Ja sadarbības partnerim uzsākts tiesiskās aizsardzības process
2020-02-27
Edvarts Pauls Indars, SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal", jurists
Katra uzņēmēja interesēs ir stabila un efektīva sadarbības partneru darbība, kas veido paļāvību arī uz turpmāku kopēja labuma gūšanu nākotnē. Tas ir īpaši svarīgi, ja sadarbības partneri ir vitāli nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai ilgtermiņā, piemēram, rūpniecības un būvniecības nozarē, kad vairāki komersanti ilgtermiņā saistīti kopīgā projektā.
Makroekonomiskā situācija, konkurentu darbība vai vadības lēmumu negatīvās sekas var radīt sadarbības partneru finansiālās grūtības, kas rezultējas ar viņu nespēju pildīt savas saistības un var kavēt vai pat pilnībā apstādināt citu no tiem atkarīgo saimnieciskās darbības veicēju darbību. Ja konstatējamas finansiālas grūtības, bet uzņēmums vēl ir glābjams, sadarbības partneri var izmantot Maksātnespējas likumā (MNL) paredzēto tiesiskās aizsardzības procesu. Lai aizsargātu savas intereses un novērstu riskus, kas saistīti ar sadarbības partnera tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmējiem, kuri nekvalificējas kā sadarbības partnera kreditori, pieejami vairāki tiesību avotos nostiprināti rīki, kas analizēti šajā rakstā.
Īsumā par tiesiskās aizsardzības procesu
Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot finansiālās grūtībās nokļuvuša parādnieka spēju nokārtot saistības pret kreditoriem. Tiesiskās aizsardzības procesu uzsāk pēc parādnieka vai kreditoru pieteikuma un tiesas apstiprinājuma. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā parādniekam jāsagatavo un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas ietver parādnieka stratēģijas izklāstu saistību nokārtošanai un maksātspējas atjaunošanai.
Līdz ar straujo normatīvo aktu attīstību ilgtspējas jomā, pieaug arī valdes pienākumu apjoms un atbildība, jo valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam tās ieviešana jānodrošina arī kapitālsabiedrībā. Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi pārskatīt valdes lomu, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības ilgtermiņa vērtību pieaugumu.
Juridiski padomi
06:00, 24. Jūl. 2024
Lai novērstu taksometru pakalpojumu sniedzēju nodokļu maksājumu apiešanu un precizētu administratīvo atbildību par likuma prasību neievērošanu, pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā. Kādas ir jaunās prasības, kas jāievēro, lai varētu veikt taksometru pakalpojumus?
Juridiski padomi
06:00, 18. Jūl. 2024
Uzņēmumi atpazīstamības un peļņas palielināšanai izmanto dažādas metodes, tostarp loterijas un konkursus, kas notiek ne tikai televīzijā un radio, bet arī sociālajos tīklos. Kas jāņem vērā uzņēmējam, ja tas vēlas organizēt loteriju? Kāda ir atšķirība starp loteriju un konkursu? Skaidrojam!
Juridiski padomi
09:00, 16. Jūl. 2024
Veicot būvdarbus vai teritorijas labiekārtošanas darbus, gadās atrast kādu senu priekšmetu – monētas, rotaslietas, sadzīves priekšmetus. Jāzina, kā pareizi rīkoties, veicot šādu atradumu, jo par nelikumīgām darbībām ar senlietām draud kriminālatbildība, bet likuma nezināšana, kā zināms, neatbrīvo no atbildības!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību visu sezonu (6 mēnešus) tirgo augļus un dārzeņus tirgū, par vietu tirgū samaksājot nodevu pašvaldībai. Vai šādā gadījumā jāreģistrē struktūrvienība, ja tirdzniecība notiek katru dienu konkrētā vietā? Vai tomēr tā skaitās izbraukuma tirdzniecība?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Daudzdzīvokļu mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Daļa dzīvokļu īpašnieku vēlas veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem, bet citi – netiešos. Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var atsevišķiem dzīvokļiem piemērot tiešos, bet citiem netiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem? Kā to juridiski pareizi noformēt?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūl. 2024
Satversmes tiesa (ST) 2024.gada 4.aprīļa spriedumā lietā 2023-27-03 atzina, ka Rīgas domes lēmums noteikt aizliegumu Rīgas teritorijā organizēt azartspēles un sniegt azartspēļu pakalpojumus, neatbilst Satversmes 1. un 105.pantam. Kā ST nonāca pie šāda sprieduma un ko tas nozīmē azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrībai kopumā? Skaidrojam!
