Par kļūdām ir jāmaksā, to zina katrs. Bet kurš maksā par juridiskās personas, piemēram, kapitālsabiedrības, kļūdām? Sabiedrība vai arī atbildīgais valdes loceklis?
Administratīvās atbildības likumā (AAL) noteikts, ka pie administratīvās atbildības saucama fiziska vai juridiska persona. Par administratīviem pārkāpumiem, kurus izdarījusi privāto tiesību juridiskā persona (sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrība (AS), lielākoties atbildēs pati sabiedrība kā juridiska persona. Tomēr atsevišķos nozaru likumos noteiktajos gadījumos pie administratīvās atbildības sauc attiecīgās sabiedrības valdes locekli vai valdes locekļus, ja tie ir vairāki. Pats par sevi saprotams, ka naudas sodu valdes loceklis maksā no saviem privātajiem, nevis no sabiedrības līdzekļiem.
Tādējādi jebkuram sabiedrības valdes loceklim ir svarīgi būt informētam par tiem gadījumiem, kad neizdarība sabiedrības lietās var novest pie personīgas atbildības un iespējamības, ka uz laiku vainīgajam var tikt ierobežotas tiesības ieņemt valdes locekļa amatu sabiedrībā.
Pārkāpumi
Tieši valdes loceklim kā fiziskai personai administratīvā atbildība var tikt piemērota par šādiem pārkāpumiem:
Administratīvais pārkāpums |
Normatīvais akts |
Administratīvais sods |
|
Pamatsods |
Papildsods |
||
Par vienas vai vairāku personu nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga/nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka likums |
Naudas sods 140–700 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā |
|
Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Uzņēmumu reģistram vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) |
Naudas sods līdz 700 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tā |
|
Par dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtības pārkāpšanu |
Naudas sods 70–430 EUR |
– |
|
Par nepatiesas informācijas sniegšanu VID dīkstāves pabalstu vai cita Ministru kabineta noteiktā atbalsta saņemšanai |
Naudas sods līdz 1500 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā |
|
Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu |
Likums “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) |
Naudas sods 140–2000 EUR |
Atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tā |
Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu |
Naudas sods 140–2000 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tā |
|
Par neatļautu darījumu veikšanu vai maksājumu saistību pildīšanu, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība |
Naudas sods 140– 2000 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tā |
|
Par kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, darbību bez reģistrēšanās Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā |
Naudas sods 280– 800 EUR |
- |
|
Par juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, ja šāds pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām |
Naudas sods 300–1000 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās no 1 mēneša līdz 5 gadiem vai bez tā |
|
Par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences), kuras nepieciešamību nosaka likums, vai par patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) atņemšanas vai anulēšanas |
Naudas sods 280–2000 EUR |
Aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā |
|
Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences), kuras nepieciešamību nosaka likums, vai par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanas |
Naudas sods 280–2000 EUR |
Atņemot tiesības uz laiku līdz 5 gadiem ieņemt noteiktus amatus vai bez tā |
|
Par darbības uzsākšanu vai veikšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas |
Naudas sods 280–2000 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tā |
|
Par komercdarbību ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ar šaujamieroču un munīcijas sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri) bez speciālās atļaujas (licences) |
Naudas sods 1500–2000 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no 1 gada līdz 5 gadiem vai bez tā |
|
Par komercdarbību ar pirotehniskajiem izstrādājumiem bez speciālās atļaujas (licences) |
Naudas sods 280–1500 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tā |
|
Par detektīvdarbības veikšanu bez licences vai sertifikāta |
Naudas sods 300–2000 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 5 gadiem vai bez tā |
|
Par apsardzes darbības veikšanu bez iekšējās drošības dienesta reģistrācijas |
Naudas sods 250–1500 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 5 gadiem vai bez tā |
|
Par apsardzes darbības veikšanu bez speciālās atļaujas (licences) |
Naudas sods 300–2000 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 5 gadiem vai bez tā |
|
