Ārzemnieka iespējas dibināt uzņēmumu Latvijā
2022-11-01
Līga Mačuka, SIA "Zvērinātu advokātu birojs LM LAW OFFICE", zvērināta advokāte
Mūsdienās valstu robežas atvērtas ne tikai ceļotājiem, bet arī uzņēmējiem – nav brīnums, ka ārvalstu pilsoņi nereti vēlas ne tikai kļūt par Latvijas uzņēmēju partneriem, bet arī dibināt šeit savas organizācijas. Tādēļ aplūkosim, kas jāņem vērā un kādas darbības jāpaveic, lai ārzemnieks dibinātu uzņēmumu Latvijā.
Komerclikuma (KL) 136.panta 1.daļā noteikts, ka kapitālsabiedrības dalībnieks (īpašnieks) ir persona, kas ierakstīta dalībnieku (akcionāru) reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. KL nav paredzēti nekādi ierobežojumi personām, kas var būt kapitālsabiedrības dalībnieki, līdz ar to kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs) var būt arī ārvalstnieks – gan fiziska, gan juridiska persona. Turklāt dalībniekam (akcionāram) vienlaikus nav obligāti jābūt arī konkrētās sabiedrības valdes loceklim. Fiziska un juridiska persona var būt dalībnieks arī vairākās kapitālsabiedrībās.
Atbilstoša sabiedrības veida izvēle
Visbiežāk ārvalstnieki izvēlas dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. SIA ir slēgta sabiedrība, un tās daļas nav publiskā apgrozībā. Tā ir juridiska persona, kuras minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro un kuras dibinātāji var būt fiziskas un juridiskas personas. Pamatkapitālu var apmaksāt ar naudas vai mantisko ieguldījumu.
Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?
Juridiski padomi
06:00, 4. Dec. 2024
2024.gada 26.martā Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā direktīva 2024/825, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza direktīvu 2005/29/EK un 2011/83/ES, jeb Zaļās pārkārtošanās akts. Kas mainīsies uzņēmējiem un patērētājiem?
Juridiski padomi
06:00, 28. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?
Juridiski padomi
09:00, 27. Nov. 2024
Šobrīd ir izstrādāti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuros paredzēta dzērienu reklāmas kanālu ierobežošana, kas būtiski ietekmēs reklāmas stratēģijas Latvijā un mārketinga jomu kopumā. Kādas izmaiņas gaidāmas un kas būs jāņem vērā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par autordarba radīšanu uzņēmuma vajadzībām, tomēr pēc kāda laika atklājas, ka radīto autordarbu izmanto kāds cits cilvēks, norādot to kā savu. Autortiesību likums paredz, ka par darba autoru tiek uzskatīta persona, kuras vārds/uzvārds vai pseidonīms ir norādīts pie darba, ja vien nav pierādīts pretējais. Kā pierādīt, ka persona, kura uzdodas par darba autoru, nav šī darba autors?
Juridiski padomi
09:00, 12. Nov. 2024
Veidojot zīmolu, uzņēmējs tajā parasti iegulda radošumu, piešķir tam pievienoto vērtību un reģistrē preču zīmi, lai nostiprinātu zīmola identitāti un aizsargātu to. Bet ko darīt, ja tirgū parādās līdzīgs zīmols? Vai uzņēmumam aktīvi jāreaģē uz šādu situāciju?
Juridiski padomi
06:00, 7. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir plānots, ka katru mēnesi kontā saņems naudu par iepriekš veiktu sadarbību (procentuāli no pārdotajām grāmatām). Reizēm šī persona vēlas veidot arī personalizētus pasūtījumus klientiem. Vai pašnodarbināta persona, kas vienlaicīgi ir arī darba ņēmējs, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem bērna kopšanas pabalstu, drīkst gūt arī ienākumus no saimnieciskās darbības? Kādu summu drīkst saņemt kontā?
Juridiski padomi
09:00, 30. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Kā zināt, kuros gadījumos ir jāreģistrē sociālo tīklu “Facebook” un “Instagram” lapa kā struktūrvienība? Vai tas pats attiecas arī uz kontu “TikTok” platformā? Kādos gadījumos tā būs struktūrvienība un kādos – ne? Piemēram, ja uzņēmums vietnē parāda savu preci, norāda cenu un iespēju pasūtīt, rakstot personīgu ziņu, vai tā būs struktūrvienība, kas jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
09:00, 29. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Komerclikuma (KL) 144.panta 1.daļas 4.1punktā ir teikts – ja sabiedrībai ir dažādas daļu kategorijas, – statūtos norāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas, kā arī katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Kas ietilpst “tiesībās, kas izriet no katras daļas kategorijas”?
Juridiski padomi
06:00, 17. Okt. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums, kurš nodarbojas ar pārtikas produktu, dzērienu un tabakas nespecializēto vairumtirdzniecību, ir izveidojis interneta vietni, kurā var pieslēgties tikai reģistrēti lietotāji (sabiedrības ar ierobežotu atbildību), kuri ir noslēguši līgumu ar uzņēmumu. Šajā vietnē sabiedrība var veikt pasūtījumus un tos apmaksāt. Vai šāda interneta vietne ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā struktūrvienība ? Vai vairumtirgotājs var pārdot tabaku un alkoholu šādā kārtībā?
Juridiski padomi
06:00, 10. Okt. 2024
Situācijas, kad zeme un ēka kā atsevišķi īpašumi pieder dažādiem īpašniekiem, rada daudz praktisku un juridisku diskusiju jau vairāk nekā 30 gadus. 2024.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, ar kuriem kārtējo reizi ir mēģināts rast ieilgušās problēmas risinājumu. Vai tas ir izdevies?
Juridiski padomi
06:00, 3. Okt. 2024
Gadījumi, kad pašnodarbinātajam rodas nepieciešamība pēc bezdarbnieka pabalsta, var būt dažādi. Var gadīties, ka saimnieciskajā darbībā, it īpaši tās sākumā, pašnodarbinātais negūst regulārus ienākumus vai arī to vispār nav, radot pārdomas par pieteikšanos bezdarbnieka pabalstam. Iespējams, kāds pašnodarbinātais ir nesen pārtraucis darba attiecības, pieteicies bezdarbnieka pabalsta saņemšanai un vēlas paralēli uzsākt saimniecisko darbību. Vai pašnodarbinātais var šo pabalstu saņemt? Skaidrojam!
Reklāmraksts
Juridiski padomi
11:33, 26. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums radījis digitālo produktu ar savu unikālo dizainu. Kā rīkoties, ja kāds cits uzņēmums šo dizainu izmanto saviem produktiem, to atdarinot un izdodot fiziskas grāmatas veidā? Kādas ir uzņēmuma tiesības šādā gadījumā?
Juridiski padomi
09:00, 25. Sep. 2024
Ja uzņēmuma labprātīgas pārejas rezultātā jaunie īpašnieki iegūst daļas, valdes pienākums ir sagatavot izmaiņas dalībnieku reģistrā un iesniegt tās Uzņēmumu reģistrā. Bet kā rīkoties, ja valde šo pienākumu neveic? Vai pats dalībnieks var reģistrēt izmaiņas? Un kādas ir Uzņēmumu reģistra tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 24. Sep. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbināta persona saimnieciskās darbības vajadzībām ir paņēmusi uz nomaksu telefonu pie mobilo sakaru operatora. Ikmēneša rēķins par telefonu tiek izrakstīts uz vīra vārda. Vai šajā gadījumā pašnodarbinātā persona drīkst šos izdevumus norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus?
Juridiski padomi
09:00, 17. Sep. 2024
