Kolektīvā finansēšana – prasības atļaujas saņemšanai
2023-11-21
Undīne Zīberga, SIA "ZAB Kronbergs Čukste Levin", zvērināta advokāte
Lai gan termiņš atļaujas saņemšanai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem noslēdzās jau 2023.gada 10.novembrī, pēc publiskā reģistra datiem par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar regulu, uz 2023.gada 1.novembri Latvijā šādu atļauju joprojām bija saņēmuši tikai divi komersanti. Arī Igaunijā tādi bija divi, bet Lietuvā – seši uzņēmumi. Taču zināms, ka praksē šādu komersantu ir daudz vairāk.
Būtība un tiesiskais regulējums
Kolektīvā finansēšana sarunvalodā tiek dēvēta arī par pūļa finansēšanu. Tā noder uzņēmumiem, kuriem nepieciešami salīdzinoši nelieli ieguldījumi. Kolektīvo finansēšanu parasti izmanto gadījumos, kad bankas kredītus, visticamāk, nepiešķirtu, jo uzņēmumi neizpilda kritērijus attiecībā uz nepieciešamo pieredzi vai nodrošinājumu.
Kolektīvās finansēšanas ideja ir starpniecība, kuras ietvaros kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu konkrētiem projektiem. Mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību iegulda salīdzinoši mazas summas.
No 2021.gada 10.novembra visā Eiropā ir vienotas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas saņemšanai, un tās ir noteiktas regulā 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai, ar kuru groza regulu 2017/1129 un direktīvu 2019/1937. Uz regulas pamata Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde ir izstrādājušas regulatīvi tehniskos standartus, kas nosaka dažādu procesu prasības, piemēram, darbības atļaujas saņemšanas pieteikuma iesniegšanai.
Regula ir tieši piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tāpēc tās noteikumu pārņemšanai Latvijā nebija nepieciešams speciāls nacionālais regulējums. Tomēr regulā bija paredzēti vairāki aspekti, kas jāpieņem pašām dalībvalstīm, kā rezultātā 2022.gada 4.maijā Latvijā stājās spēkā arī nacionālais Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu regulas piemērošanu Latvijā attiecībā uz tiem aspektiem, kas regulā bija atstāti dalībvalstu kompetencē. Likums būtībā nosaka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību, to darbību un atbildību atbilstoši regulai, kā arī kompetentās uzraudzības iestādes tiesības, pienākumus un pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas. Saskaņā ar likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika izveidota Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), taču šobrīd Latvijas Banka (LB) ir FKTK saistību un tiesību pārņēmēja.
Līdz ar straujo normatīvo aktu attīstību ilgtspējas jomā, pieaug arī valdes pienākumu apjoms un atbildība, jo valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam tās ieviešana jānodrošina arī kapitālsabiedrībā. Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi pārskatīt valdes lomu, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības ilgtermiņa vērtību pieaugumu.
Juridiski padomi
06:00, 24. Jūl. 2024
Lai novērstu taksometru pakalpojumu sniedzēju nodokļu maksājumu apiešanu un precizētu administratīvo atbildību par likuma prasību neievērošanu, pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā. Kādas ir jaunās prasības, kas jāievēro, lai varētu veikt taksometru pakalpojumus?
Juridiski padomi
06:00, 18. Jūl. 2024
Uzņēmumi atpazīstamības un peļņas palielināšanai izmanto dažādas metodes, tostarp loterijas un konkursus, kas notiek ne tikai televīzijā un radio, bet arī sociālajos tīklos. Kas jāņem vērā uzņēmējam, ja tas vēlas organizēt loteriju? Kāda ir atšķirība starp loteriju un konkursu? Skaidrojam!
Juridiski padomi
09:00, 16. Jūl. 2024
Veicot būvdarbus vai teritorijas labiekārtošanas darbus, gadās atrast kādu senu priekšmetu – monētas, rotaslietas, sadzīves priekšmetus. Jāzina, kā pareizi rīkoties, veicot šādu atradumu, jo par nelikumīgām darbībām ar senlietām draud kriminālatbildība, bet likuma nezināšana, kā zināms, neatbrīvo no atbildības!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību visu sezonu (6 mēnešus) tirgo augļus un dārzeņus tirgū, par vietu tirgū samaksājot nodevu pašvaldībai. Vai šādā gadījumā jāreģistrē struktūrvienība, ja tirdzniecība notiek katru dienu konkrētā vietā? Vai tomēr tā skaitās izbraukuma tirdzniecība?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Daudzdzīvokļu mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Daļa dzīvokļu īpašnieku vēlas veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem, bet citi – netiešos. Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var atsevišķiem dzīvokļiem piemērot tiešos, bet citiem netiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem? Kā to juridiski pareizi noformēt?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūl. 2024
Satversmes tiesa (ST) 2024.gada 4.aprīļa spriedumā lietā 2023-27-03 atzina, ka Rīgas domes lēmums noteikt aizliegumu Rīgas teritorijā organizēt azartspēles un sniegt azartspēļu pakalpojumus, neatbilst Satversmes 1. un 105.pantam. Kā ST nonāca pie šāda sprieduma un ko tas nozīmē azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrībai kopumā? Skaidrojam!