Par komercdarbības uzsākšanu bez Aizsardzības ministrijas izsniegtas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm vai Valsts drošības dienesta izsniegtas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai Latvijas Republikas stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētajām speciālajām ierīcēm un programmatūru |
Naudas sods 250–700 EUR |
Atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās no 1 mēneša līdz 3 gadiem vai bez tā |
|
Par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences, reģistrācijas vai reģistrācijas paziņojuma nosūtīšanas |
Brīdinājums vai naudas sods 70–700 EUR |
Atņemot tiesības uz laiku līdz 5 gadiem ieņemt noteiktus amatus vai bez tā |
Ja likumā atbildīgais nav noteikts
Iepriekš uzskaitītajos gadījumos valdes loceklis attiecīgajās tiesību normās ir tieši norādīts kā subjekts, kam tiek piemērota norādītā atbildība, – viegli konstatējams subjekts, kas saucams pie atbildības. Tomēr ne vienmēr no nozaru likuma teksta var tieši un nepārprotami izsecināt subjektu, kurš ir administratīvi atbildīgs par attiecīgā likuma pārkāpumiem. Viens no šādiem likumiem ir likums “Par grāmatvedību”. Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā uzskaitīti likuma “Par grāmatvedību” 6. nodaļā, bet nevienā nav norādīta pie atbildības saucamā persona. Ja tiesību normas sankcijas daļā noteikts tikai administratīvais sods, neminot administratīvās atbildības subjektu, tas nozīmē, ka sods piemērojams vienīgi fiziskai personai[1]. Savukārt likuma “Par grāmatvedību” grozījumu (6. nodaļa) anotācijā tiek norādīts, ka “visa paredzētā administratīvā atbildība ir attiecināta tikai uz fizisku personu – uzņēmuma vadītāju”. Likuma “Par grāmatvedību” 2. panta 4. daļas 2. punktā ir noteikts, ka uzņēmuma vadītājs kapitālsabiedrībām, tas ir, SIA un AS, ir valde. Tādējādi par visiem likumā “Par grāmatvedību” norādītajiem pārkāpumiem atbildēs attiecīgās sabiedrības valdes loceklis vai locekļi.
__________________________________________________________________________
Ja tiesību normas sankcijas daļā noteikts tikai administratīvais sods, neminot administratīvās atbildības subjektu, tas nozīmē, ka sods piemērojams vienīgi fiziskai persona
__________________________________________________________________________
Ja sabiedrībai ir vairāki valdes locekļi
Nereti sabiedrību valdē ir vairāki valdes locekļi. Kurš šādā gadījumā atbild par administratīvo pārkāpumu? Juridiskajā literatūrā skaidrots: ja sabiedrībā ir vairāki valdes locekļi, tad sods tiek uzlikts katram sabiedrības valdes loceklim[2]. Šāda pieeja tiek skaidrota ar Komerclikumā noteikto, ka valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi, kā arī pārstāv kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Matemātiskais aprēķins ir vienkāršs: ja sabiedrībai ir, piemēram, trīs valdes locekļi un par pārkāpumu sods, piemēram, ir 400 eiro, tad kopā valdei attiecīgais pārkāpums var rezultēties ar naudas sodu 1200 eiro apmērā. Juridiskajā literatūrā[3] ir norādīts: gadījumos, kad statūtos vai komersanta iekšējā normatīvajā aktā ir noteikta konkrēti nodalīta valdes locekļa kompetence un ir iespējams pierādīt, ka pārkāpuma izdarīšanā ir vainīgs konkrēts valdes loceklis, sodu uzliek šim valdes loceklim (vai valdes locekļiem). Jānorāda, ka tikai un vienīgi atsevišķu pārstāvības tiesību noteikšana statūtos var nebūt pietiekams pamats, lai kādu no valdes locekļiem atbrīvotu no atbildības par administratīvo pārkāpumu attiecīgajā jomā. Ja sabiedrībā katram valdes loceklim faktiski ir iedalīta noteikta kompetence, tad šāds konkrēts sadalījums būtu jāiekļauj sabiedrības statūtos vai citos sabiedrības pārvaldības dokumentos, piemēram, valdes reglamentā vai dalībnieka/padomes (ja tāda sabiedrībā ir izveidota) lēmumos, tādējādi paverot ceļu iespējai pierādīt administratīvā soda piemērotājam, kurš valdes loceklis ir tieši atbildīgs un sodāms par pārkāpumu, un samazinot iespēju, ka tiks sodīti visi valdes locekļi.
Ja pārkāpums ir ilgstošs
Vērīgai jābūt personai, kura kļūst par sabiedrības valdes locekli sabiedrībā ar vēsturi jeb sabiedrībā, kura kādu laiku jau darbojusies, jo, “ja administratīvais pārkāpums ir ilgstošs (piemēram, nav iesniegts gada pārskats) un tā izdarīšanas laikā valdes locekļi nomainās, tad administratīvo atbildību ir iespējams piemērot gan bijušajam, gan esošajam valdes loceklim, ja vien pēdējam bijis pietiekams laiks pārkāpumu novērst un ja vien pirmais nevar atsaukties uz administratīvās lietas ierosināšanas noilgumu”[4]. Attiecīgi, pārņemot sabiedrības lietas no iepriekšējā valdes locekļa, jaunajam jāpieliek pietiekamas pūles, lai konstatētu, kādā stāvoklī ir sabiedrība, un, atklājot kādu iepriekšējā valdes locekļa neizdarību, jāveic visas nepieciešamās darbības pārkāpumu novēršanai pēc iespējas ātrāk, tādējādi pasargājot sevi no iespējamās atbildības.
