Kas uzvar darba tirgū – intelekts vai komunikācijas spējas?
2021-10-21
Arta Biruma, SIA "Domenikss" valdes locekle
Arvien plašāk attīstoties mākslīgajam intelektam, rodas dabiska vēlme saprast, kuri darbi arī nākotnē prasīs cilvēka iesaisti un kuras kompetences palīdzēs noturēties darba tirgū - augsts intelekta līmenis vai komunikācijas prasmes?
No personāla vadības perspektīvas komunikācijas prasmes raksturo spēja izteikt savas domas, sazināties gan mutvārdos, gan rakstveidā, sadarboties, reaģēt, uztvert cita pateikto, uzrakstīto vai neverbāli pausto, piemēram, caur mīmiku, balss toni vai ķermeņa kustībām. Tieši jaunieši labprāt izmanto iespēju sazināties rakstveidā, un mutvārdu saziņai ir tendence kļūt arvien retākai. Novērojams arī vizuālo saziņas līdzekļu izmantošanas pieaugums. Savukārt intelekts vairāk saistās ar to, kā un cik viegli cilvēks uztver, apstrādā un saprot apkārtesošo informāciju un attiecīgi pieņem lēmumus. Jo augstāks intelekta līmenis, jo raitāka virzība uz priekšu.
Kuras prasmes svarīgākas?
Grūti izmērīt, kura kompetence – komunikācijas prasme vai intelekts – ir svarīgāka. Šobrīd, pasaulē attīstoties dažādām sistēmām un platformām, kas atvieglo domāšanu, var novērot, ka cilvēcei kopumā intelektuālās spējas jāizmanto salīdzinoši mazāk. Ir daudzas profesijas, piemēram, kasieris, kur liela daļa pienākumu ir rutīnveida. Tas nozīmē, ka darbinieks ir iemācījies noteiktas darbības, lai dienu no dienas veiksmīgi veiktu līdzīgus darba uzdevumus. Vajadzība pēc augsta intelekta līmeņa tādā darbā ir zema. Vienlaikus ir daudz amatu, kur joprojām augsts intelekta līmenis ir zelta vērts un nepieciešami darbinieki, kas ir spējīgi apstrādāt mūsdienās arvien pieaugošo informācijas gūzmu.
Piemēram, viens no tādiem amatiem ir ārsti. Viņi ir pakļauti ārkārtīgi plašai informācijas plūsmai: ir jāseko līdzi jaunākajām ārstniecības metodēm, tehnoloģijām, farmācijas nozarei, uztura zinātnei un enerģētiskajām jomām, kas strauji attīstās un palīdz izprast cilvēka organismu kopumā, lai spētu ārstēt tādas slimības, ko agrāk nebija iespējams pat atklāt. Arvien vairāk parādās arī jauni amati, kas prasa strādāt ar liela apmēra datu analīzi, šiem cilvēkiem ļoti svarīga ir gan analītiskā, gan konceptuālā domāšana, jo jāspēj ne tikai analizēt, bet arī skatīties datus kopsakarībās. No iepriekš minētā varam spriest, ka dažādos amatos pieprasījums pēc intelektuālām spējām būs dažāds, tendence amatiem ir gan vienkāršoties, gan sarežģīties.
Mainoties uzņēmējdarbības videi, arvien nozīmīgāks kļūst kiberdrošības regulējums un prasības. Viena no jaunākajām prasībām – kiberdrošības pārvaldnieks uzņēmumā jāieceļ ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.oktobrim. Uz kuriem uzņēmumiem attiecas šī prasība? Vai jāalgo atsevišķs darbinieks?
Darbinieki
06:00, 8. Sep. 2025
Lai gan attālinātais darbs sniedz priekšrocības gan darbiniekiem, gan darba devējiem, praksē nereti rodas domstarpības par darba kārtību. Lai no tām izvairītos, darba līgumā ir jāvienojas par attālinātā darba nosacījumiem. Skaidrojam, kādi ir būtiskākie vienošanās nosacījumi, un kā darba devējam rīkoties attālinātā darba pārkāpumu gadījumā!
Darbinieki
06:00, 2. Sep. 2025
Pēdējos gados pasaulē vērojama strauja pāreja no pieejas “alga + prēmija” uz kopējā atalgojuma koncepciju. Arī Latvijā darbinieki aizvien biežāk izvēlas darba devēju pēc kopējās vērtības, ko saņem, – nevis tikai pēc mēnešalgas. Kādas ir atalgojuma tendences pasaulē, kādas ir reģionālās atšķirības un ko varam uzlabot Latvijā?
Darbinieki
06:00, 29. Aug. 2025
Pamatojot darba uzteikšanu ar svarīgu iemeslu, darbinieks darba attiecības var izbeigt nekavējoties un pieprasīt darba devēja kompensāciju. Kādus apstākļus var uzskatīt par svarīgiem iemesliem, un kā darba devējam rīkoties, ja viņš tiem nepiekrīt?
Darbinieki
06:00, 22. Aug. 2025
Mūsu vecāku un vecvecāku paaudzei viena darbavieta visam mūžam bija gan norma, gan arī vērtība. Arī mūsdienās netrūkst cilvēku, kuri līdz 50 gadu vecumam strādājuši tikai vienā vai divās darbavietās, īpaši reģionos ar ierobežotām darba iespējām. Izņēmums ir tādas nozares kā amatniecība un zemkopība, kur darbs ir dzīvesveids un bieži vien tiek nodots bērniem. Cik bieži mūsdienu profesionālis maina darbavietu, kā šī tendence ir attīstījusies un ko tas nozīmē uzņēmējiem šodien?