Juridiski padomi
06:00, 2. Jūl. 2024
Bieži vien, runājot par nekustamā īpašuma iegādi vai izmantošanu, tiek minēts termins “servitūts” vai “ceļa servitūts”. Kas ir servitūts? Kas jāievēro uzņēmējam saistībā ar servitūta ceļu?
Juridiski padomi
06:00, 27. Jūn. 2024
Mainoties kapitālsabiedrības īpašniekiem, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāiesniedz Komerclikumā noteiktie dokumenti. Vai var pārrakstīt kapitāldaļas no viena īpašnieka citam bez kādu īpašu dokumentu sagatavošanas? Vai arī bez šiem UR iesniedzamajiem dokumentiem nepieciešami vēl kādi? Apskatām, kas paredzēts likumu normās un kādi ir noteiktie ierobežojumi.
Juridiski padomi
06:00, 13. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmuma meitas uzņēmumam ar tiesas lēmumu tiek noteikta summa, kas jānomaksā. Meitas uzņēmumam šāda naudas summa nav pieejama. Vai šo summu var piedzīt no mātes uzņēmuma?
Juridiski padomi
06:00, 11. Jūn. 2024
Saeimas kārtības rullī kopš 2012.gada februāra ir iekļauta 5.3nodaļa, kas paredz kolektīvā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas procedūru. Kopš 2023.gada 1.janvāra arī Pašvaldību likumā ir iestrādāts kolektīvo iesniegumu mehānisms. Lai rosinātu izmaiņas likumā nepieciešams savākt 10 000 parakstus. Kādas ir kolektīvā iesnieguma iesniegšanas iespējas un procedūras?
Juridiski padomi
06:00, 10. Jūn. 2024
Lai spētu pielāgoties mainīgajai digitalizācijas videi un jauniem kiberdrošības draudiem, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu regulējumu – direktīvu 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Latvijā jauno direktīvu plānots pārņemt, izstrādājot jaunu likumu – Nacionālās kiberdrošības likumu. Apskatām, kādas izmaiņas gaidāmas, uz ko tās attieksies un kad tās varētu stāties spēkā, ja likuma pieņemšanas process ritēs pēc plāna.
Juridiski padomi
06:00, 4. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums organizē sporta sacensības, pēc kurām sacensību dalībnieku dati (vārds, uzvārds, uzrādītais rezultāts, iegūtā vieta, kā arī godalgoto vietu ieguvēju fotogrāfija) tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Vai uzņēmums drīkst šādi rīkoties? Vai netiek pārkāptas dalībnieku tiesības, ja dati kļūst publiski pieejami? Vai uzņēmumam jāsaņem dalībnieka piekrišana datu publicēšanai?
Juridiski padomi
09:00, 28. Mai. 2024
2023.gada 16.martā tika pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas paredz, ka no 2025.gada 28.jūnija cilvēkiem, kuriem ir ierobežota kāda no sensorajām spējām (redze, dzirde, tauste, oža, garša, līdzsvars un propriocepcija), precei vai pakalpojumam jābūt pieejamam lietošanai, izmantojot citu sensoro kanālu. Kā pielāgot preces, lai tās būtu pieejamas ikvienam?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 27. Mai. 2024
Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar dzīvokļa īpašumos sadalīto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un mājas uzturēšanas pakalpojumu nodrošināšanu, vienmēr ir raisījušas ne mazums strīdu un diskusiju. To pierāda arī Senātā otrreiz nonākusī lieta par strīdu starp uzņēmumu “Jūrmalas ūdens” un daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopību par parāda piedziņu par sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Apskatām, kādi bija Senāta secinājumi šajā lietā.
Juridiski padomi
06:00, 23. Mai. 2024