Administratīvie sodi
Administratīvo sodu par attiecīgo administratīvo pārkāpumu piemēro, ņemot vērā likumu vai pašvaldību saistošos noteikumus, kuros paredzēta atbildība par attiecīgo pārkāpumu. Piemērojamie tiesību akti nosaka, ka valdes locekļiem var piemērot gan pamatsodus (brīdinājumu, naudas sodu), gan papildsodus (tiesību atņemšanu, tiesību izmantošanas aizliegumu).
Brīdinājumu, tas ir, administratīvā pārkāpuma nosodījumu, ko izsaka rakstveidā un ir viens no soda veidiem, var piemērot par likuma “Par grāmatvedību” noteikto pienākumu nepildīšanu.
Vistipiskākais soda veids, kuru var piemērot par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, ir naudas sods, kura apmērs par pārkāpumu var sasniegt 2000 eiro. Jāņem vērā, ka atbilstoši AAL 22. pantam, ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus vai ja ar vienu un to pašu darbību izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. Jānorāda arī uz AAL 154. panta 1. daļu, kurā paredzēta iespēja samazināt piemērojamo naudas sodu, proti, lai veicinātu amatpersonu un pie atbildības saucamo personu savstarpējo sadarbību un brīvprātīgu naudas soda izpildi, amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir tiesīga lemt par personas nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. Izpildoties AAL minētajiem priekšnoteikumiem (viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir, ka persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, piedalās administratīvā pārkāpuma lietā), soda piemērotājam ir tiesības (nevis pienākums, taču pie administratīvās atbildības saucamajai personai nav tiesību prasīt daļēju atbrīvošanu no naudas soda) noteikt, ka lēmumā norādītais naudas sods tiks samazināts par 50%, ja tas tiek samaksāts 15 dienu laikā. Savukārt, ja tas netiek samaksāts norādītajā termiņā, piemērotais naudas sods maksājams pilnā apmērā. Līdzvērtīgas sekas – tas ir, nosacīti labvēlīgais lēmums par naudas sodas samazinājumu zaudē spēku – attiecībā uz šo priekšrocību ir arī tad, ja lēmums par naudas soda uzlikšanu tiek pārsūdzēts.
__________________________________________________________________________
Ja administratīvais pārkāpums ir ilgstošs (piemēram, nav iesniegts gada pārskats) un tā izdarīšanas laikā valdes locekļi nomainās, tad administratīvo atbildību ir iespējams piemērot gan bijušajam, gan esošajam valdes loceklim
__________________________________________________________________________
Vairumā gadījumu par administratīvajiem pārkāpumiem valdes loceklim var piemērot arī papildsodu – tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Piemērojot šo sodu, piemērotājs var noteikt amatus, kurus konkrētā periodā (līdz pieciem gadiem) vainojamā persona nedrīkstēs ieņemt. Tie var būt: sabiedrības valdes loceklis vai padomes loceklis, prokūrists, komercpilnvarnieks, filiāles pārstāvis un citi. Ja tiek piemērots administratīvais sods, kas liedz personai ieņemt noteikta veida amatu, un šī persona ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra turētajā komercreģistrā kā persona, kura ieņem kādu no tajā iekļautajiem amatiem, tad Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņems (pēc attiecīga lēmuma saņemšanas no piemērotāja) lēmumu izdarīt ierakstu par šīs personas izslēgšanu no reģistra, kā arī uzraudzīs, lai lēmumā minētajā periodā attiecīgā persona netiktu reģistrēta tādos reģistrācijai pakļautos amatos, kas norādīti lēmumā, ar kuru tiek piemērots papildsods.
[1] I. Andruškina, S. Armagana, M. Badovskis, “Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi”, Tiesu namu aģentūra, Rīga, 2020
[2] I. Andruškina, S. Armagana, M. Badovskis, “Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi”, Tiesu namu aģentūra, Rīga, 2020
[3] E. Danovskis, “Administratīvā pārkāpuma subjekta noteikšanas problēmas”. Grām.: “Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā”, Latvijas Universitātes 73. zinātniskās konferences rakstu krājums, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2015
[4] E. Danovskis, “Tiesu prakse lietās par administratīvās atbildības piemērošanu juridiskajām personām un to valdes locekļiem”. Grām.: “Ārvalstu investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas”, Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2016