Darbinieki
06:00, 15. Aug. 2025
Pēdējā laikā daudz tiek diskutēts par to, vai cilvēki ir produktīvāki, strādājot attālināti vai birojā. Tiek apspriesta arī četru dienu darba nedēļa, saglabājot līdzšinējo atalgojumu. Nepilns darba laiks Latvijas kontekstā visbiežāk tiek saistīts ar jaunajām māmiņām, kurām tas ļauj apvienot darbu ar rūpēm par bērnu. Taču ar ko ir jārēķinās, šādu modeli ieviešot plašāk?
Darbinieki
06:00, 28. Jūl. 2025
Līdz ar darba paradumu maiņu, mūsu ikdienā ienācis jauns termins – “workation”, kas cēlies no angļu valodas “work” – darbs un “vacation” – atvaļinājums. Sarunvalodā ar to apzīmē darba pienākumu veikšanu attālināti no ārvalstīm, bieži vien apvienojot darbu ar atpūtu. Proti, tā ir iespēja darbiniekam strādāt no citas valsts, vienlaikus baudot vides maiņu. Vai šāda iespēja ir vienkārši īstenojama darba devējam un ar kādiem riskiem jārēķinās?
Darbinieki
06:00, 24. Jūl. 2025
Lasītājs jautā: Vai informācijas tehnoloģiju uzņēmums drīkst nodrošināt un apmaksāt aukli darbinieku bērniem, piemēram, vasaras sezonā vai citā periodā, kad tas nepieciešams? Plānots, ka aukle birojā strādās visu vasaru (trīs mēnešus). Kas šādā gadījumā jāņem vērā? Vai ir normatīvie akti, kas regulē šādu organizētu bērnu pieskatīšanu, ēdināšanu un citas būtiskas nianses?
Darbinieki
06:00, 15. Jūl. 2025
Atalgojuma sistēmas veidošana mūsdienu uzņēmējdarbībā ir viens no stūrakmeņiem, jo tā spēlē nozīmīgu lomu darbinieku motivācijā, iesaistē un gala rezultātos. Mainīgā atalgojuma daļa, ko dēvē arī par bonusiem, prēmijām un piemaksām, tiek piešķirta, balstoties uz individuālu vai komandas sniegumu, un ir būtisks instruments, lai sasaistītu darbinieka darbību ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Tomēr, lai šis instruments būtu efektīvs un godīgs, tas prasa rūpīgu plānošanu, pielāgošanu un regulāru izvērtēšanu.
Darbinieki
09:00, 1. Jūl. 2025
Mūsdienās nav retums, ka cilvēki apvieno vairākus darbus – dažkārt, lai gūtu papildu ienākumus, citkārt – lai attīstītu profesionālās prasmes vai vaļaspriekus. Taču – vai darba devējs drīkst noteikt ierobežojumus šādai papildu nodarbinātībai? Un kā saprast, kad blakus darbs ir pieļaujams, bet kad tas var radīt juridiskas sekas?
Darbinieki
06:00, 27. Jūn. 2025
Strādājot attālināti, nākas sastapties ar dažādām situācijām, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā, piezvana sadarbības partneris, ar kuru jāapspriež darba jautājumi vai jānosūta steidzama ziņa “Whatsapp”. Arī attālinātā sapulce var sākties tieši tajā laikā, kad vadītājs atrodas kādā sabiedriskā vietā – konferencē vai kafejnīcā. Kā šādas situācijas izskatās no datu aizsardzības un konfidencialitātes puses? Kā rīkoties, lai, strādājot attālināti, nejauši nenodotu konfidenciālu informāciju citiem?
Darbinieki
09:00, 5. Jūn. 2025
Amata algas noteikšana ir būtisks instruments, kas palīdz nodrošināt taisnīgumu un konkurētspēju gan mazā, gan lielā uzņēmumā. Pareizi noteikts atalgojums veicina darbinieku motivāciju, uzlabo darba vidi un stiprina uzņēmuma reputāciju. Latvijas darba tirgū, kur nozares atšķiras pēc darba organizācijas un efektivitātes, atalgojuma modelim jābūt skaidram, caurspīdīgam un elastīgam, lai tas varētu pielāgoties strauji mainīgajām tirgus prasībām.
Darbinieki
06:00, 2. Jūn. 2025
Personālvadība ir svarīga un arī sarežģīta funkcija. Ne velti lielākos uzņēmumos ir personālvadības nodaļas, un dažkārt arī par šo jomu atbildīgais valdes loceklis. Nelielos uzņēmumos ar šo jomu parasti nodarbojas pats vadītājs vai kāds no viņa darbiniekiem. Kļūdas personālvadībā bieži sākas jau atlases posmā, un nereti tiek uzkāpts uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Kādas ir raksturīgākās kļūdas, kas tiek pieļautas personālvadībā?
Klausies
Darbinieki
06:00, 30. Mai. 2025
Emocionālā komforta jēdziens darba vidē kļūst arvien nozīmīgāks, par ko liecina vairāki pētījumi gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Tie norāda uz emocionālā komforta būtisko lomu darbinieku motivācijas un darba efektivitātes paaugstināšanā. Kas ir emocionālais komforts un kā tas saistīts ar produktivitāti?
Darbinieki
06:00, 23. Mai. 2025
Lasītājs jautā: Mūsdienās tehnoloģiju attīstība notiek ļoti strauji un apgūt jaunas programmas, rīkus un darba metodes ir katra darbinieka nepieciešamība, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Vai drīkst atlaist darbinieku, ja viņš atsakās vai nespēj apgūt jaunu programmu vai rīku? Vai šāda situācija netiks uzskatīta, piemēram, par vecuma diskrimināciju, ja darbinieks to nevar apgūt vecuma dēļ?
Darbinieki
09:00, 22. Mai. 2025