Ārzemnieka iespējas dibināt uzņēmumu Latvijā
2022-11-01
Līga Mačuka, SIA "Zvērinātu advokātu birojs LM LAW OFFICE", zvērināta advokāte
Mūsdienās valstu robežas atvērtas ne tikai ceļotājiem, bet arī uzņēmējiem – nav brīnums, ka ārvalstu pilsoņi nereti vēlas ne tikai kļūt par Latvijas uzņēmēju partneriem, bet arī dibināt šeit savas organizācijas. Tādēļ aplūkosim, kas jāņem vērā un kādas darbības jāpaveic, lai ārzemnieks dibinātu uzņēmumu Latvijā.
Komerclikuma (KL) 136.panta 1.daļā noteikts, ka kapitālsabiedrības dalībnieks (īpašnieks) ir persona, kas ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. KL nav paredzēti nekādi ierobežojumi personām, kas var būt kapitālsabiedrības dalībnieki, līdz ar to kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs) var būt arī ārvalstnieks – gan fiziska, gan juridiska persona. Turklāt dalībniekam (akcionāram) vienlaikus nav obligāti jābūt arī konkrētās sabiedrības valdes loceklim. Fiziska un juridiska persona var būt dalībnieks arī vairākās kapitālsabiedrībās.
Atbilstoša sabiedrības veida izvēle
Visbiežāk ārvalstnieki izvēlas dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. SIA ir slēgta sabiedrība, un tās daļas nav publiskā apgrozībā. Tā ir juridiska persona, kuras minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro un kuras dibinātāji var būt fiziskas un juridiskas personas. Pamatkapitālu var apmaksāt ar naudas vai mantisko ieguldījumu.
Finanšu instrumentu tirgus Latvijā joprojām ir salīdzinoši mazs un arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam kļūst aktuāls jautājums – kā piedalīties tirgū, nepārkāpjot spēles noteikumus? 2025.gada 18.martā Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā divas personas apsūdzētas par nelikumīgām manipulācijām biržā “Nasdaq Riga”. Apskatām, kas jāņem vērā, lai darbība netiktu klasificēta kā manipulācija!
Juridiski padomi
10:00, 30. Jūl. 2025
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Juridiski padomi
06:00, 25. Jūl. 2025
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiski padomi
06:00, 22. Jūl. 2025
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs 2025.gadā publicējis atjauninātu ziņojumu “Recent European Case-Law on the Infringement and Enforcement of Intellectual Property Rights”, kurā apkopoti vairāk nekā 250 spriedumu kopsavilkumi no ES dalībvalstu nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem 2018.–2025,gadā. Izskatām būtiskākās atziņas!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2025
Slēdzot darījumus, gribas cerēt uz vislabāko scenāriju, ka darījums būs veiksmīgs, abas puses – apmierinātas un sadarbība – ilgstoša. Taču realitātē ne vienmēr izdodas pieturēties pie šāda scenārija, jo, kā rāda tiesu/šķīrējtiesu prakse, darījuma partneri mēdz būt dažādi, un saistību izpilde ne vienmēr garantēta. Kā sevi pasargāt, slēdzot darījumus?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2025
Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?
Juridiski padomi
06:00, 8. Jūl. 2025
Ja aviobiļeti iegādājas uzņēmums, tiek uzskatīts, ka līgums par lidojumu ir noslēgts starp aviokompāniju un konkrēto pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (vai iekāpšanas kartē). Tāpēc kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību par, piemēram, atceltu, aizkavētu vai novirzītu reisu var pieprasīt tikai šis pasažieris. Kādas ir uzņēmuma un pasažiera tiesības? Ko ņemt vērā, izvēloties aviokompāniju?
Juridiski padomi
06:00, 1. Jūl. 2025
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025
Nereti ēku īpašnieki, pielāgojot telpas savām vajadzībām, nepietiekami izvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iekšējo starpsienu pārvietošana, telpu lietošanas veida maiņa vai nesošo sienu pārbūve bez atbilstošas dokumentācijas saskaņošanas ir tikai daži no gadījumiem, kas var tikt kvalificēti kā patvaļīga būvniecība. Šādas darbības var radīt ne tikai juridiskas sekas, bet arī būtiski apdraudēt drošību. Kā pārliecināties, ka, veicot pārbūvi, netiek pārkāptas tiesību normas?
Juridiski padomi
06:00, 5. Jūn. 2025
Galvojums ir viens no saistību nodrošināšanas līdzekļiem civiltiesiskajās attiecībās, īpaši finanšu un komercdarbības jomā. Tas kalpo kā papildu garantija kreditoram, nodrošinot, ka saistības tiks izpildītas arī gadījumā, ja to nespēj izdarīt galvenais parādnieks. Lai gan galvojums ir šķietami vienkāršs instruments, tā piemērošanai un noformēšanai ir būtiskas juridiskas nianses, kas jāņem vērā ikvienam, kurš uzņemas vai plāno uzņemties šādu atbildību. Kas jāievēro, slēdzot galvojuma līgumu?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūn. 2025
Lai apstiprinātu gada pārskatu, nepieciešams sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci. Viens no dalībniekiem ir mainījis faktisko adresi, kurā viņš ir sasniedzams, taču dalībnieku reģistrā joprojām norādīta iepriekšējā adrese. Komerclikuma (KL) 214.panta 1.daļā noteikts, ka uzaicinājumu nosūta uz adresi, kas norādīta dalībnieku reģistrā. Vai jāveic labojums dalībnieku reģistrā, lai uzaicinājumu varētu nosūtīt uz aktuālo adresi un dalībnieks tiešām saņemtu uzaicinājumu ierasties uz sapulci?
Juridiski padomi
09:00, 29. Apr. 2025