Juridiski padomi
06:00, 2. Jūl. 2024
Bieži vien, runājot par nekustamā īpašuma iegādi vai izmantošanu, tiek minēts termins “servitūts” vai “ceļa servitūts”. Kas ir servitūts? Kas jāievēro uzņēmējam saistībā ar servitūta ceļu?
Juridiski padomi
06:00, 27. Jūn. 2024
Mainoties kapitālsabiedrības īpašniekiem, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāiesniedz Komerclikumā noteiktie dokumenti. Vai var pārrakstīt kapitāldaļas no viena īpašnieka citam bez kādu īpašu dokumentu sagatavošanas? Vai arī bez šiem UR iesniedzamajiem dokumentiem nepieciešami vēl kādi? Apskatām, kas paredzēts likumu normās un kādi ir noteiktie ierobežojumi.
Juridiski padomi
06:00, 13. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmuma meitas uzņēmumam ar tiesas lēmumu tiek noteikta summa, kas jānomaksā. Meitas uzņēmumam šāda naudas summa nav pieejama. Vai šo summu var piedzīt no mātes uzņēmuma?
Juridiski padomi
06:00, 11. Jūn. 2024
Saeimas kārtības rullī kopš 2012.gada februāra ir iekļauta 5.3nodaļa, kas paredz kolektīvā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas procedūru. Kopš 2023.gada 1.janvāra arī Pašvaldību likumā ir iestrādāts kolektīvo iesniegumu mehānisms. Lai rosinātu izmaiņas likumā nepieciešams savākt 10 000 parakstus. Kādas ir kolektīvā iesnieguma iesniegšanas iespējas un procedūras?
Juridiski padomi
06:00, 10. Jūn. 2024
Lai spētu pielāgoties mainīgajai digitalizācijas videi un jauniem kiberdrošības draudiem, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu regulējumu – direktīvu 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Latvijā jauno direktīvu plānots pārņemt, izstrādājot jaunu likumu – Nacionālās kiberdrošības likumu. Apskatām, kādas izmaiņas gaidāmas, uz ko tās attieksies un kad tās varētu stāties spēkā, ja likuma pieņemšanas process ritēs pēc plāna.
Juridiski padomi
06:00, 4. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums organizē sporta sacensības, pēc kurām sacensību dalībnieku dati (vārds, uzvārds, uzrādītais rezultāts, iegūtā vieta, kā arī godalgoto vietu ieguvēju fotogrāfija) tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Vai uzņēmums drīkst šādi rīkoties? Vai netiek pārkāptas dalībnieku tiesības, ja dati kļūst publiski pieejami? Vai uzņēmumam jāsaņem dalībnieka piekrišana datu publicēšanai?
Juridiski padomi
09:00, 28. Mai. 2024
2023.gada 16.martā tika pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas paredz, ka no 2025.gada 28.jūnija cilvēkiem, kuriem ir ierobežota kāda no sensorajām spējām (redze, dzirde, tauste, oža, garša, līdzsvars un propriocepcija), precei vai pakalpojumam jābūt pieejamam lietošanai, izmantojot citu sensoro kanālu. Kā pielāgot preces, lai tās būtu pieejamas ikvienam?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 27. Mai. 2024
Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar dzīvokļa īpašumos sadalīto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un mājas uzturēšanas pakalpojumu nodrošināšanu, vienmēr ir raisījušas ne mazums strīdu un diskusiju. To pierāda arī Senātā otrreiz nonākusī lieta par strīdu starp uzņēmumu “Jūrmalas ūdens” un daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopību par parāda piedziņu par sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Apskatām, kādi bija Senāta secinājumi šajā lietā.
Juridiski padomi
06:00, 23. Mai. 2024