Špikeris mērķu noteikšanai un mērījumu sistēmas izveidei
2023-12-04
Māris Millers, SIA "MM STUDIJA", valdes priekšsēdētājs
Klausies
Gada nogale daudzos uzņēmumos ir laiks, kad tiek nosprausti mērķi nākamajam gadam. Pieejas un tradīcijas katrā organizācijā var būt atšķirīgas – vieni šo procesu sauc par stratēģijas pārskatu, daži – par biznesa plānošanu, citi – par budžeta veidošanu. Kam pievērst uzmanību, nosakot mērķus un veidojot uzņēmuma mērījumu sistēmu nākamajam periodam? Arī tad, ja uzņēmumā jau ir sava labi atstrādāta sistēma, šis špikeris varētu atgādināt par kādu svarīgu niansi vai neparastu aspektu.
Uzņēmumi patiešām ir dažādi. Lielākos uzņēmumos stratēģijas pārskats, biznesa plānošana un budžeta sastādīšana sākas jau vasarā vai agrā rudenī, un šī pieeja gadu no gada tiek pilnveidota. Starptautisku uzņēmumu filiāles parasti vadās pēc savu mātes uzņēmumu korporatīvajām vadlīnijām. Mazākos privātajos uzņēmumos plānošanas procesus nosaka īpašnieki vai vadītāji pēc saviem ieskatiem.
Mērķu noteikšanu ietekmē arī uzņēmuma pašreizējā situācija un gaidāmie izaicinājumi tirgū, iekšējo procesu sakārtotība un informācijas pieejamība, kā arī vadības un darbinieku prasmes. Ne velti par mērķu noteikšanu un mērīšanu tiek izdotas grāmatas un rīkoti semināri.
Mērķu noteikšana
Mērķu noteikšana ir viens no svarīgākajiem posmiem uzņēmuma stratēģijas izveidē. Šo posmu nosacīti varētu dalīt trīs daļās:
Mērķu noteikšanas gaitā vispirms vajadzētu vienoties, ko uzņēmums un vadības grupa pašreizējā situācijā vēlas sasniegt vai vismaz kurā virzienā doties. Vai uzņēmums vēlas strauju izaugsmi vai tomēr piesardzīgu attīstību? Varbūt atbilstošāk būtu nosargāt pašreizējo situāciju vai pat optimizēt savu darbību un fokusēties uz kādu specifisku nišu? Situācijas uzņēmumos, vadības ambīcijas, īpašnieku uzstādījumi var būt dažādi, tāpēc arī šādas izvēles nevar būt pareizas vai nepareizas, bet tās ir jāparāda un jāpaskaidro. Apgrozījuma, tirgus daļas vai peļņas rādītāji vien nenosaka, kāds ir uzņēmuma attīstības virziens vai kādas ir prioritātes.
Mainoties uzņēmējdarbības videi, arvien nozīmīgāks kļūst kiberdrošības regulējums un prasības. Viena no jaunākajām prasībām – kiberdrošības pārvaldnieks uzņēmumā jāieceļ ne vēlāk kā līdz 2025.gada 1.oktobrim. Uz kuriem uzņēmumiem attiecas šī prasība? Vai jāalgo atsevišķs darbinieks?
Darbinieki
06:00, 8. Sep. 2025
Lai gan attālinātais darbs sniedz priekšrocības gan darbiniekiem, gan darba devējiem, praksē nereti rodas domstarpības par darba kārtību. Lai no tām izvairītos, darba līgumā ir jāvienojas par attālinātā darba nosacījumiem. Skaidrojam, kādi ir būtiskākie vienošanās nosacījumi, un kā darba devējam rīkoties attālinātā darba pārkāpumu gadījumā!
Darbinieki
06:00, 2. Sep. 2025
Pēdējos gados pasaulē vērojama strauja pāreja no pieejas “alga + prēmija” uz kopējā atalgojuma koncepciju. Arī Latvijā darbinieki aizvien biežāk izvēlas darba devēju pēc kopējās vērtības, ko saņem, – nevis tikai pēc mēnešalgas. Kādas ir atalgojuma tendences pasaulē, kādas ir reģionālās atšķirības un ko varam uzlabot Latvijā?
Darbinieki
06:00, 29. Aug. 2025
Pamatojot darba uzteikšanu ar svarīgu iemeslu, darbinieks darba attiecības var izbeigt nekavējoties un pieprasīt darba devēja kompensāciju. Kādus apstākļus var uzskatīt par svarīgiem iemesliem, un kā darba devējam rīkoties, ja viņš tiem nepiekrīt?
Darbinieki
06:00, 22. Aug. 2025
Mūsu vecāku un vecvecāku paaudzei viena darbavieta visam mūžam bija gan norma, gan arī vērtība. Arī mūsdienās netrūkst cilvēku, kuri līdz 50 gadu vecumam strādājuši tikai vienā vai divās darbavietās, īpaši reģionos ar ierobežotām darba iespējām. Izņēmums ir tādas nozares kā amatniecība un zemkopība, kur darbs ir dzīvesveids un bieži vien tiek nodots bērniem. Cik bieži mūsdienu profesionālis maina darbavietu, kā šī tendence ir attīstījusies un ko tas nozīmē uzņēmējiem šodien?
