Kad pašnodarbinātā sākotnēji nelielais viena cilvēka uzņēmums uzņem apgriezienus, aug klientu un pienākumu skaits, nereti rodas nepieciešamība pēc papildspēkiem – darbiniekiem. Vai pašnodarbinātais var algot darbiniekus? Kas jāņem vērā?
Vai pašnodarbinātais var algot darbiniekus?
Pašnodarbinātajam – saimnieciskās darbības veicējam vai individuālajam komersantam (IK), kas veic saimniecisko darbību, – ir tiesības algot darbiniekus. Taču jāņem vērā, ka pašnodarbinātais – saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) – nevar algot vairāk kā piecus cilvēkus vienlaicīgi. Lai algotu vairāk par pieciem darbiniekiem vienlaicīgi, jāizvēlas cits darbības veids.
Pieņemot darbiniekus, pašnodarbinātais vai kļūst par darba devēju, tāpēc jārēķinās ar papildu pienākumiem un atbildību, piemēram:
- jāreģistrējas VID kā darba devējam un jāreģistrē darbinieki;
- jāiesniedz atskaites, dažādi pārskati par darbiniekiem un tiem izmaksāto algu;
- jāaprēķina darbinieka nodokļi, jāiesniedz ziņojums par ieturētajiem nodokļiem un jāveic iemaksas vienotajā nodokļu kontā.
Kā algot darbiniekus?
Lai pieņemtu darbinieku, jānoslēdz darba līgums, kā arī jāiesniedz VID ziņojums par darbinieka pieņemšanu. Ziņojums jāiesniedz pirms darba uzsākšanas ne vēlāk kā darbinieka pieņemšanas dienā. Ja darbinieks tiek atlaists, arī jāiesniedz šāds ziņojums – ne vēlāk kā 3 darbadienu laikā pēc mainītā darba ņēmēja statusa.
Pašnodarbinātajam kā darba devējam ir pienākums katru mēnesi no darbinieka bruto ienākumiem ieturēt nodokļus:
- darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI);
- iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
No darbinieka aprēķinātajiem bruto ienākumiem vispirms aprēķina VSAOI 10,5% apmērā. Papildus sociālos maksājumus par katru darbinieku maksā arī darba devējs 23,59% apmērā. No bruto ienākuma, no kura atņemtas sociālās iemaksas, neapliekamais minimums un dažādi atvieglojumi, aprēķina IIN. To dara, balstoties uz noteiktajām likmēm. Reizi mēnesī līdz 17.datumam pašnodarbinātajam jāiesniedz darba devēja ziņojums, kur par pieņemtā darbinieka darba algu tiek aprēķināti nodokļi.
Papildus tam pašnodarbinātajam kā darba devējam no saviem līdzekļiem budžetā nepieciešams par katru darbinieku iemaksāt arī uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Riska nodevu 0,36 eiro apmērā maksā individuālie uzņēmumi, zemnieku, zvejnieku saimniecības un IK. VID reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji par darbiniekiem to nemaksā.
Reprezentācijas izdevumi
Ja pašnodarbinātajam ir darbinieki, tam ir tiesības norakstīt reprezentācijas izdevumus, kas paredzēti uzņēmuma prestiža veidošanai. Tajos ietilpst izmaksas darījumu un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai, izmaksas par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur uzņēmuma zīmolu, logo un tiek izplatīti, lai šo zīmolu popularizētu.
Reprezentācijas izdevumi gada laikā no kopējā darbinieku algu fonda norakstāmi ne vairāk kā 5% apmērā. Piemēram, ja pašnodarbinātajam ir darbinieks, kurš saņem bruto algu 1000 eiro mēnesī, tad kopējais algu fonds gadā ir 12 000 eiro. Reprezentācijas izdevumi šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 5% no 12 000 eiro, proti, 600 eiro.
Kā parūpēties, lai pašnodarbinātā grāmatvedību kārtotu bez raizēm un galvassāpēm? Uztici to Pats.lv – ievadi darījumus un Pats.lv automātiski veiks nodokļu aprēķinu un sagatavos atskaites!
