi jau raugās, ir senioru iesaiste darba tirgū. Taču vai tas ir reāls risinājums, un vai cienījamais vecums netiek uztverts kā trūkums novecojošo zināšanu dēļ? To jūnijā jautājām uzņēmējiem.

Grāmatvedības nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas – tehnoloģiju ienākšana un mākslīgā intelekta attīstība liek pārskatīt līdzšinējos darba modeļus un paša pakalpojuma būtību. Kādi jaunumi šajā jomā? Kā attīstās ārpakalpojuma sniegšana un kā tehnoloģijas maina grāmatveža ikdienu? Uz sarunu aicinājām Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku, grāmatvedības uzņēmuma “PRIMUM” vadītāju Raivo Pedi.

Lai arī cilvēciskais kontakts darba vidē ir nozīmīgs, tomēr rodas jautājums – vai sapulces vienmēr ir efektīvas? Nereti tās no mērķtiecīgas lēmumu pieņemšanas un ideju ģenerēšanas pārvēršas par birokrātisku rutīnu un kļūst par produktivitātes zuduma avotu. Kā to mainīt?

Kas gan var būt skaistāks par ziedu pušķi, kas tiek dāvāts no sirds? Ziedu pušķis, kas pieejams jebkurā diennakts laikā. Sarunā ar SIA “Floway” valdes locekli Kārli Ozoliņu runājam par inovatīvo produktu – ziedu automātiem –, un to, kā ar tiem ienākt tirgū.

Ikviens darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki strādātu pēc iespējas produktīvāk un rezultāti būtu maksimāli labākie. Veids, kā to izmērīt, katrai nozarei un uzņēmumam ir savs – kādam svarīgi, ko dara konkurenti, bet kādam citam nozīmīgākais rādītājs ir klientu apmierinātība.

Līdz ar mēģinājumu uzlabot un padarīt produktīvāku valdības darbu jeb to “restartēt”, publiskajā telpā atkal tiek runāts par birokrātijas mazināšanu. Marta beigās izveidota un darbu sākusi īpaša birokrātijas mazināšanas rīcības grupa, kurā līdzās valdības struktūru amatpersonām darbojas arī uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lai runātu par uzņēmēju priekšlikumiem birokrātijas, valsts pārvaldes izdevumu samazināšanai un pašvaldību lomas stiprināšanai uzņēmējdarbības attīstībā, uz interviju aicinājām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.

Izstrādāti pēdējā laikā apjomīgākie grozījumi Darba likumā, kas skars virkni jautājumu, kas būs saistoši virknei uzņēmumu un to darbiniekiem. Izmaiņas sagaidāmas gan virsstundu apmaksas, gan algu izmaksas kārtībā, bet viens no karstākajiem jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu. Ko par plānotajām izmaiņām saka uzņēmēji?

Elektroauto kļūst aizvien populārāki, tomēr remonta vietu, kurā salabot savu “Tesla” vai citu elektroauto, nav nemaz tik daudz. Viena no tādām ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ox Works”, ar kuras līdzīpašnieci Egiju Gailumu tikāmies uz sarunu par elektroauto, uzņēmējdarbību un izaicinājumiem.

Lai noskaidrotu, kādas ir Latvijas un Baltijas juridisko pakalpojumu tirgus tendences, uzņēmēju vajadzības, ekonomiskās aktivitātes atšķirības, regulējuma radītie izaicinājumi un arī mākslīgā intelekta loma advokātu darbā, uz sarunu aicinājām zvērinātu advokāti, advokātu biroja “COBALT” vadošo partneri Daci Silavu-Tomsoni, kura 2025.gadā kļuvusi par “COBALT” Baltijas padomes priekšsēdētāju.

2025.gada 11.janvārī stājās spēkā grozījumi Autortiesību likumā, kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei piešķir tiesības administratīvā procesa ietvaros ierobežot un bloķēt pirātiskās tīmekļvietnes. Šīs izmaiņas autortiesību īpašniekiem ļaus vienkāršāk un ātrāk vērsties pret neatļautu viņu darbu izmantošanu. Izmaiņas dod tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti tādi autortiesību vai blakustiesību objekti kā mūzika, filmas, datorprogrammas, e-grāmatas, spēles, fotogrāfijas un citi.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība un Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām. Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē ir daudzu valsts iestāžu un politiķu solījumu mapītēs. Un, lai arī šo jautājumu risināšanā progress notiek, uzņēmēju attīstību joprojām mēdz kavēt ārkārtīgi grūti izpildāmās vai pat neizpildāmās prasības no valsts puses, par kuru reālo pienesumu var tikai izteikt minējumus. Vaicājam uzņēmējiem – kur viņi izjūt lielāko administratīvo slogu un kas būtu jāmaina?

Pārtikas nozare ir un būs viena no svarīgākajām ne tikai valsts ekonomikā, bet arī iedzīvotāja ikdienas dzīvē. Latvijā pārtikas cenas ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, tāpēc šobrīd tiek plānoti vērienīgi likumu grozījumi. Kāpēc tā? Uz sarunu aicinājām Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāju Ināru Šuri, lai noskaidrotu, kā šobrīd klājas pārtikas nozares uzņēmumiem Latvijā un ar kādiem izaicinājumiem tie saskaras.

Šobrīd ūdensdzirnavās ir nesezona, tomēr sarunu ar Rundāles ūdensdzirnavu muzeja vadītāju Santu Švāģeri atliekam vairākkārt – darba pilnas rokas. Un tas ir saprotams ‒ lai gan apmeklētāji ziemā netiek uzņemti, jāvada liela “saimniecība” – muzejs, alus darītava, ūdens izklaides, jāplāno pasākumi un jāgatavojas jaunajai sezonai.