Darbinieki
06:00, 15. Aug. 2025
Pēdējā laikā daudz tiek diskutēts par to, vai cilvēki ir produktīvāki, strādājot attālināti vai birojā. Tiek apspriesta arī četru dienu darba nedēļa, saglabājot līdzšinējo atalgojumu. Nepilns darba laiks Latvijas kontekstā visbiežāk tiek saistīts ar jaunajām māmiņām, kurām tas ļauj apvienot darbu ar rūpēm par bērnu. Taču ar ko ir jārēķinās, šādu modeli ieviešot plašāk?
Darbinieki
06:00, 28. Jūl. 2025
Līdz ar darba paradumu maiņu, mūsu ikdienā ienācis jauns termins – “workation”, kas cēlies no angļu valodas “work” – darbs un “vacation” – atvaļinājums. Sarunvalodā ar to apzīmē darba pienākumu veikšanu attālināti no ārvalstīm, bieži vien apvienojot darbu ar atpūtu. Proti, tā ir iespēja darbiniekam strādāt no citas valsts, vienlaikus baudot vides maiņu. Vai šāda iespēja ir vienkārši īstenojama darba devējam un ar kādiem riskiem jārēķinās?
Darbinieki
06:00, 24. Jūl. 2025
Lasītājs jautā: Vai informācijas tehnoloģiju uzņēmums drīkst nodrošināt un apmaksāt aukli darbinieku bērniem, piemēram, vasaras sezonā vai citā periodā, kad tas nepieciešams? Plānots, ka aukle birojā strādās visu vasaru (trīs mēnešus). Kas šādā gadījumā jāņem vērā? Vai ir normatīvie akti, kas regulē šādu organizētu bērnu pieskatīšanu, ēdināšanu un citas būtiskas nianses?
Darbinieki
06:00, 15. Jūl. 2025
Atalgojuma sistēmas veidošana mūsdienu uzņēmējdarbībā ir viens no stūrakmeņiem, jo tā spēlē nozīmīgu lomu darbinieku motivācijā, iesaistē un gala rezultātos. Mainīgā atalgojuma daļa, ko dēvē arī par bonusiem, prēmijām un piemaksām, tiek piešķirta, balstoties uz individuālu vai komandas sniegumu, un ir būtisks instruments, lai sasaistītu darbinieka darbību ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Tomēr, lai šis instruments būtu efektīvs un godīgs, tas prasa rūpīgu plānošanu, pielāgošanu un regulāru izvērtēšanu.
Darbinieki
09:00, 1. Jūl. 2025
Mūsdienās nav retums, ka cilvēki apvieno vairākus darbus – dažkārt, lai gūtu papildu ienākumus, citkārt – lai attīstītu profesionālās prasmes vai vaļaspriekus. Taču – vai darba devējs drīkst noteikt ierobežojumus šādai papildu nodarbinātībai? Un kā saprast, kad blakus darbs ir pieļaujams, bet kad tas var radīt juridiskas sekas?
Darbinieki
06:00, 27. Jūn. 2025
Strādājot attālināti, nākas sastapties ar dažādām situācijām, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā, piezvana sadarbības partneris, ar kuru jāapspriež darba jautājumi vai jānosūta steidzama ziņa “Whatsapp”. Arī attālinātā sapulce var sākties tieši tajā laikā, kad vadītājs atrodas kādā sabiedriskā vietā – konferencē vai kafejnīcā. Kā šādas situācijas izskatās no datu aizsardzības un konfidencialitātes puses? Kā rīkoties, lai, strādājot attālināti, nejauši nenodotu konfidenciālu informāciju citiem?
Darbinieki
09:00, 5. Jūn. 2025
Amata algas noteikšana ir būtisks instruments, kas palīdz nodrošināt taisnīgumu un konkurētspēju gan mazā, gan lielā uzņēmumā. Pareizi noteikts atalgojums veicina darbinieku motivāciju, uzlabo darba vidi un stiprina uzņēmuma reputāciju. Latvijas darba tirgū, kur nozares atšķiras pēc darba organizācijas un efektivitātes, atalgojuma modelim jābūt skaidram, caurspīdīgam un elastīgam, lai tas varētu pielāgoties strauji mainīgajām tirgus prasībām.
Darbinieki
06:00, 2. Jūn. 2025
Personālvadība ir svarīga un arī sarežģīta funkcija. Ne velti lielākos uzņēmumos ir personālvadības nodaļas, un dažkārt arī par šo jomu atbildīgais valdes loceklis. Nelielos uzņēmumos ar šo jomu parasti nodarbojas pats vadītājs vai kāds no viņa darbiniekiem. Kļūdas personālvadībā bieži sākas jau atlases posmā, un nereti tiek uzkāpts uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Kādas ir raksturīgākās kļūdas, kas tiek pieļautas personālvadībā?
Klausies
Darbinieki
06:00, 30. Mai. 2025
Emocionālā komforta jēdziens darba vidē kļūst arvien nozīmīgāks, par ko liecina vairāki pētījumi gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Tie norāda uz emocionālā komforta būtisko lomu darbinieku motivācijas un darba efektivitātes paaugstināšanā. Kas ir emocionālais komforts un kā tas saistīts ar produktivitāti?
Darbinieki
06:00, 23. Mai. 2025
Lasītājs jautā: Mūsdienās tehnoloģiju attīstība notiek ļoti strauji un apgūt jaunas programmas, rīkus un darba metodes ir katra darbinieka nepieciešamība, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Vai drīkst atlaist darbinieku, ja viņš atsakās vai nespēj apgūt jaunu programmu vai rīku? Vai šāda situācija netiks uzskatīta, piemēram, par vecuma diskrimināciju, ja darbinieks to nevar apgūt vecuma dēļ?
Darbinieki
09:00, 22. Mai. 2025